Šonedēļ gaidāms saulains, sauss un ļoti karsts laiks

Jau aizvadītās nedēļas nogalē gaiss dienas laikā iesila līdz plus 25, plus 30 grādiem, bet šonedēļ karstums sasniegs pat plus 27 līdz plus 32 grādus.

Arī naktis būs tveicīgas un gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus 16, plus 21 grādu, bet perioda beigās termometra stabiņš nenoslīdēs zemāk par plus 18, plus 23 grādiem.

Gaisa temperatūra par trīs līdz četriem grādiem pazemināsies vien piektdien, 16.jūlijā, kad Latviju no rietumiem sasniegs zema spiediena ieplaka ar nokrišņu zonu, prognozē sinoptiķi.

Lai gan Latvijā vasarā - jūnijā, jūlijā un augustā - gaiss dienā visbiežāk iesilst līdz plus 21, plus 26 grādiem, arī dienas ar gaisa temperatūru virs plus 30 grādiem Latvijā nav gluži retums. Vidēji astoņos gados no desmit ir vismaz viena diena, kad kaut kur Latvijā termometra stabiņš ir pakāpies virs plus 30 grādiem. Vidēji katru ceturto gadu gaiss vietām Latvijā sakarst virs plus 33 grādiem, bet vidēji reizi 20 gados ir iespējams pavisam tropisks karstums virs plus 35 grādiem.

Karstie rekordi

Visaugstākā līdz šim novērotā gaisa temperatūra Latvijā ir plus 36,4 grādi, kas ir reģistrēta Daugavpilī 1943.gada 4.augustā. Tieši plus 36 grādi ir reģistrēti arī 1994.gada 13.jūlijā Jelgavā.

Šajā gadsimtā Latvijā visaugstāk gaisa temperatūra pakāpās 2006.gadā, kad 9.jūlijā Skrīveros tā sasniedza plus 35,3 grādus.

Ilggadējie gaisa temperatūras novērojumi rāda, ka gaiss virs plus 30 grādiem var sakarst jau maija vidū, jo 1983.gada 17.maijā Rūjienā maksimālā gaisa temperatūra bija plus 34,4 grādi. Jūnijā, jūlijā un augustā temperatūras virs plus 30 grādiem ir iespējamas katru dienu, bet rudenī visvēlāk tās ir reģistrētas 7.septembrī.

Diennakts maksimālās gaisa temperatūras virs plus 30 grādiem Latvijā ir vidēji četras dienas gadā. Visvairāk diennakšu ar maksimālo gaisa temperatūru virs plus 30 grādiem Latvijā ir bijis 1939.gada siltajā periodā, kad to skaits sasniedzis 20.

Visbiežāk jeb 60% gadījumu šāds karstums ilgst tikai vienu dienu. 22% gadījumu maksimālās gaisa temperatūras virs plus 30 grādiem ir novērotas divas, bet 12% gadījumu - trīs vai četras dienas pēc kārtas. Visilgākais nepārtrauktais periods, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bijusi virs plus 30 grādiem, ir reģistrēts 1945.gadā - tas ilga 14 dienas no 8.jūlija līdz 21.jūlijam. Savukārt 2006.gada vasarā gaisa temperatūra virs plus 30 grādiem Latvijā turējās astoņas dienas - no 6.jūlija līdz 13.jūlijam.

Karstajā laikā cilvēki tiek aicināti būt uzmanīgi un rūpēties par savu veselību - ilgstoši neuzturēties saulē un izvairīties no pārkaršanas, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no pārmērīgām fiziskām aktivitātēm, kā arī būt piesardzīgiem peldvietās. Tāpat karstajā laikā nedrīkst aizmirst arī par saviem četrkājainajiem draugiem, kurus nedrīkst atstāt karstumā, bet vajag nodrošināt tos ar pietiekamu dzeramā ūdens daudzumu.

Saglabājoties saulainam laikam, tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāma arī augsta ultravioletā radiācija, tādēļ nepieciešama aizsardzība arī no saules stariem. Iedzīvotāji tiek aicināti censties uzturēties ēnā, īpaši pusdienlaikā, uzmanīties ilgstoši uzturoties saulē ar atklātām ķermeņa daļām, kā arī tiek aicināti vilkt vieglu apģērbu, galvas segas un saulesbrilles.

Mediķi: karstā laikā "nē" alkoholam un darbam ārā

Gaidot sinoptiķu solīto karstuma vilni, iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka karstumā nekādā gadījumā nevajadzētu sevi pārpūlēt strādājot, kā arī nedrīkst lietot alkoholu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvās vadības centra vadītāja Vija Grigale.

Šovasar Latvijā jau miruši cilvēki, kuri strādāja lauku darbus karstajā laikā. Taču viņa aicina cilvēkus nesteigties un labāk nogaidīt. Īpaši bīstams karstums ir gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri sirgst ar sirds asinsvadu slimībām, tāpēc šiem cilvēkiem viņa ieteica labāk uzturēties ēnā un lietot daudz šķidruma.

Uzmanīgi pat ar alu!

Alkohols, pat alus veidā, nebūtu jālieto karstajā laikā, jo tas cilvēkam rada noguruma sajūtu. Līdz ar to viņš var kaut kur nokrist un aizmigt, gūstot karstuma vai saules dūrienu vai arī saules apdegumus. Arī tāds gadījums šogad esot bijis, kad vīrietis alkohola reibumā iemidzis un guvis saules dūrienu, un pēc tam stacionēts.

X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem arī Grigale iesaka lietot daudz šķidruma un neaizmirst par galvassegām. Arī gājiena laikā viņa aicina tā dalībniekus nekautrēties un ņemt līdzi ūdens pudeles un atveldzēties.

Kā ziņots, īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem. Tāpat karstajā laikā ir jāpalielina šķidruma uzņemšana, taču nevajadzētu dzert šķidrumu, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Vislabāk dzert vēsu tēju, minerālūdeni bez gāzes.

Mediķi arī norāda, ka alkohola lietošana un karstums ir divas nesavienojamas lietas, jo alkohols kavē cilvēka spēju adekvāti reaģēt un pieņemt lēmumus. Līdz ar to cilvēks vairs nejūt un nesaprot, kad ir īstais laiks no saules doties ēnā, kad viņam var draudēt karstumdūriens un citas.

Ņemot vērā, ka nedēļas nogalē laiks atkal varētu kļūt karstāks, mediķi aicina nesauļoties no plkst.11 līdz 15, kad saules ietekme ir visintensīvākā. Sauļošanās sākumā saulē ieteicams atrasties pavisam neilgu laiku, lai izvairītos no apdegumiem, kas ir bīstamākais provocējošais faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībai.

Pirms došanās ārā nepieciešams uzklāt saules aizsargkrēmu, bet pēc tam krēmu, kas paredzēts lietošanai pēc sauļošanās.

Lai atvēsinātos, mediķi aicina izmantot vēsu dušu vai vannu, bet uzturā aicina lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.