Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 5. un 6. jūnijā
Sestdien jāvelk mugurā goda drānas un jādodas uz lielajiem Dziesmu svētkiem – Daugavpilī notiks Latgales Dziesmu svētki, bet Dobelē – Dziesmu svētki. Varam arī aiziet ciemos pie gruzīniem Vērmaņdārzā.
Kārtīgi izdejosimies Valmieras Deju svētkos, Brīvdabas muzejā iepirksim latviešu tautas lietišķās mākslas izstrādājumus. Kāds varbūt uz Gētes institūtu dosies aplūkot gandrīz 200 gadu senu Rīgu karikatūrās, domās par zaļu dzīvesveidu vai kinoceļojmā iepazīs geju kustības pirmsākumus.
1. Lielais Dziesmu svētku laiksSestdien, 5. jūnijā Dobelē norisināsies Kurzemes Dziesmu svētki, bet Daugavpilī Latgales Dziesmu svētki.
Šogad aprit 70 gadi kopš pirmajiem dziesmu svētkiem Latgalē un pēdējiem pirmajā brīvajā Latvijā. Šajā zīmē arī noritēs Latgales Dziesmu svētki Daugavpils pilsētas svētku „Mana pils Daugavpils” ietvaros.
Plānots, ka Latgales dziesmu svētkos piedalīsies ap 3000 dalībnieku – tai skaitā aptuveni 100 kori no visas Latvijas, Nacionālo Bruņoto spēku orķestris, pūtēju orķestris „Daugava” un ap 20 deju kolektīvi. Pēc svētku gājiena pa Rīgas ielu un svētku atklāšanas rituāla Vienības laukumā, koru sadziedāšanās turpināsies vēsturiskajā Stropu estrādē. Lielais svētku koncerts Stropu estrādē sāksies pulksten 19.30. Sīkāk ar Daugavpils svētku programmu var iepazīties internetā: www.latgale.lv/lv/events/event?id=1898.
Savukārt Dobeles novada svētku ietvaros 5. jūnijā skanēs arō viss Dobeles novads.
Sadziedāšanās un Kurzemes Dziesmu svētku pasākumi noritēs jau no pulksten 11.00, bet lielais koncerts pulksten 21.00 sāksies Ķestermeža estrādē, pēc kura notiks gan svētku uguņošana, gan lielā balle. Svētkos piedalīsies 125 kori no Kurzemes, Zemgales un Vidzemes novadiem, kā arī Kurzemes un Zemgales pūtēju orķestri. Ar Kurzemes Dziesmu svētku programmu var iepazīties internetā: www.dobele.lv.
Jau gadu desmitiem daudzi jo daudzi jūnija pirmo sestdienu atvēl, lai dotos uz grandiozo Tautas lietišķās mākslas gadatirgu Brīvdabas muzejā. 5. un 6. jūnijā tas būs īpašs ar to, ka tiks svinēta gadatirgus 40. dzimšanas dienu.
Brīvdabas muzeja Gadatirgus vieno visas paaudzes no visiem Latvijas novadiem. Reizi gadā gan lieli, gan mazi sabrauc kopā ne tikai padižoties, kas pa garajiem ziemas vakariem sadarīts, bet arī padejot un apdziedāt vienam otru! Arī šogad nebūs izņēmums.
Līdztekus mandelei no pulksten 11.00 līdz 16.00 uz divām skatuvēm notiks dancošana, dziedāšana, joku dzīšana, teātra spēlēšana un citas jautras izdarības. 5. jūnijā astoņos vakaros sāksies lielā balle „Gadatirgum 40!”, kurā par labu noskaņojumu gādās grupa „Labvēlīgais tips”.
3. Sadancis ValmierāBez tautiskiem svētkiem nav atstāti arī vidzemnieki. Valmierā sestdien, 5.jūnijā pulksten 19.30 Jāņa Daliņa stadionā norisināsies jau VII Vislatvijas vidējās paaudzes Deju svētki „Līklocis”.
Uz deju svētkiem kopā pulcēsies 4600 dejotāji no 211 vidējās paaudzes deju kolektīviem, pārstāvot visus Latvijas novadus, lai kopīgi izdejotu dejas attīstību vēstures un laika telpā.
„Līklocis – tas ir cilvēka dzīves ceļš cauri gadiem un laikam. Tā ir vēja pūsma, koka šūpošanās vētrā, upes plūdums cauri uzkalniem un pa līdzenumu, apkārt klintīm un pāri krācēm, dzīvnieka skrējiens bēgot un pakaļ dzenoties. Līklocis – tas ir maigums, mīļš skatiens, pasniegta roka un atbalstošs plecs, ģimenes jūtu ceļš, spēja piedot, pacelt un mīlēt. Tā ir kustība dejā, vedot pa dejas ceļu un pret, izvijot dejas soļus zīmējumā kā vēstījumu par dejas ideju, saturu un emocionālo iedarbību. Līklocis ir ieausts segās, ieadīts zeķēs un cimdos, pārmantots paaudzēs kā svētības zīme un apliecinājums latviešu tautas gara kultūras mūžībai,” deju svētku galveno motīvu raksturo pasākuma organizatori.
Pēc sadancošanās Valmieras pilsētas estrādē notiks svētku balle, kurā spēlēs grupa „Kantoris – 04” un DJ Aivis.
4. Ciemos pie gruzīniemŠajās brīvdienās ar vērienīgiem pasākumiem noslēgsies Gruzīnu kultūras dienas Latvijā. Sestdien, 5.jūnijā no pulksten 11.00 līdz 18.00 Rīgā, Vērmanes parkā notiks gruzīnu Brīvdabas svētki.
Vērmaņdārzā norisināsies gan Gruzijas un Latvijas gleznotāju izstāde, gan arī Gruzijas amatnieku izstāde, kuras eksponātus varēs iegūt arī savā īpašumā, protams, par naudu.
Pulksten 14.00 parka estrādē sāksies Gruzijas koncerts, kurā jauni un slaveni Gruzijas mākslinieki priecēs skatītājus un klausītājus ar gruzīnu mūziku, dziesmām, dejām un citām aktivitātēm. Koncertā izrādīs dažādus gruzīnu tradicionālās un modernās mākslas stilus.
Tāpat vienlaikus noritēs arī Gruzīnu rakstības darbnīca, kurā gruzīnu kaligrāfi demonstrēs gruzīnu glītrakstīšanas mākslu. Apmeklētājiem būs iespēja apgūt gruzīnu alfabētu.
Bērnus priecēs gruzīnu nacionālās spēles un rotaļas. Piemēram, mini - kino apmeklētājiem būs iespēja skatīt Gruzijas īsfilmas un animācijas filmas, bet Foto stūrītī tiks dota unikāla iespēja nofografēties gruzīnu tautas tērpā.
Gruzija nebūtu Gruzija bez slavenajiem tostiem un tamadas. Parkā tiks klāts gruzīnu tradicionālās virtuves galds, pie kura tostus uzsauks īsts gruzīnu tamada.
Pēc izdarībām Vēramņdārzā pasākums turpināsies Rīgas Latviešu biedrība. Tur pulksten 18.00 atklās fotoizstādi „Gruzijas kontrasti", bet 19.00 sāksies labdarības koncerts veltīts militārā konflikta „08.08.08" upuriem.
Karikatūrās un „joku bildēs” 19. gadsimta trīsdesmito gadu otrās puses Rīgu var apskatīt Gētes institūtā Rīgā. Tur atklāta ilustrāciju izstāde par slavenā vācu komponista Riharda Vāgnera laiku Rīgā no 1837. līdz1839. gadam.
Vācu karikatūrists Matiass Oze (dz. 1959) jau aptuveni 15 gadus ir pievērsies Vāgnera karikatūras veidošanai atspoguļojot komponista dzīvi, personību, raksturu un daiļradi, kā arī Baireitas festivālu (Vāgneram veltīts opermākslas festivāls) un visu ar to saistīto.
Karikatūrista Ozes izpratnē tā ir neizsmeļama tēma. Viņa darbu izstādes notikušas Baireitā, Leipcigā, Berlīnē, Vāgnera muzejā Lucernā (Šveicē), Loengrīna namā Graupā un Palazzo Albrizzi Venēcijā.
Viņš arī attēlojis Vāgnera Rīgas periodu. Matiass Oze attēlo epizodes no Riharda Vāgnera dzīves Rīgā, par pamatu izmantojot biogrāfijas, vēstules un citus literāros atradumus.
Vāgners Oze karikatūrās lielākoties parādās dīvaini pozicionēts laikmetīgās ainavās vai vietās, kur notiek kuriozi atgadījumi. Simpātisks, bez pārmērīgas cildināšanas tieksmes, godīgs un pilns prieka. Ozes darbiem raksturīgas ironiski poētiskas intelektuālas refleksijas par Vāgneru.
Ar Gētes institūtu un tā pasākumu programmu var iepazīties tā mājaslapā: http://www.goethe.de/ins/lv/rig/lvindex.htm.
6. Dzīvosim zaļi!
5. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules vides diena un sestdien daudzi rīkos ekoloģiska dzīvesveida akcijas, lai cilvēkus mācītu dzīvot saskaņā ar dabu. Centrālie pasākumi notiks Rīgā:
* Rīgas Zooloģiskajā dārzā no pulksten 12.00 līdz 16.00 apmeklētāji tiks aicināti piedalīties vides izglītības spēlēs un konkursos, radošajā darbnīcā mācīsies vecus žurnālus pārvēst jaukās rotaslietās, kā arī zīmēs lielus un mazus dzīvniekus.
* Šai pat laikā pie tirdzniecības centra „Rīga Plaza”, Mūkusalas ielā 71 notiks dažādas aktivitātes - bezmaksas mainīšanās ar grāmatām, kas veicinās lasīšanu, nepalielinot papīra ražošanu, tādējādi samazinot mežu izciršanu, sportiskas aktivitātes piedāvās Latvijas valsts mežu cīnītājs pret atkritumiem Cūkmens un citi vides izglītības pasākumi.
Intriģējošu lielfilmu sestdien, 5. jūnijā pulksten 16.00 varēs noskatīties Rīgas kinoteātrī „KSuns”. Tur vienīgajā kinoseansā demonstrēs latviešu izcelsmes vācu režisora Rosa von Praunheima 1999. gadā uzņemto mākslas filmu „ Seksa Einšteins”.
„Seksa Einsteins” – tas ir kā amerikāņu prese 1931. gadā aprakstīja Magnusu Hiršfeldu. Ar humoru Hiršfelds atbildēja „nav slikti, bet man labāk būtu paticis „Fizikas Hiršfelds”.
Filmas režisors Rosa von Praunheim par savu filmu ir teicis: „Seksa Einšteins ir filma par kādreiz pasaules slaveno seksologu, homoseksuālo ebreju sociālistu Dr. Magnusu Hiršfeldu. 1897. gadā Hiršfelds dibināja pasaules pirmo geju politisko asociāciju, bet 1920. gadā viņš dibināja plaši atzīto Seksuālo studiju institūtu. 1933. gadā nacisti iznīcināja viņa mūža darbu. Filma attēlo Hiršfeldu rādot svarīgākos cilvēkus viņa dzīvē – viņa nepiepildīto mīlas romānu ar Baronu fon Tešenbergu, viņa laimīgos gadus kopā ar jauno Kārli Gīsi, viņa ilggadīgo cīņu pret tālaika galveno geju tiesību oponentu, labējo rakstnieku Ādolfu Brantu un Dorhenu (Dorchen), transvestītu, kas bija Hiršfelda sargeņģelis un vienlaikus indivīds ar lielu humora izjūtu un drosmi.
Mans nolūks bija uztvert nopietni geju kustības vēsturisko dibinātāju, un centos atspoguļot viņa dzīvi un iepriekšējo gadsimtu miju pēc iespējas pārliecinošāk. Es ļoti ceru, ka šī filma padarīs Magnusa Hiršfelda vārdu labāk pazīstami, tādejādi iespītējot nacistiem, kas vēlējās šo vārdu iznīcināt uz visiem laikiem.”
Ieeja kinoseansā – bezmaksas.
Elmārs Barkāns
