Likt bērniem dejot uz pannas ir neprāts
Lielā karstuma dēļ karam sagatavoti karavīri pusstundu nevar nostāvēt pie Brīvības pieminekļa, bet tūkstošiem bērnu var bezbēdīgi diet „uz pannas” Dziesmu un deju svētku koncertā.
Svētku aizkulisēs runā, ka svētdien pēcpusdienā otrais jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju koncerts „Daugavas” stadionā esot noticis tikai Rīgas domes skopuma dēļ, kura vēlējusies pēc iespējas ātrāk Rīgu atbrīvot no svētku dalībniekiem.
Svētku pēdējās dienas svētku dalībniekiem sagādāja pamatīgas veselības problēmas. No 13 500 dejotājiem laukumā nevarēja iziet aptuveni 140 mazo dejotāju. Svētdien mediķi sniedza palīdzību apmēram 800, sestdien – 837, piektdien – 1766 dalībniekiem. Jāteic, ka viņi cieta ne tikai no lielā karstuma, bet arī no citām problēmām, piemēram, sasitumiem un sliktas dūšas. Tomēr bieži vien problēmu cēlonis bija nepanesamā svelme.
Vai bērniem vajadzēja likt dejot vairāk nekā 30 grādu lielā karstumā, dedzinošas saules svelmē?
Bērni varonīgāki par elites karavīriem
„Nekad Dziesmu un deju svētku koncertu televīzijas translācijās nav bijis tik maz dalībnieku tuvplānu kā nule notikušajos jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Pieļauju, ka bērnu tuvplānus nevarēja rādīt tāpēc, ka viņi bija neizsakāmi pārmocīti. Arī mana mazmeita pēc svētkiem ir pārāk nomocīta,” kasjauns.lv teica Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics.
Viņš uzskata, ka svētdienas deju koncerti dedzinošās saules staros bija bezprāts. „Karavīru godasardzi pie Brīvības pieminekļa noņem jau tad, kad temperatūra sasniedz plus 25 grādus, taču bērnus vēl karstākā laikā vārda tiešā nozīmē uz vairākām stundām izdzen uz pannas stadionā. „Zirgi”, kas gatavoti karam Afganistānā, kur ēnā temperatūra sasniedz plus 44 grādus, nevar pusstundu saulē nostāvēt pie Brīvības pieminekļa, taču mūsu mazie bērni vēl karstākā laikā vairākas stundas var nodejot uz pannas...” saka Šics.
„Man liekas, ka organizatoriem nebija alternatīva rīcības plāna, viņi nebija fleksibli. Viss bija pakārtots naudai. Televīzija varēja raidīt tikos un tikos, bet ne vēlāk. Runāja, ka „Daugavas” stadionā nebija kārtībā prožektori, tāpēc koncertiem vajadzēja notikt dienas laikā – saules gaismā.
Paldies Dievam, ka viss beidzās bez traģiskām sekām. Var jau tagad meklēt vainīgos, bet, kā zināms, uzvarētājus netiesā. Manuprāt, tagad galvenais ir izdarīt secinājumus. Jāveic pragmatiska analīze, lai nākamajos dziesmu un deju svētkos nekas tāds vairs neatkārtotos. Svētki rīkotāji nebija gatavi, ja tajos notiktu kaut kas neparedzēts,” turpina mediķis.
Turpmāk, rīkojot dziesmu un deju svētkus, ir jāparedz rīcība neparedzamu laika apstākļu situācijās, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers aicināja nesākt meklēt vainīgos un tikt skaidrībā, kāda būs procedūra nākamajos svētkos, ja atkal būs problēmas ar laika apstākļiem, lai operatīvi varētu reaģēt, piemēram, mainot koncertu norises laiku. Valdības vadītājs atzīmēja, ka svētku pasākumi tiek plānoti jau labu laiku iepriekš, kad ir neiespējami prognozēt laika apstākļus, tāpēc turpmāk ir jāparedz iespējamas rīcības neparedzamu laika apstākļu situācijās, ziņo LETA.
Kāds bijušais dejotājs, kas svētku norisi un organizāciju „Daugavas” stadionā vēroja klātienē, kasjauns.lv pastāstīja:
„Pirmais koncerts „Daugavas” stadionā notika pulksten 11.00, otrais bija ieplānots pulksten 16.00. Pēc pirmā koncerta dzirdēju, ka gan ugunsdzēsēji, gan policija bija pret to, ka otrais koncerts notiek četros pēcpusdienā, to gribēja pārcelt uz astoņiem vakarā. Veselības ministrija par to vēl šaubījās. Tomēr koncerts 16.00 notika! Klīst runas, ka pie šāda lēmuma „vainīga” esot Rīgas dome.
Rīgas dome vēlējusies bērnu no Latvijas galvaspilsētas dabūt ārā pēc iespējas ātrāk. Pēc vakara koncerta bērnus vairs nevarētu tik ātri izdabūt no Rīgas, būtu viņiem atkal jāorganizē naktsmājas, un par visu to būtu jāmaksā no pilsētas budžeta. Lai galvaspilsētas pašvaldībai nebūtu papildu izdevumu, koncerts tomēr notika četros pēcpusdienā. Domāju, ka tie pāris tūkstošu, kas būtu jāmaksā Rīgas domei, nebūtu nekāds diži liels kaitējums. Bet tā jau ir mūsu absurdajā valstī, kurā neviens ne par ko nevar vienoties.
Par laimi, otrā koncerta laikā no stadiona neizbrauca neviena ātrā palīdzība, lai bērnu vestu uz slimnīcu. Pirmā koncerta laikā kādi pāris „ātro” tomēr aiztraucās.
Ir arī izskanējis viedoklis, kāpēc bērniem bija jādejo pilnā tautastērpu „ekipējumā”, piemēram, ar vilnas zeķēm. Tika dota atļauja dejot arī bez vestēm, bet par vilnas zeķēm gribu kliedēt mītus, ka tās rada karstumu. Vilnas zeķes darbojas „uz otru pusi”, aiztur karstumu un svīšanu. Paskatieties Kazahstānas stepēs, kur visām sievām lielā karstumā kājās ir vilnas zeķes. Tas ir normāli.”
Arī kasjauns.lv komentāros gan bērnu vecāki, gan skatītāji pauž nosodījumu svētku organizatoriem, bet slavē bērnus – gan dziedātājus, gan dejotājus, kas spēja radīt prieku necilvēcīgos apstākļos.
pppo: „Nu nav līdz tādām lietām jānonāk, dejojot, vai dziedot. Koncertu laikus vajadzēja mainīt. Vakar bērns atbrauca bez balss, jo visu laiku bija šaušalīgi karsts, jābūt biezos tērpos, tad vēl ūdeni dabūja uz galvas... Šodien vajag ārsta palīdzību.”
Tik tiešām: „Vājprāts! Vai mediķiem nevajadzēja celt trauksmi jau piektdien, kad bija zināms, kāda laika prognoze ir gaidāma! Tas ir sadisms - cita vārda nav!
Transportā kā speltē, uz ielām bezvējš un izkusis asfalts. Mums nekas vairs nav vērtē - tikai nauda un politika! Skumji!”
ma: „Esmu kopā ar bērniem bijusi pēdējos trīs svētkos. Pati piedalījos padomju laikā. Toreiz dejotāji pēc sava noslēguma koncerta varēja doties uz Mežaparku, lai piedalītos koristu koncertā, bet koristi dejotājus redzēja ģenerālmēģinājumā. Tad tiešām bija svētku sajūta. Tagad dejotājus izmantoja kā vergus cukurniedru plantācijā. Mēģinājumu grafiks bija tāds, ka labi, ja bērnus aizvedām līdz jūrai. Vai tiešām ieguldītās naudas atgūšana ir svarīgākais? Tie vairs nav svētki dalībniekiem, bet monotons, saspringts darbs līdz pagurumam.”
No malas: "Kāpēc Agris Daņiļevičs atļāvās koncerta laikā tribīnēs iznākt virsvadītājam nepiedienīgā un plānā maiciņā, bet bērniem bija jādejo biezā apģērbā?"
Lii: „Biju uz koncertu pulksten 11.00. Svelme TAAAAADA! Pirmā pusstunda bija šausminoša. Pēc tam jau pieradām.
Mana māsa dejoja vecākajā grupā garajos lindrakos. Pēc pirmā koncerta, kad runāju ar viņu pa telefonu, sapratu, ka arī mana izturīgā māsa ir ĻOTI nogurusi. Teica, ka šaušalīgi grūti. Svelme pirmajā koncertā tiešām bija nežēlīga. Patiesībā brīnums, ka stadionā bija bērni, kas spēj padancot! Un bija skaisti! Izcili. Šobrīd ir tāds noskaņojums, ka uzslavas negribas teikt ne horeogrāfiem, ne mākslinieciskajiem – kā viņus tur skaisti sauc..., bet gan tikai bērniem. Viņi tomēr lec par velti, bet tauta maksā naudiņu, lai redzētu šo skaistumu! Un bērni bija lieliski!”
