Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Zīle: darbaspēks no Ķīnas Latvijai vēlamāks nekā no Krievijas

Sabiedrība
2010. gada 5. septembrī 16:44 2010. gada 5. septembrī 16:44
 
Viena liela minoritāte - krievi -, dzīvojot Latvijā, apdraud tās valodu un kultūru, tādēļ trūkstošais darbaspēks jāmeklē citās valstīs, piemēram, Ķīnā, kuras pārstāvji veiksmīgi iedzīvojušies Eiropā un integrētos Latvijā labāk.

Premjera amata kandidāts Roberts Zīle.

Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK premjera amata kandidāts Roberts Zīle.

Viņš norādīja, ka atbilstoši Krievijas doktrīnai lielā kaimiņvalsts joprojām aicina darbaspēku no NVS un Baltijas valstīm atgriezties Krievijā. Arī Nacionālās apvienības programmā aicināts atbalstīt šīs Krievijas programmas, palīdzot repatriantiem ar padomu un pārcelšanās pabalstiem.

Politiķi nemulsina tas, ka saskaņā ar, piemēram, ekonomistes Raitas Karnītes veikto pētījumu no 2016.gada Latvija izjutīs nepieciešamību pēc papildu darbaspēka. Viņaprāt, tas nenozīmē, ka Latvijai arī attiecībā uz krievvalodīgajiem, iespējams, vajadzētu sākt domāt nevis par darbaspēka izceļošanas veicināšanu, bet gan tā noturēšanu.

"Mums vajadzētu tomēr tā kā domāt, ka Latvijai ir svarīgi kļūt par nācijas valsti. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai valstī ir nevis kāda minoritāte, kas īstenībā jau ir mažoritāte, bet, ja ir tā imigrācija vajadzīga, lai tā tomēr nāk no citām vietām. Vēlams, lai tie būtu augsti kvalificēti strādnieki un vēlams bez problēmām reliģiskā vai kādā citā sfērā," klāstīja politiķis.

Šis darbaspēks varētu nākt gan no Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan trešajām valstīm ārpus ES. Viņaprāt, Latvijā būtu labāk, ja nepieciešamais darbaspēks iebrauktu, piemēram, no Ķīnas vai Vjetnamas, nevis saglabātos tik liels krievu īpatsvars.

"Mēs nedrīkstam ievest tās tautas, kuru kultūras mums ir bīstamas. Ķīnieši iemācīsies latviešu valodu un integrēsies sabiedrībā vairāk nekā krievi," savu pārliecību pauda Zīle.

Viņaprāt, "krievu valoda ir bīstama latviešu valodai. Tas ir ceļš uz divvalodību, tas ir ceļš uz to attīstību, kādu mēs Latvijai neredzam". Turpretī, piemēram, ķīnieši citās Eiropas valstīs ir veiksmīgi iedzīvojušies, dažādojot arī pilsētu vidi ar savām kultūras atšķirībām. Piemēram, tā dēvētā "China Town" ir gandrīz visās lielajās pilsētās.

"Šī tauta ienes kaut kādas interesantas lietas arī tajā vidē," pastāstīja Zīle.

"Mēs pētījām attieksmi. Mūsu bažas ir par to, ka latvietim labāks liekas krievvalodīgais no NVS vai Krievijas, nesaprotot to bīstamību - jo vairāk šādu cilvēku te būs, jo vairāk krievu valoda šeit iesakņosies, jo lielāks būs spiediens uz pilnīgu, labākā gadījumā, divu kopienu sabiedrību, latviešu valodas izspiešanu un latviskas valsts pastāvēšanas zaudēšanas jēgu. Tas ir divdesmit gadu jautājums," norādīja politiķis.

Tādēļ, viņaprāt, ja Latvijai ir vajadzīgs darbaspēks, tad labāk, lai valstī dzīvo vairāk minoritāšu. "Ja mēs uzliekam labu integrācijas programmu un veicinām latviešu valodas apguvi, viņi ies iekšā latviešu valodas vidē. Ja mēs uzturēsim milzīgu krievvalodīgo kopienu, latviešu valoda neattīstīsies," paskaidroja Zīle.

Uz jautājumu, kas, viņaprāt, ir laba integrācijas programma, politiķis atbildēja, ka vajadzētu pieredzi smelties citās valstīs. Pirmām kārtām izglītībai jābūt valsts valodā, tostarp iebraucējiem, kuriem ne tikai pašiem jāmācās latviešu valoda, bet kuru bērniem jāaug saskarē ar vietējo atvasēm.

"Ja citu tautību cilvēki integrējas, tad viņiem ir jāintegrējas latviskā vidē. Tā ir vienīgā iespēja - izglītība, valodas lietošana. Ja nav iespēju lietot krievu valodu darbā vai visur citur, tad jums nav citu alternatīvu kā vien integrēties latviešu vidē, komunicēt latviešu valodā, ja vēlaties dzīvot šeit un strādāt," uzsvēra Zīle. Tas, ka dzimto valodu turpina lietot ģimenē, ir normāli, taču citur komunikācijai, viņaprāt, būtu jānotiek tikai latviski.

Attiecībā uz iespējām panākt no Latvijas izceļojušo tautiešu atgriešanos Zīle minēja, piemēram, atbalstu pirmā mājokļa pirkšanai, kas, visticamāk, nebūtu izšķirošais lēmumam atgriezties, taču varētu palīdzēt.

"Mēs neceram, ka jebkura programma gada vai divu gadu laikā pilnīgi pagrieztu atpakaļ tos, kuri aizbraukuši. Tādi brīnumi nenotiek. Tādi brīnumi nenotika arī Īrijā, kur bija ilgstoša krīze un kur ļoti daudzi aizbrauca. Tikai astoņdesmitajos gados, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, īri sāka braukt atpakaļ no visas pasaules," norādīja politiķis. "Ir jāiet soli pa solim, lai šos cilvēkus piesaistītu Latvijai, lai viņiem būtu vēlme atgriezties. Tas pats dubultpilsonības jautājums bērniem, kā arī daudzas citas lietas. Tas nav īstermiņa jautājums."

"Ja parunā ar tiem cilvēkiem, kas ir pastrādājuši ārvalstīs, paliek skaidrs, ka tur nav tikai medusmaize. Ja ir normālāka situācija dzimtenē, te ir jūsu saknes, jūsu draugi, tās ir visai spēcīgas lietas, kas neļauj zaudēt saikni ar dzimteni. Tiem, kas tagad ir izbraukuši, šīs saknes ir, un, esot labākai materiālajai situācijai, viņi labprāt atgrieztos Latvijā. Cits jautājums ir - kas būs ar viņu bērniem, kuri jau sākuši mācīties skolā tur? Taču tā paaudze, kas ir izbraukusi 2004., 2005., 2006.gadā, es domāju, ka nav zuduši Latvijai," vēl piebilda Zīle.

BNS/Foto: LETA


Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Krievija joprojām apjukusi par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā 9
Mūžībā devies bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis
"Kabajeva pilda zināmu uzdevumu." Opozicionārs kliedē mītu par Putina mīļāko un viņas bērniem
Pievienot komentāru