Gada skaļākie skandāli pašvaldībās: slepkavība, cietums, sekss...

Ir pagājis gads, kopš sākušas strādāt jaunievēlētās pašvaldības. Tās uz pirmo sēdi, lai ievēlētu jaunos vietvaru vadītājus, pulcējās 2009. gada 1. jūlijā. Kasjauns.lv atskatās uz spilgtākajiem šā gada notikumiem pilsētu un novadu domēs.

Valsts lielāko deviņu pilsētu pašvaldību struktūra būtiski nemainījās, taču novadu pašvaldības bija kaut kas kardināli jauns. 109 novados apvienoja visus Latvijas pagastus un mazākās pilsētas. Šīm pašvaldībām arī bija jāiztur lielākie „nomales” iedzīvotāju „uzbraucieni” par to, ka tajās ievēlētie deputāti pārstāvēs tikai novadu centru intereses, nevis rūpēsies par attālākajiem pagastiem. Novadu domes, kā nu prata, tā arī elektorātu centās pārliecināt, ka visi ir vienlīdz svarīgi.

Tomēr uzreiz pēc ievēlēšanas pašvaldībām nācās nevis strādāt iedzīvotāju interesēs, bet gan meklēt „nevajadzīgos” un viņus pārliecināt, ka, lai gan izsviesti no darba un sociālās aprites, tomēr ir pasargāti no ikdienas ķibelēm. Par to pašvaldību darboņi izpelnījās gan klusu kurnēšanu, gan lāstus un draudus atkarībā no tā, cik saniknoti ļaudis bija katrā konkrētajā novadā. Pašvaldībām uzreiz nācās ķerties klāt gan pie skolu slēgšanas, gan slimnīcu likvidācijas.

Samazinājās budžets, bet prasītāju skaits pēc pašvaldības palīdzības pieauga. Sākās rudens un ziema, un vietvarām atkal vajadzēja risināt „mūžīgi neatrisināmo” komunālo pakalpojumu jautājumu. Bargās ziemas dēļ Latvija tika ieputināta, un šoferīši lādēja ceļu uzturētājus, tostarp pašvaldības. Tajā laikā pašvaldībām arī vajadzēja variēt ar jaunā budžeta sastādīšanu, kura visiem nepietika. Un tad drīz vien sekoja lielie pavasara plūdi. Tā ka neatrisināmo problēmu skaits bija daudzkārt lielāks nekā pašvaldību skaits. Līdz ar to neviena pašvaldība neizpelnījās mīlestību, ja nu vienīgi „tautas varonis” Lembergs ar savu Ventspili.

Algas un identitātes meklējumos

Vienlaikus pašvaldības arī „uzjautrināja” aborigēnus ar jaukiem un atraktīvākiem pasākumiem, kam bija jānovirza cilvēku domas no dižķibeles rēbusiem. Praktiski visu pašvaldību pirmajās sēdēs tik lemts par pašvaldības deputātu un amatpersonu algu apmēru. Lieki teikt, ka deputāti centās sevi neapdalīt, un vietējie Neo publicēja izsmeļošus skaitļus par pašvaldības vadītāju algu apmēru. Tas savukārt izraisīja vietvaru neapmierinātību, kā, piemēram, Alūksnes novada domi,nesen saniknoja „Alūksnes Ziņas”, un tā saviem darbiniekiem liedza apmeklēt šīs avīzes mājaslapu internetā. Drīzāk ne jau žurnālistu raksti un atklājumi saniknoja Alūksnes domi, bet gan tas, ka pašvaldības darbinieki aizgūtnēm veica nevis savus darba pienākumus, bet gan zem dažādiem nikiem komentāros atklāja vietvaras virtuves receptes un citus „valsts noslēpumus”. Savukārt Jelgavas domnieki nesen klusi un mierīgi izdomāja tādu lēmuma kalambūru, kas viņiem ļauj paaugstināt pašu algas.

Daudzu novadu pašvaldības sāka meklēt savu, jo tagad tām nācās atteikties no iepriekšējiem pilsētu un pagastu ģerboņiem un meklēt „vienotu ģerboni”, kas, protams, bija gana atraktīvs pasākums. Deputāti sāka rēķināt, cik tad jaunajos novados ir pagastu un cik ozollapiņu vai zvaigznīšu jāiepin jauno atšķirības zīmju ozolapu vainagos vai pils torņu smailēs.

Izveidojās arī tāda paradoksāla situācija, ka Latvijā radās trīs Valmieras – savstarpēji nesaistītas kaimiņteritorijas – Valmieras pilsēta, Valmieras novads un Valmieras pagasta. Lai nerastos jukas, Valmieras novads sevi pārdēvēja par Kocēnu novadu.

Pašlaik jautrības sākas gaidāmo Saeimas vēlēšanu sakarā, kuras gaida arī pašvaldības. Ievēlētajiem deputātiem ir jāspodrina savu partiju tēls, lai tās tiktu parlamentā un pēc tam, dalot valsts pīrāgu, šo to atmestu arī viņu pārstāvētiem novadiem. Savukārt opozīcijas pienākums ir iespējami izsmalcinātāk nomelnot pozīciju. Asprāši Daugavpils vadītāju profilus izveidoja starptautiskajos seksa portālos, bet Liepājas laikraksts „Kursas Laiks” Ventspils Aivara Lemberga „Latvijai un Ventspilij” un Ulda Seska Liepājas partijas „laulību” ar ZZS atspoguļoja vienā no visu laiku visizaicinošākajām karikatūrām, kurā Ventspils mērs ar Liepājas mēru savažots kopā ar sasietiem krāniņiem.

Savukārt Kuldīgas rātskundze Inga Bērziņa (Tautas partija) vietējos uzņēmējus un biznesmeņus par pašvaldības līdzekļiem brokastīs iebaro „Par labu Latviju”. Toties Rēzeknes „saskaņiešu” vadītā dome, lai nesaniknotu krievvalodīgos vēlētājus, mēģina pašvaldības pasākumos aizliegt lietot vārdu salikumu „Latvijas okupācija”. Bet tas ir tikai sākums, ziediņi gaidāmi visai drīz...

Šā gada laikā bija arī vairāki skandāli, kas ieguva visas Latvijas uzmanību.

Aprīlī Daugavpilī tika nogšauts Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs („Latgales tauta”). Viņa balss bija izšķirošā, kas pagājušā gada nogalē Latvijas otras lielākās pilsētas rātskunga krēslā ļāva iesēsties Jānim Lāčplēsim (LPP/LC), no tā izsviežot Rihardu Eigimu (LSDSP). Slepkavība izraisīja visdažādākās spekulācijas, no kurām skaļākā bija TV5 žurnālista Andreja Mamikina sarīkotais šovs Daugavpils televīzijā, kurā „caur puķēm” tika „meklēta” Ņemcova slepkavības saistība ar Lāčplēsi, jo „ne jau velti” slepkavība notika Lāčplēša ielā. Ņemcova slepkavību izmeklē, bet jau tagad to sauc par skaļāko politisko slepkavību valstī, kura notikusi, lai „destabilizētu situāciju pilsētā” un „vajadzīgie cilvēki” iegūtu varu. Kaut gan jāteic, ka  situācija pilsētā tika destabilizēta jau tad, kad Lāčplēsis nomainīja Eigimu, kam sekoja pilsētas uzņēmumu vadītāju nomaiņa ar „vajadzīgajiem cilvēkiem”.

Taču tas, ka Jūrmalā situācija ir destabilizēta, drīzāk ir norma. Brīnums būtu, ja kūrortpilsētā beidzot iestātos kārtība. Tā nu 20. maijā tika arestēts kārtējais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics („Jūrmala - mūsu mājas”) par to, ka viņš kopā ar Jūrmalas „ātrās palīdzības” valdes locekli Normundu Pīrantu mēģināja piekuļot Ivetu Blauu („Jaunais laiks”), lai viņa atbalstītu Munkevica atkārtotu pārvēlēšanu kūrortpilsētas mēra amatā.

Mēra krēslu Munkevicam nācās nomainīt ar „kroņa maizi” un cietuma nārām. Savukārt par pilsētas mēru kļuva nu jau piemirstais kādreizējais Latvijas Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks („Pilsoniskā savienība”). Vecās sejas atgriežas.

Par to, ka ar jaunajām pašvaldībām kaut kas nav kārtībā, visuzskatāmāk liecina vairāku bijušo pagastu separātisms, kuri grib šķirt „vardarbīgās laulības” ar jaunajiem novadu centriem. Tā nu Saeimai rudenī būs jāizskata mērsradznieku vēlme atdalīties no Rojas novada. Par atdalīšanos domā arī vairākos citos pagastos. Baložu pilsēta grib atbrīvoties no Ķekavas novada, Staicele - no Alojas novada. Dienas kārtībā ir arī likvidēt Jūrmalas pilsētu. Ķemeru iedzīvotāji vēlas izveidot savu novadu, kam arī pievienotos Kauguri. Tas nozīmē, ka Jūrmalas pilsēta zaudētu savus iedzīvotājus un tā vairs nevarētu pretendēt uz republikas pilsētas statusu. „Atlikušo” Jūrmalas daļu varētu savākt Rīga.

Visnotaļ neprofesionāli un „sausi tehniski” arī sadalīti vairāki novadi, nedomājot ne par to vēsturisko, ne teritoriālo saistību. Tā, piemēram, Latvijā izveidoti divi anklāvi, kuri ar novadu centru nav saistīti ne pa sauszemi, ne pa jūru, līdzīgi kā Kaļiningradas apgabals Krievijā. Tikai pie mums mērogi ir pavisam citi. Tā nu savas „aizjūras teritorijas” ir gan Raunas, gan Olaines novadiem. Neloģiska izskatās arī tādas vēsturiskās vienības kā suitu novads saskaldīšana. Suiti, kuru kultūrtelpu pasaules mantojuma sarakstā ir iekļāvusi UNESCO, izsenis dzīvojuši trīs pagastos – Alsungā, Gudeniekos un Jūrkalnē. Tagad Alsungas pagasts ir Alsungas novadā, Gudenieku – Kuldīgas, Jūrkalnes – Ventspils novadā. Iespējams, lepnie suiti dzīvo ārpus laicīgās politikas peripetijām, tomēr šāds sadalījums diez ko neveicina suitu vienotību un unikālās kultūrtelpas attīstību.

Novadu „mērnieku laiki” vēl tikai ir sākušies, un drīz vien mēs varētu pieredzēt vairāku pagastu „separātiskos izlēcienus”.

Seksuālās runas pērles

Pašvaldību deputāti vēlētājus uzjautrinājuši arī ar savām runas dāvanām. Salīdzinot ar to, kas notika Rīgas un Liepājas domes sēdēs, valodas inspektoru vizītes pie Daugavpils, Rēzeknes, Rīgas un Liepājas domniekiem, kuri neprot valsts valodu, tāds nieks vien bija.

Visizcilākais bija Šlesera un Ušakova dialogs Rīgas domes sēdes prezidijā izteiktās domas par domes sēdes gaitu. Abi Rīgas rātskungi visu notiekošo raksturoja trīsstāvīgiem „mātes vārdiem”. Viņu teikto vismaz varēja saprast, taču Jura Viņķeļa („Pilsoniskā savienība”) pārdomas Rīgas budžeta sakarā galvaspilsētas domes sēdē bija nesaprotamas. Smējās gan pat Viņķelis, gan viņa klausītāji.

Ar ekstravagantiem ierosinājumiem deputātu Ētikas kodeksā Liepājas domes sēdē uzstājās neatkarīgais deputāts Luijs Fontēns (īstajā vārdā Stēns Lorenss), kurš tajā ieteica ierakstīt, ka deputāti ar seksu drīkst nodarboties ne biežāk kā reizi nedēļā un ka tikai pilsētas mērs drīkst skatīties pornofilmas, un tad arī tikai vēlos piektdienas vakaros. Tas nav vienīgais Luija Fontēna izlēciens, jo par viņa skandalozajiem apgalvojumiem joprojām turpinās tiesas darbi. Turpinājums gaidāms rudenī. Protams, ne bez ievērības palika arī fakts, ka Fontēns apgalvoja, ka Liepājas mērs Sesks pa „vēju pilsētu” staigā gluži ar sērkociņu kastīti rokās, dedzinādams viņa īpašmus.