Potence jeb brīnumainais cēlējspēks
Vēl pirms pārdesmit gadiem četrdesmitgadīgs vīrietis bija spēka pilns un laimīgs, taču tagad vīrieši, kas sasnieguši šo vecumu, izrādās, augu nakti staigā čurādami, kļūst impotenti, raudulīgi, resni un dumji. Vismaz tādu bubuli radījuši zāļu, pārtikas piedevu un dažu citu preču tirgotāji.
Ar piebildi, ka no tā visa varēsiet izvairīties, ja lietosiet neatkārtojamo preparātu X, atnāksiet uz mūsu klīniku, injicēsiet ģīmī un dibenā mūsu vienīgo, dabisko ... un tā joprojām. Kā ir patiesībā?
“Vai esat redzējusi kādu četrdesmitgadnieku, kas čurā biksēs un nēsā pamperus? Tas ir pārspīlējums. Pēc Pasaules veselības organizācijas klasifikācijas, cilvēks līdz 45 gadu vecumam ir jauns, līdz 70 gadiem skaitās vidēja vecuma, un tikai tad pienāk vecums. Tas nozīmē, ka 40 gadi ir pilnbrieda laiks, produktīvākais vecums, kad cilvēks ir dzīvē nostabilizējies, daudz ko apguvis, iemācījies – dzīves sulīgākais periods. Gan vīrieši, gan sievietes šajā vecumā ir seksuāli aktīvi, turklāt saskanīgi, jo ap 25 gadiem vīrieši ir hiperseksuāli, bet sievietes mazāk ieinteresētas. Toties ap un pēc 40 abi ir pilnā plaukumā,” Latvijas Urologu asociācijas prezidents Alvis Laukmanis reklāmu biedinošos tekstus apgāž vienā rāvienā. Nenoliedzami – tas jūtami uzlabo omu.
Sperma un potence
Tomēr baidīti tiek ne tikai četrdesmitgadīgi vīri – arī jaunu cilvēku organismi mūsdienās vairs neesot tādi kā vecajos labajos laikos. Rezonansi izraisīja gadījums, kad jauniesaukto rotas kareivji piekrituši nodot spermu, bet izrādījies, ka tās kvalitāte ir tik zema, ka spermas banka to nav varējusi izmantot. Vai taisnība, ka Latvijas vīriešu spermas kvalitāte ir katastrofāli pasliktinājusies, un, ja tā, tad – kāpēc?
“Pētījumi Skandināvijas valstīs, Igaunijā un Baltijas reģionā kopumā patiešām apliecina, ka izmaiņas ir negatīvas,” apstiprina urologs. “Salīdzinot pētījuma rezultātus pirms 20 gadiem un tagad, jāsecina, ka spermas kvalitāte ir pasliktinājusies. Viena konkrēta skaidrojuma nav, ir tikai mēģinājumi izprast cēloņus. Tiek uzskatīts, ka tas pats, kas negatīvi ietekmē organismu kopumā, ietekmē arī spermu. Tātad – mazkustīgs dzīvesveids, neveselīga pārtika ar piemaisījumiem, vides piesārņojums... Tas viss mūs traumē un nekur nepazūd. Bet nav jau tā, ka izmaiņas spermā būtu dramatiskas, tas ir tikai salīdzinoši. Nevar arī teikt, ka vīrieši ir mazāk auglīgi un dzimtu mazāk bērnu.”
Kā vispār nosaka spermas kvalitāti? Un kā mēra spermatozoīdu kustības ātrumu – metri sekundē? “Spermatozoīdu attīstība jeb spermoģenēze notiek sēkliniekos – ieapaļos ķermeņos, ko veido gari, izlocīti kanāliņi. To sieniņās ir primārās dzimumšūnas – spermatogoniji, kas intensīvi dalās. Pieauguša cilvēka sēkliniekos ik dienu var veidoties desmitiem miljonu spermatozoīdu.
Spermas kvalitātei ir tikai viens rādītājs – vai nu tā ir spējīga apaugļot olšūnu, vai nav. Tam vajadzīgs pietiekams spermatozoīdu skaits, un tiem jābūt aktīviem. Procesam realizēties varētu traucēt, piemēram, izmaiņas spermatozoīdu struktūrā. Bet tādu ātruma mērīšanas kritēriju spermai nav – to parasti izvērtē laboratorijas ārsts. Gradācija ir tāda – ātrākam vai lēnākam, bet spermatozoīdam jābūt kustīgam. Vai var panākt, lai spermatozoīds kustas ātrāk? Mans viedoklis ir, ka ietekmēt ātrumu mēs nespējam. Nezinu nevienu medikamentu, ne arī citu metodi, lai gan ir mēģinājumi ietekmēt spermatozoīdus ar vitamīniem, pārtikas piedevām. Iespējams, ka pozitīvs rezultāts skaidrojams ar placebo efektu vai apstākļu sakritību. Varbūt organisms pats spēj kaut ko mainīt. Viss, kas ar mums notiek, ir ģenētiski noteikts. Nav tādu pētījumu, ka vienai vīriešu ciltij spermatozoīdi būtu ātrāki, citai – lēnāki,” ārsts pasmaida.
“Turklāt tas, ko runā par apspīlēto apakšbikšu kaitējumu, nav gluži bez pamata, jo daba iekārtojusi tā, ka sēklinieka maisiņš atrodas zināmā attālumā no ķermeņa, un tam ir viens mērķis – lai oliņas atrastos mazliet zemākā temperatūrā nekā pārējais ķermenis. Temperatūra spermas produkcijai ir ļoti būtiska. Līdz ar to veļa vai apģērbs, kas stingri piespiež vai karsē, negatīvi ietekmē spermoģenēzi un arī testosterona produkciju, jo tieši sēklinieki ir atbildīgi par testosterona izstrādi. Tas nozīmē: ja sēklinieki atrodas nepiemērotā temperatūrā, to funkcionālās spējas mainās. Veselībai var kaitēt pat nelielas temperatūras izmaiņas. Nav, protams, tā, ka sintētiska, sviedrējoša veļa uzreiz ietekmē spermoģenēzi. Cilvēks pats vispirms sajūt diskomfortu, tomēr robežgadījumos, kad meklējam faktorus, kas varētu ietekmēt spermu, jautājam arī par apģērbu.
Vai sēklas kvalitāte ietekmē potenci? Sēklas kvalitāte neietekmē potenci, bet ir otrādi. Sakarība ir šāda – ja ir zems testosterona līmenis, tad ir traucēta spermotoģenēze, un tam loģiski seko arī potences problēmas. Bet, ja spermas kvalitāte ir sliktāka, uzreiz nav jādomā, ka ir arī potences traucējumi,” skaidro urologs.
Skaisti muskuļots kastrāts
Pie vīriešu skaistuma kulta piederas muskuļu trenēšana sporta zālē, bet mēdz teikt, ka muskuļu kalniem ar to otru spēku esot pašvaki... Tas ir mīts vai patiesība?
“Šāds viedoklis skaidrojams nevis ar muskuļu trenēšanu, kas dod labus rezultātus, ja cilvēks lieto pārtikas piedevas un olbaltumvielas, bet ar anabolajiem hormoniem – testosterona līdziniekiem, kas simulē testosterona efektu, ciktāl tas attiecas uz muskuļu masas pieaudzēšanas iespējam. Tie dod signālu organismam, ka testosterona līmenis ir augsts, tāpēc dabiskā ražošana apstājas. Faktiski vīrietis kļūst par kastrātu, kaut arī sēklinieki ir saglabāti. Ja vien nav iestājusies stadija, kad sēklinieki vairs nav spējīgi producēt hormonus, process ir atgriezenisks,” teic Alvis Laukmanis.
Kā zināms, mūžīgais jautājums skan – vai dzimumlocekļa izmēram un formai ir būtiska nozīme seksā? Turklāt – ko domāt par reklāmām, kuras sola, ka locekli var palielināt ar stiepšanu, medikamentiem, pārtikas piedevām?
“Tā kā par to tik daudz runā, laikam jau kaut kāda nozīme tam ir. Te nu katrs var piemeklēt sev tīkamu atbildi: tas, kuram loceklis ir lielāks, zina, ka tas ir labāk; kuram mazāks – zina, ka tam nav nozīmes. Sievietes atbildēs līdzīgi – vienai tas šķiet svarīgi, otrai – ne. Protams, skaisti un jautri var dzīvot neatkarīgi no tā, vai loceklis ir 14 vai 18 centimetri. Drīzāk tas ir psiholoģisks jautājums. Palielināt locekli ar stiepšanu vai vilkšanu ir bīstami. Turklāt to nemaz nevar izdarīt – loceklis nav bicepss, ko var uztrenēt. Tajā ir muskuļu šķiedras, kas nodrošina asinsvadu kavernozo ķermeņu funkciju, bet paradokss ir tāds, ka šis muskulis mūs interesē atslābušā stāvoklī, proti, atslābstot piepildās asinsvadu kavernas, līdz ar to loceklis piebriest. Savukārt, ja muskulis ir stingrs un neatslābst, tās nepiepildās.
Stiepjot var nodarīt sev pāri, traumējot nervus, kas ir atbildīgi par kavernozo ķermeņu darbību. Pieļauju, ka, noliekot blakus lineālu, locekli var izmērīt dažādi, bet viennozīmīgi – tā ir fikcija. Ir iespējama ķirurģiska korekcija, paliekot zem ādas paša cilvēka taukaudus un tādējādi palielinot locekli. Vai var mainīt tā formu? Var – ar plastiskās ķirurģijas paņēmieniem, bet Latvijas urologi to nedara, jo tā nav pieprasīta operācija. Turklāt nopietni tiek izvērtēta operācijas patiesā vajadzība. Ja tās nav tikai iedomas, tad var operēt, tomēr efekts nav ilglaicīgs un paliekošs, jo audi ir dzīvi. Var gadīties, ka taukaudi uzsūcas, un tad paliek rētaudi, tāpēc tas viss jādara ļoti uzmanīgi. Dzimumloceklis ir smalks, komplicēts orgāns.”
Daba vīrieti ir radījusi laimīgu
Visur daudz raksta un runā par tā sauktajām bioloģiskajām šķērēm. Dažs gan saka – tā esot tikai tāda pieklājīga atruna vīrieša slinkumam, kad vīrieti pēc 40 vairs šķietami neuzbudina viņa vecuma sievietes, toties viņš kā traks metas uz jauniem skuķiem. Un – vai var runāt par bioloģiskajām šķērēm saistībā ar izdaudzināto pusmūža krīzi?
“Manuprāt, vīriešu pusmūža krīze tiek pārvērtēta. Tas ir jautājums par vērtībām un to, kā viņš ir dzīvojis līdz šim. Ja vīrietis sevi tērējis karjerai, darbam, mantas vai intelektuālā īpašuma saraušanai, bet nav radis piepildījumu attiecībās, tad pēc 40 viņš to saprot un cenšas atgūt nokavēto,” domā ārsts.
Bet... jauns vīrietis ir seksuāli enerģiskāks, savukārt vecākam jāpieliek lielākas pūles un fantāzija, lai gribētu sievieti. Bet tas jaunais zaķis tāpat ir smuks, nav daudz jāpiepūlas, lai tādu gribētu. Vismaz pirmo laiku...
“Es skaidrotu citādāk. Varbūt tomēr partneres slinkums, nolaidība, nerūpēšanās par sevi ir tas, kas rada atsvešinātību. Ja sieviete necenšas vīrieti ieinteresēt, iekārdināt, pasniegt sevi kā mīlamu objektu, kas ir pirmais solis pretim attiecībām, viņš vairs neredz un nejūt, ko te vispār var gribēt...” uzskata urologs, kurš, dziedi vai raudi, vienlaikus pauž arī vīrieša viedokli. Tāpēc pāriesim pie konkrētākām lietām, proti, par ko jāuztraucas vīrietim pēc 40 gadu vecuma, un kuras kaites visvairāk apdraud vīrieša spējas?
“Pārsvarā potences traucējumi nav saistāmi ar uroloģiskām slimībām. Jā, cilvēks dodas pie urologa, bet traucējumi nav uroloģiski. Kā potences traucējumi pirmām kārtām var izpausties asinsvadu saslimšanas. Piemēram, ateroskleroze vai kāds aģents, kas bojā iekšējo asinsvadu struktūru. Nākamās ir prostatas slimības – prostatas hiperplāzija jeb adenoma un prostatas vēzis. Jāsaka, jebkura ārstēšanas metode smagi ietekmē erektīvo funkciju. Ja tiek bojāti nervu ceļi, tas var būt arī neatgriezeniski. Labā ziņa ir tāda, ka mūsdienās ķirurģija spēj saglabāt nervus un līdz ar to arī potenci, diemžēl ne vienmēr tas izdodas. Potences ienaidnieki ir prostatīti vai prostatas iekaisuma slimības (it īpaši, ja iekaisums ir ilgstošs un izplatīts), kā arī mehāniskas iegurņa traumas, kas bojā asinsrites ceļus. Sarakstu var turpināt ar endokrīno dziedzeru – sēklinieku – saslimšanām, kas par 95% ir atbildīgi par testosterona produkciju. Ja viens no sēkliniekiem jānoņem, paliek otrs – par laimi, daba bijusi apdomīga un radījusi rezervi. Ja cilvēks atnāk ar potences problēmu, urologam būtu jādomā par citām slimībām. Piemēram, tā var būt pirmā sirds išēmijas pazīme, kā arī norādīt uz hipertoniju. Erekcijas problēmas izraisa arī cukura diabēts. Tātad, ja vīrietis 45 gados sūdzas par erekcijas traucējumiem, korekti jāizmēra cukura līmenis asinīs. Potences problēmas var izraisīt neiroloģiskas slimības – Parkinsona slimība vai multiplā skleroze, tāpat arī paša inducētas – perifērā neiropātija, kad cukura diabēta vai alkoholisma gadījumā tiek bojāti sīkie nervi. Konstatējot asinsvada sieniņu izmaiņas, varam sākt ārstēšanu, līdz ar to slimība neprogresē, tomēr izmaiņas var būt arī neatgriezeniskas,” potences pavājināšanās izraisītājus uzskaita Alvis Laukmanis.
Nereti vīrišķā spēka zudumā tiek vainots arī dzīvesveids – stress, rutīna, cepti kartupeļi un desiņas komplektā ar zvilnēšanu pie televizora vai datora, liekais svars... Tas tiešām ir nopietni vai tikai tāda pabaidīšana?
“Tas ir apburtais aplis, kuru nevar sadalīt pa posmiem. Jāsaprot, kā tas mehānisms ticis palaists. Tagad daudz runā par metabolo sindromu, zem kura slēpjas daudzas izmaiņas. Šis sindroms izpaužas kā palielināts svars, paaugstināts asinsspiediens, ogļhidrātu, vielmaiņas, asins recēšanas traucējumi. Vēlāk seko cukura diabēts, tauku vielmaiņas traucējumi jeb paaugstināts holesterīna līmenis, kam “uz papēžiem min” sirds un asinsvadu slimības. Adipozitātes jeb aptaukošanās gadījumā taukaudi ir viens liels endokrīns dziedzeris, kas noārda testosteronu. Aromatāzes ferments (ferments, kas organismā vīrišķos hormonus pārvērš par sievišķajiem hormoniem – Red. piez.) testosteronu pārvērš estrogēnā, tāpēc vīrietis kļūst sievišķīgs, bēdīgs, raudulīgs, un, jo vairāk raud, jo vairāk turpina aptaukoties. Līdz ar to apburtais loks turpinās, bet sākums bieži vien ir slinkums, nevērība pret sevi.
Protams, ne vienmēr adipozs cilvēks ir izlaidīgs, tomēr lielākoties vainojama attieksme. Tātad – ar alu, desiņām un atpūtas krēslu sākas neatrisināmu problēmu gūzma. Ko darīt? Pārtraukt lietot bezgalīgi daudz alkohola, atmest smēķēšanu, pārskatīt ēdienkarti un dzīvesveidu! Viennozīmīgi – tas dos ļoti labu rezultātu. Ar katru nākamo gadu mainīt dzīvesveidu ir grūtāk, un sekas ir smagākas. Te nu mēs nonākam pie sarunas sākuma par tiem četrdesmitgadniekiem – lūk, iemesls, kāpēc vīrietis pilnbriedā ir depresīvs, tizls un nespējīgs! Ne jau tāpēc, ka tā lēmusi daba, bet gan tāpēc, ka viņš pats izvēlējies šādu likteni. Daba ir paredzējusi, ka pēc 40 gadu vecuma vīrietis ir spēcīgs un laimīgs!” strikti nosaka ārsts.
Par vīrieti nelāgā omā mēdz teikt – ārdās kā nedabūjis... Tomēr ne jau visiem ir regulāra dzimumdzīve, tāpēc – vai tiesa, ka sperma, ja to “neliek lietā”, uzkrājas un sākt “spiest uz smadzenēm”? Un – vai “nedabūšana” var kā citādi negatīvi iespaidot vīrieša veselību? “Atšķirībā no sievietes olšūnām, kas dotas visai dzīvei un ko viņa tērē, kamēr iztērē, spermoģenēze notiek visu vīrieša dzīves laiku,” skaidro urologs. “Uz olšūnu iedarbojas visi faktori, arī toksiskas vielas, turpretī spermatozoīdi, kas saražoti triju diennakšu laikā, ejakulācijas laikā tiek izmesti, lai producētu atkal nākamos. Process ir nepārtraukts.
Nav tā, ka sperma krājas, krājas un tad uzsprāgst... Jaunam vīrietim, visbiežāk naktī, notiek pollūcija – nekontrolēta sēklas noplūde. Vecākam vīrietim šķidrums uzsūcas, jo organisms ir iemācījies tikt ar to galā. Atturēšanās rada citas problēmas, jo sēklas šķidruma radīšanā piedalās vairāki dziedzerīši; ejakulācija nav tikai sauja ar spermatozoīdiem. Visbiežāk atturēšanās no seksa negatīvi ietekmē prostatas dziedzeri, jo tas aktīvi piedalās sēklas izmešanā gan kā muskulītis, gan kā dziedzeris, kas uzpildās ar sēklas šķidrumu. Sēkla krājas, dziedzeris pildās, daļa uzsūcas, bet kopumā tas rada pilnuma sajūtu un diskomfortu, var veidoties iekaisumi.”
Dzirdēts, ka sperma atjauno ādu, savelk poras un dara vēl visādus brīnumus labāk par jebkuru mākslīgi radītu līdzekli. Pat ārsti saka, ka spermai esot labs efekts, jo tā gan ārstējot, gan barojot maksts gļotādu. Turklāt, pēc zinātnieku domām, sperma, iekļūstot organismā, darot sievietes laimīgas, jo spermā esošais testosterons un estrogēni uzlabojot sievietes garastāvokli. Interesanti, cik patiesības ir receptē: pilns vēders sēklas plus sēkla uz sejas, un skaistums garantēts?
“Sperma neapšaubāmi ir veselīga, jo tās sastāvs ir pilnvērtīgs un bagātīgs – tā satur olbaltumvielas, mikroelementus, fermentus. Tomēr apšaubu, ka tā var reāli uzlabot izskatu, jo eksistē daudz līdzīgu produktu. Kosmētikas līdzekļu ražošanā tiek izmantota sperma no dzīvnieku pasaules. Protams, stāsti par spermu un skaistumkopšanu ir dzirdēti, kaut kas jau tajā visā ir,” domā ārsts.
Termins ‘masturbācija’ radies no grieķu vārdiem ‘roka’ un ‘iekustināt’, tāpēc kopš seniem laikiem tā tiek dēvēta dzimumorgānu stimulācija ar rokām baudas nolūkā. Savukārt vārdi ‘onānija’ un ‘onānisms’ cēlušies no Bībeles varoņa Onāna vārda, kurš izlēja savu sēklu zemē, par ko Dievs viņu sodīja. Viduslaikos Romas pāvests Pijs IV sāka karagājienu pret pašapmierināšanos, un tikai 1970. gadā ANO Pasaules Veselības organizācijas organizētajā seksopatologu kongresā šai darbībai tika noņemts slimības statuss, kā arī tika rekomendēts nelietot sinonīmu – onānisms. Kopš seksuālās renesanses pagājis krietns laiciņš, tomēr tikai retais atklāti atzīsies, ka masturbē. Gaisā joprojām virmo dažnedažādas atziņu pērles – masturbējot izžūs muguras smadzenes, uz plaukstām izaugs spalvas, izbeigsies sperma, radīsies neauglība, impotence... Rietumu pasaule aicina masturbēt – jo biežāk, jo labāk, radoši un visās vietās... Lūdzu, īsiniet laiku lidmašīnā, garlaicīga semināra laikā ļaujieties seksuālajām fantāzijām un beidziet tualetē! Vai loceklis ir orgāns, kuru var uzturēt kārtībā ar regulāriem treniņiem?
“Visi tie stāsti, ka nokaltīs krāniņš vai cilvēks paliks klibs un akls, ir blēņas! Skatoties uz dzīvnieku pasauli, kļūst absolūti skaidrs, ka masturbācija ir dabisks process. Labi, ka par šo tēmu runā un cilvēks nejūtas depresīvs tāpēc vien, ka to dara! Ja ir jāizvēlas starp masturbāciju un atturēšanos, skaidrs, ka izvēle ir par labu masturbācijai, bet vērtīgākas, protams, ir seksuālas attiecības starp partneriem. Loceklis nav orgāns, kas būtu speciāli jātrenē. Daba rūpējas, lai treniņš notiktu neatkarīgi no cilvēka gribas. Atslābšana jeb nakts erekcija ir ieprogrammēta – tā vienkārši notiek, par to nav jādomā. No fizioloģiskā un psiholoģiskā viedokļa svarīga ir regularitāte,” stāsta urologs. Bet – vai tad no medicīnas viedokļa nav svarīgi, cik bieži notiek dzimumakts?
“Muļķības, nav nekādas receptes! Tomēr ir tā: ja cilvēkam ir attiecības un sekss – nav būtiski, vienu vai divas reizes nedēļā, svarīgs ir ritms. Kāpēc es pacientiem vispār jautāju par dzimumdzīvi? Ja viens dzīvo Ventspilī, otrs Rīgā un sekss ir vētrains, bet neregulārs – jā, tas var atstāt negatīvu iespaidu. Svarīgs ir ritms un regularitāte. Galvenais, lai cilvēks justos komfortabli. Libido aktivitāte ir dažāda; tā atkarīga no vecuma, hormonu līmeņa, psiholoģiskiem faktoriem. Ja mēs sevi piespiežam kaut ko darīt vai no kaut kā atteikties, rodas daudzas problēmas. Jebkurš psiholoģisks diskomforts un hronisks stress manifestējas ar kādu slimību – klasiski ar kuņģa čūlu, sirdslēkmēm vai psihiskām problēmām,” stāsta urologs.
Zināms, ka vīns ar gadiem kļūst tikai labāks, arī klasika apstiprina, ka veciem vīriem dzimst gudri un talantīgi bērni. Vai tam ir racionāls skaidrojums?
“Tas, ka veciem tēviem (vai abiem vecākiem) ir gudri bērni, atbilst patiesībai, tomēr tam ir nevis medicīnisks, bet gan cits skaidrojums. Katrai monētai gan ir divas puses, arī šajā gadījumā – jo vecāks ir tēvs vai māte, jo lielāks ir risks, ka bērnam būs kāda iedzimta slimība vai ģenētisks defekts. Tātad ķīmijas līmenī tā nav patiesība. Jā, arī spermas kvalitāte ar gadiem pasliktinās, jo samazinās hormonu līmenis, kas ietekmē spermoģenēzi, tomēr principā vīrietis ir auglīgs līdz sirmam vecumam. Taču – jo vecāks tēvs un māte, jo vecākiem ir lielāka pieredze un labākas prasmes ar bērnu nodarboties, jo labāka augsne bērna intelektuālajai attīstībai. Viņi ir dzīves gudrāki, mazāk noslogoti ar ikdienu un spēj bērnam parādīt pareizo ceļu. Savukārt jaunākiem vecākiem ir vairāk izredžu laist pasaulē veselīgu bērnu,” rezumē ārsts.
Zināms, ka sievietēm hormonālā sistēma cieši saistīta ar dzīves kvalitāti. Iestājoties klimaksam, mazinās libido, sākas depresija, veselības problēmas, tāpēc ārsti iesaka hormonus aizvietojošu terapiju. Kas notiek ar vīriešiem, kad sāk kristies testosterona līmenis? Dzirdēts par speciāliem vingrinājumiem, ar kuriem varot panākt, ka organisms atsāk ražot hormonus vajadzīgajā daudzumā...
“Līdzīgi kā sievietēm, vīriešiem testosterona līmenis sāk samazināties ap 45–50 gadiem. Tas ir dabiski, un arī sekas ir tādas pašas kā sievietēm. Fizioloģiskās pārmaiņas izraisa garastāvokļa svārstības, kognitīvo, saskarsmes funkciju traucējumus, rodas problēmas ar informācijas uztveres ātrumu. Zems testosterona līmenis izraisa osteoporozi, kaulu struktūras izmaiņas, samazinās muskuļu spēks un masa. Vīrietis kļūst vārīgāks, mazasinīgāks, slinkāks, zūd interese par dzīvi, pazeminās libido un erektīvā funkcija,” skaidro dakteris Laukmanis. “Sievietei šis process norisinās strauji, viņa ātri pārdzīvo menopauzi un atgriežas jaunā kvalitātē, turpretī vīrietim viss sāk mazināties lēnītēm. Labā ziņa ir tā, ka vīrietis savu jaunību var paildzināt – sportiskam, aktīvam vīrietim testosterona līmenis ir augstāks nekā kungam tādā pašā vecumā ar palielinātu ķermeņa svaru. Mūžīgs nav nekas, bet ir ļoti liela atšķirība starp vienu un otru septiņdesmitgadnieku. Jā, arī vīriešiem ir iespējama testosteronu aizvietojoša terapija, bet indikācijas ir stingras – ja analīzes neuzrāda kritiski zemu testosterona līmeni, tas nav jādara. Turpretī, ja cilvēks fiziski izjūt testosterona trūkumu, terapija ir labs veids, kā to atgūt,” uzsver ārsts.
Turpinot tematu par dzimumspēju, jāatceras, ka mūsdienās šajā ziņā dzīve iet uz augšu – kad vairs nevar pats, ņem talkā zāles. Tomēr ir lasīti biedējoši stāsti par to, ka onkulis saēdies viagru un nokritis beigts “ar sirdi”. Ko par to var teikt urologs?
“Varbūt bez viagras viņš arī būtu beigts! Tās ir labas, fantastiskas zāles,” ir pārliecināts ārsts. “Pasaules tirgū ir pieejami trīs ķīmiski elementi, ko lielākā daļa cilvēku pazīst kā viagru, jo tas bija pirmais medikaments. Sildenafila, tadalafila un vardenafila darbības mehānisms un rezultāts ir līdzīgs kā viagrai, proti, ar šiem medikamentiem ārstē erekcijas traucējumus. Pirms dzimumakta vīrietis iedzer tableti, un pēc stundas tā sāk darboties. Onkulīša bēdīgais iznākums, dzerot viagru, ir saistāms ar nitrātu preparātiem, ko lieto sirds slimību gadījumā. Ļoti reti kombinācijā ar viagru ir iespējams, ka tiek traucēta asins apgāde un cilvēks pēkšņi nomirst. Tieši tāpēc viagra un tai līdzīgās zāles ir recepšu preparāti, un pirms to lietošanas ir jāizrunājas ar ārstu.
Nav tā, ka, iedzerot abus preparātus, uzreiz būs pekas gaisā, darbojas arī citi faktori, tomēr bīstamība saglabājas. Mēs šīs zāles slavējam, jo riski ir minimāli, bet efektivitāte – augsta. Bez tabletītes ir vēl citas iespējas. Trīs galvenās izvēles, kā ar traucētu erekciju turpināt dzimumdzīvi, ir viagras grupa, vakuumierīce ar sūknīti, kas rada retinātu gaisu, un lokāli, mājās injicējami medikamenti. Smagos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums, var ieoperēt dzimumlocekļa protēzi, kas darbojas kā implants. Šajā gadījumā dzimumlocekļa forma un lielums nav atkarīgi no asins pieplūduma. Mūsdienās izmanto arī tā sauktās puscietās protēzes, kurām ir maināms leņķis, bet garums nemainās.
Tas nozīmē, ka vīrietis ir vienmēr gatavs. Vēl ir maināmas protēzes ar paslēptu sūkņu sistēmiņu, ko atkarībā no vajadzības uzpilda ar šķidrumu. Kā šis brīnumainais cēlējspēks darbojas? Tas tiek saukts par neiromuskulāro mehānismu. Tātad – nervu impulss dod signālu kavernozajiem ķermeņiem, kas sastāv no asinsvadu aptverošiem muskuļu maisiņiem. Saspringuma stāvoklī muskuļu kārtiņa ir kā tukšs maisiņš, bet nervu signāls ļauj muskulim atslābt, tajā brīdī maisiņš piepildās ar asinīm, un apvalks locekli notur noteiktā lielumā un garumā. Tādu kaverniņu ir miljoniem,” Alvis Laukmanis izskaidro visu pa punktiem.
Un – visbeidzot – kāpēc vīrietis, kuram ir liels loceklis, jūtas kā dzīves uzvarētājs? Par to, visticamāk, ne reizi vien ir iedomājušies daudzi.
“Kas vispār ir liels loceklis? Tur tā problēma, ka lielumu nevar definēt, jo loceklis ir ļoti mainīgs, izmēri – garums, platums – ir variabli. Neliels loceklis erekcijas laikā var pieaugt trīs, četras reizes. Savukārt citam erekcijas laikā locekļa izmērs nemainās, tas kļūst tikai cietāks un pilnāks. Varbūt kādam publiskā pirtī vai pludmalē ir psiholoģiski patīkamāk staigāt ar pilnām biksēm. Intīmās attiecībās diskomfortu drīzāk rada liels loceklis, nevis mazs. Tā, lūk, patiesībā viss ir otrādi!” smejas dakteris.
