Zanders: bažas par valsts finansēm gada beigās
Bieži dzirdam uzmundrinošus vārdus, ka saņemtais aizdevums ir pietiekošs, lai Latvijai ar savu izdevumu finansēšanu vismaz šogad problēmas nerastos.
Var jau būt, ka tā ir, tomēr iepazīstoties ar valdības 1.jūnija sēdē iekļautajiem dokumentiem, rodas bažas.
Viens no šiem dokumentiem ir Finanšu ministrijas sagatavotais „Vērtējums par tautsaimniecības attīstību un sagaidāmajiem riskiem”. Lasot par to, kā veicies ar nodokļu iekasēšanu šā gada pirmajā ceturksnī, uzņēmumu ieņēmumu nodokļa sadaļā nonākam (11.lpp.) līdz intriģējošam atzinumam: „nodokļu maksātāju avansā samaksātā uzņēmumu ienākumu nodokļa summa pārsniegusi faktiski maksājamo nodokļu apmēru un no budžeta atmaksājamā nodokļa summa ir izveidojusies 31,1 miljonu latu apmērā”. Ja pieņemam, ka uzņēmumu finansiālais stāvoklis šogad būtiski neuzlabosies (jācer, ka vismaz nepasliktināsies), tad jādomā arī, ka šāda situācija: avansā samaksātais pārsniedz reāli maksājamo saglabāsies. Un tad ir jautājums: vai nu valsts pilda savas saistības un godīgi atmaksā no budžeta pārmaksu – un tad ir jautājums, kāds „robs” izveidojas budžetā – vai arī uzņēmumiem pārmaksāto neatmaksā.
Nākamais dokuments ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais „Informatīvais ziņojums par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2010.gada 1.ceturksnī”. Tātad runa ir par valsts palīdzību trūcīgām personām garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļu pabalstu formā. Ko ziņo ministrija? „GMI pabalstam martā izmaksāts par 40% vairāk nekā februāra mēnesī, savukārt dzīvokļu pabalstam izmaksāts par 37,6% vairāk februāra mēnesī, tāpēc, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu, Labklājības ministrija veica izmaiņas finansējuma sadalījumā 2010.gadam, palielinot 2.ceturkšņa finansējumu un samazinot 4.ceturkšņa finansējumu” (3.lpp.). Var saprast ministriju – cilvēkiem pabalstus vajag tagad un tūlīt, tomēr kur ministrija ņems nauda gada beigās? Cer, ka būs mazāk jāmaksā? Ka radīsies papildus naudas avoti? Riskanti.
Nestrīdos, ka krīzes situācijā prognozēt/samērot ieņēmumus un izdevumus ir ļoti grūti, tomēr ir arī sajūta, ka politiķi vēlas kaut cik mierīgi „novilkt” līdz vēlēšanām un tad mesties pie situācijas apzināšanas un labošanas.
Māris Zanders