Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Publisko liecības par Šķēles, Savicka un Lemberga dalību Kuģniecības privatizācijā

Sabiedrība
2010. gada 25. augustā 12:51 2010. gada 25. augustā 12:51
 
AS "Latvijas Kuģniecība" privatizācijai kopš 2000.gada gatavojās TP līderis Andris Šķēle, "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis un Ventspils mērs Aivars Lembergs.

AS "Latvijas Kuģniecība" privatizācijai kopš 2000.gada gatavojās TP līderis Andris Šķēle, "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis un Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Tāpat starp viņiem bija arī vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

"LK privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies LK privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā - par naudu," liecinājis Savickis.

"Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri," stāsta "Itera Latvija" prezidents. Trīs pārējie bijuši Lembergs, Šķēle un Berķis. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemēram, par sertifikātu izmantošanu un finansēm, kas nepieciešamas LK privatizācijas procesā.

Apspriedes visbiežāk notikušas advokātu birojā. "Kad bijām vienojušies par biznesu, pārējo darīja tehniskie cilvēki - juristi utt.," norāda Savickis.

"Itera Latvija" prezidents apliecina, ka "Aivars Lembergs piedalījās visa biznesa (kuģniecības privatizēšana) veikšanā. Ar Aivaru Lembergu tika saskaņoti visi globālie jautājumi".

Laikā, kad saskaņā ar Savicka un Berķa liecināto notika aktīva gatavošanās privatizācijai, Lembergs publiski noliedza vēlmi piedalīties LK privatizācijā. Aģentūras LETA arhīvā pieejami Lemberga izteikumi 2002.gada 31.janvārī, ka viņš LK privatizācijā neplāno izmantot savus privatizācijas sertifikātus, jo šādam darījumam to skaits esot pārāk niecīgs. Ventspils mērs tolaik arī uzsvēris, ka "LK miglā, pat tumsā, tītais finansiālais stāvoklis uzņēmuma privatizāciju dara ļoti riskantu".

Tikmēr starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī 2001.gada jūlijā slēgts līgums, ar kuru Lembergs pilnvaro menedžeri Ansi Sormuli iegādāties un viņa labā pārvaldīt 43,93% "Regina Developement Limited" ("Regina") kapitāla daļu. Darījums jāīsteno, izmantojot uz Sormuļa vārda reģistrēto Kipras kompāniju "Hinch Invest & Finance S.A." ("Hinch").

Tieši "Regina" bija kompānija, kas tika dibināta līdzdalībai LK privatizācijā. Bespalovs liecina, ka "Regina" piederēja sešām kompānijām, aiz kurām stāvēja konkrēti Ventspils uzņēmēji. Tie esot bijuši Bespalovs, Oļegs Stepanovs, Berķis, Igors Skoks, Krists Skuja, bet attiecībā uz "Hinch" Bespalovs norāda, ka to "pārstāvējis Sormulis".

Ventspilnieku kontrolētajai "Regina" un rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street Investments Limited" ("Lake Street") līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas "Ojay Limited" ("Ojay") un "Eastgate Properties Limited" ("Eastgate"), kas nopirka LK akcijas pirmajā privatizācijas posmā - publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem.

Vienošanās paredzējusi, ka arī izsolē par naudu pārdodamās LK akcijas tiek nopirktas līdzīgās daļās, un, kā liecina Savickis, jau bijis sarunāts vairāk nekā 55 miljonu ASV dolāru liels kredīts "Unibankā" (patlaban - "SEB banka"), taču ventspilnieki vienošanos pārkāpuši.

"Mēs visi četri kopā [Šķēle, Savickis, Lembergs, Berķis] nospriedām, ka mēs kopā nopirksim kuģniecības akcijas un pēc tam lemsim, ko ar tām darīt, bet beigās mums par lielu pārsteigumu izrādījās, ka kuģniecības akcijas nopirkusi "Ventspils nafta" (VN)," stāsta Savickis.

"Mēs ar Šķēli savu [par sertifikātiem] nopirkto daļu pēc ilgām diskusijām pārdevām," piebilst Savickis. Pircēji bijušas Berķa un Lemberga ieteiktas firmas.

Berķis atceras, ka VN uzvara izsolē bijis pārsteigums ne tikai Savickim, ar kuru bijis kopā, kad uzzinājis izsoles rezultātus, bet arī pašam.

"Es arī biju vīlies un neapmierināts, jo manā uztverē, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neērti. Iznāca, ka arī es savu solījumu neesmu pildījis," atzīst Berķis, piebilstot, ka attiecības ar Savicki šis gadījums "samaitāja".

Notikušo Berķis esot pārrunājis ar Lembergu, kurš teicis, ka neesot bijusi doma rīdziniekus piekrāpt, bet tas esot bijis labāk no kompānijas kontroles viedokļa, lai situācijas noteicēji būtu ventspilnieki.

Rokasgrāmatā publiskota arī kāda no Ventspils domes pēc izsoles 2002.gada jūnijā sūtīta faksa kopija. Sūtījums adresēts "augsti godātam Andrim Šķēlem", un to, visticamāk, parakstījis Lembergs. Dokumentā teikts: "Ar šo apliecinu, ka tuvākā gada laikā, bet pēc iespējas ātrāk, AS "Ventspils nafta" pārdos tās iegādātās AS "Latvijas Kuģniecība" visas akcijas kopējai A.Š. & Co un A.L. & Co kompānijai vai kompānijām, atbilstoši vienošanās. Vienas akcijas pārdošanas cena būs vienāda ar iegādes cenu + 12% gadā."

Šis solījums gan netika īstenots un, kā liecina Berķis, "tika panākta vienošanās, ka rīdzinieki turpmāk nepiedalīsies šajā projektā un mēs atpirksim no viņiem tās kompānijas, kuras bija iegādājušās LK akcijas par sertifikātiem".

Kā LETA jau ziņoja, arī advokāts Mārtiņš Kvēps šogad LK kuģu fraktēšanas lietā Londonas tiesā sniedzis liecību, stāstot par politisko vienošanos privatizēt LK, kā arī par tās finansēšanas metodēm - LK kuģu frakts darījumu noslēgšanu par mākslīgi zemām likmēm un radušās starpības "nosmelšanu" ārzonu firmās, lai norēķinātos ar "Andra Šķēles vadīto Rīgas grupu" par LK privatizācijā iegūtajām akcijām.

Viena no apsūdzībām, ko Lembergam ir izvirzījusi prokuratūra, ir par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi LK.

Lembergs prokuratūras apsūdzības nesaprot un neatzīst, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī Bespalova ar roku rakstītas piezīmes saistībā ar LK privatizācijas izmaksām. Tajās ir arī tādi ieraksti, kas, iespējams, varētu norādīt uz maksājumiem ar politiskiem spēkiem saistītām personām. Piemēram, viens ieraksts ir šāds: "Pol.1 TB 1 000 000$". Cits ieraksts: "Taut.P. 1 000 000$". Vēl kāds: "Sods Unibanka 700 000$". Ir arī norāde par 250 000 ASV dolāru, kas paredzēti LC, vēl miljons dolāru paredzēti kā "Komp. Š", 400 000 dolāru par advokātu pakalpojumiem, vēl 500 000 dolāru TB un 125 000 dolāri "biržai".

Bespalovs paskaidro, ka tie ir izdevumi, kas radušies citiem "Regina" dalībniekiem un kurus tie viņam saukuši kādā apspriedē. Piedalījušies Sormulis, Skoks, Stepanovs, Berķis, Skuja un Bespalovs. Viņš gan vairs neatminas, kurš ko nosaucis, kā arī nevar apliecināt, vai šādi maksājumi tiešām ir veikti. "Varu pateikt, ka soda nauda bankai tika samaksāta," atzīst uzņēmējs, piebilstot, ka "viss, kas atspoguļots lapā, bija ideju līmenī".

Kā ziņots, LK privatizācija notika 2002.gadā Andra Bērziņa (LC) valdības laikā. Par privatizāciju atbildīgā ekonomikas ministra amatu ieņēma Aigars Kalvītis (TP). Valdībā bija pārstāvēti četri politiskie spēki - "Latvijas ceļš", Tautas partija, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un jau sašķēlusies Jaunā partija.

2001.gada janvārī publiskajā telpā uzvirmoja skandāls, kad bijušais LK pilnvarnieks

Eižens Cepurnieks (TB/LNNK) sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājai Inesei Voikai it kā bija atstāstījis kādu sarunu, kuras laikā Šķēle esot piedāvājis vienu miljonu ASV dolāru TB/LNNK amatpersonām, lai nodrošinātu atbalstu vienam LK privatizācijas pretendentam.

Cepurnieks vēlāk noliedza, ka Voikai tieši tā būtu teicis, arī paši iesaistītie apgalvoja, ka nekādi kukuļi nav piedāvāti, prokuratūra atteica ierosināt krimināllietu, jo nekādus likumpārkāpumus - ne reālu kukuļdošanu, ne amatpersonu cieņas aizskaršanu - neatklāja, bet "Delna" atvainojās Šķēlem.

"Kopējais iespaids ir tāds - vienā ziņā biju vīlies, jo es pacēlu jautājumu par iespējamo korupciju. Acīmredzot, man to darīt bija iemesls. [Prokuratūra] nereaģēja uz korupciju, bet gan kas, kuram, ko ir teicis - tieši uz šo aspektu - ziņu izplatīšanu," toreiz aģentūrai LETA sacīja Cepurnieks.

LETA/Foto: LETA


Citi šobrīd lasa

Kas jāņem vērā, iegādājoties Covid-19 testu aptiekā, un kurā brīdī to vislabāk veikt
Biedējoši pat astronomam: Galaktikā pamanīts nezināms, rotējošs objekts 4
"Nevakcinētie savu izvēli ir izdarījuši." Viļņas mērs aicina atcelt visus Covid-19 pandēmijas ierobežojumus 3
Pievienot komentāru