Kredītņēmēji likumīgi var izvairīties no līgumsoda
Lielākajai daļai kredītņēmēju juridiski nav saistošs līgumsods un viņi to var nemaksāt. Latvijā pieņemts unikāls tiesas spriedums, kurā kāda parādniece atbrīvota no līgumsoda maksāšanas.
Jurists Atvars Aniņš portālā mammam.lv izstāstījis, kādu savas prakses gadījumu, kurā viņa kliente „atbrīvojusies” no nepamatoti liela līgumsoda. Viņš raksts: „Man sanāca aizstāvēt klienti, no kuras parādu piedzinēji „Julianus inkaso” centās piedzīt „Hansabankas” (tagad jau „Sweedbank”) parādu pamatsummu 800 latu apmērā un līgumsodu - 2700 latu apmērā.
Piedaloties tiesas sēdē, pateicām, ka atzīstam pamatparādu, bet līgumsods ir nepamatots, jo noslēgtajā līgumā nav atrunāts konkrēts līgumsoda apmērs. Tas bija noteikts bankas cenrādī. Bankas cenrādis nav līguma sastāvdaļa. Saskaņā ar Civillikumu līgumsoda apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties (Civillikuma 1717. pants).
Tā kā līgumā nav līgumsoda apmēra, šis līguma noteikums ir tulkojams par sliktu kreditoram, jo šajā gadījuma viņa pienākums bija izteikties skaidrāk un noteiktāk (Civillikuma 1509. pants).
Pēc šāda argumenta prasītāja pārstāvis no „Julianus inkaso” lūdza atlikt tiesas sēdi, lai uz nākamo varētu sēdi varētu iesniegt pierādījumu - no klienta puses parakstītu bankas cenrādi.
Mēs lūdzām tiesu noraidīt šo lūgumu, taču tiesa uzskatīja par nepieciešamu šādu parakstītu dokumentu apskatīt, lai izlemtu par līgumsoda pamatotību, un nu jau vairs ne 2700 latu apmērā, bet gan par 100% no parāda pamatsummas.
Šis gadījums bija pietiekami unikāls, jo faktiski ar savām darbībām parādu piedzinējs atzina, ka nav pamata runāt par līgumsodu, ja klients nav parakstījis dokumentu, kurā tas minēts, un arī tiesa atzina, ka šādam apstāklim ir būtiska nozīme jautājuma atrisināšanā.
Pazīstot banku sistēmu, vismaz 90% banku savus izcenojums (tai skaitā līgumsodu, arī dažreiz procentu likmi) atrunā bankas cenrādī, ar kuru klients nekad arī netiek iepazīstināts.
Ar šo gadījumu ceram iedzīvināt praksi, ka klientam nav saistošs bankas cenrādis un jāveic tikai tie maksājumi, kas konkrēti atrunāti līgumā.
Faktiski patlaban sanāk situācija, ka 90% kredītņēmēju nav pienākuma maksāt līgumsodu, jo tā apmērs nav noteikts likumā atrunātā kārtībā. Piemēram, „Nordea banka” pat patēriņa aizdevuma likmi ir minējusi bankas cenrādī, kas ir pietiekams pamats, lai maksātu tikai likumiskos 6% gadā no aizdevuma.”
Tālāk Aniņš informē, ka tikko ir saņēmis tiesas spriedumu, kurā teikts, ka no parādnieces tiek piedzīta tikai nesamaksātā aizdevuma pamatsummas daļa un valsts nodeva. Parādu piedzinējs šo spriedumu nav pārsūdzējis.
