Valodas prasību dēļ komerckanāli draud pamest virszemes TV

­

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums Saeimā tika pieņemts negaidīti gludi, ļaujot valstij izvairīties no soda naudas par Eiropas Komisijas (EK) direktīvas neieviešanu, tajā paredzēto valodas prasību dēļ komerckanāli draud aiziet no "Lattelecom" virszemes televīzijas (TV) bezmaksas pakas, piektdien vēsta laikraksts "Diena".

Tādējādi bezmaksas pakā paliktu tikai abi Latvijas Televīzijas kanāli. "Lattelecom" šādu iespēju vērtē skeptiski.

Telekompānija LNT un TV3 norāda, ka nevarēs prasības izpildīt izmaksu sadārdzinājuma dēļ. Lai nodrošinātu likumā prasītos 65% no visiem raidījumiem valsts valodā, telekompānijām būtu papildus jātērē no 20 000 līdz 50 000 latu gadā, turklāt jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem būtu Eiropas audiovizuālie darbi.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, aicinot likumu neizsludināt. Telekompānijas iebilst pret to, ka ierobežojumi neattiecas uz pārējiem Latvijā raidošajiem kanāliem.

"Lai nacionālos komerckanālus skatītāji varētu redzēt bez maksas, tie "Lattelecom" maksā apmēram 10% no gada apgrozījuma par bezmaksas apraides nodrošināšanu. Savukārt visi pārējie kanāli, kas tiek retranslēti no Krievijas un citām valstīm, saņem naudu no maksas TV operatoriem par to, ka viņus var redzēt Latvijā," norādījusi asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.

Raidorganizāciju asociācija vēlas panākt vairāku likuma normu pārskatīšanu, tajā skaitā vismaz 30% no naudas, ko valsts piešķir par sabiedrisko pasūtījumu. Patlaban šos līdzekļus saņem Latvijas Televīzija, kaut arī komerckanāli uz tiem var pretendēt.

"Lattelecom" gan skeptiski vērtē iespēju, ka LNT un TV3 bezmaksas apraidi pametīs, jo līgumi ar abām kopmānijām ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Kā ziņots, trešdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

Tas ļaus izbeigt Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nepārņemšanu un izvairīties no soda sankcijām.

Turpmāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40% no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no plkst.19 līdz plkst.23. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

Kā paredz likums, televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā.

Ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veido un izplata televīzijas ziņu raidījumus svešvalodā, tas nodrošina attiecīgo ziņu kopsavilkumu valsts valodā slīdošas teksta rindas veidā, teikts likumā.

­