Augusts bijis ceturtais siltākais Latvijā pēdējos 87 gados

Vissiltākais augusts ar vidējo gaisa temperatūru plus 20,2 grādi gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1939.gadā, bet otrais siltākais augusts ir bijis 2002.gadā, savukārt trešais siltākais augusts ir bijis 1997.gadā.

Savukārt visaukstākais laiks augustā ir bijis 1956.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija tikai plus 13,2 grādi. 2009.gada augusta vidējā gaisa temperatūra bija plus 16 grādi, kas atbilst ilggadīgai vidējai normai.

Ar mēneša nokrišņu daudzumu 147 milimetri vidēji Latvijā šā gada augusts bija trešais mitrākais Latvijā pēdējos 87 gados. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka visvairāk nokrišņu vasaras pēdējā mēnesī Latvijā ir bijis 1930.gadā, kad nokrišņu daudzums pārsniedza normu vairāk nekā divas reizes.

Savukārt 2002.gada augusts pēdējos 87 gados ir bijis ne tikai viens no siltākajiem, bet līdz šim arī vissausākais vasaras noslēguma mēnesis, jo nokrišņu daudzums gadā bija tikai 6% no normas. 2009.gada augusta mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 79% no ilggadīgās normas.

Šī gada augusta nokrišņu daudzums lielāks par normu bija visā Latvijā. Nokrišņi galvenokārt bija lietusgāzes ar ļoti mainīgu intensitāti un mainīgu teritoriālo sadalījumu. Kopumā lielāks kā citviet nokrišņu daudzums bija Kurzemē un ap Rīgas jūras līci. Pļaviņās, Salacgrīvā, Kolkā un Stendē, kur nokrišņu bija visvairāk, tik liels nokrišņu daudzums augusta mēnesī tika reģistrēts pirmoreiz.

Pēc jūlija noturīgā karstuma laika apstākļi augustā kļuva svārstīgāki. Mēneša pirmajā un otrajā dekādē kopumā bija četrus līdz piecus grādus siltāks par normu, un, lai gan brīžam temperatūra jau bija tuvu normai, katrā no tām vēl tika piedzīvoti arī karstuma viļņi.

Augusta pirmajā dekādē maksimālā gaisa temperatūra virs plus 30 grādiem pakāpās 6.augustā Latgalē, 7.augustā - lielākajā daļā Latvijas un 8.augustā - Austrumlatvijā. Visaugstākās gaisa temperatūras tika sasniegtas 7.augustā Dobelē - plus 33,7 grādi un 8.augustā Gulbenē - plus 33,1 grāds. Otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija seši līdz astoņi grādi virs normas, un diennakts maksimālā gaisa temperatūra virs plus 30 grādiem bija no 13.augusta līdz 17.augustam, visaugstākās temperatūras sasniedzot 14.augustā Dobelē - plus 33,2 grādi un 16.augustā Daugavpilī - plus 33,1 grāds. Šajās karstajās dienās daudzviet tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālo gaisa temperatūru rekordi, tomēr ilggadīgie visa augusta mēneša gaisa temperatūras maksimumi nekur netika pārspēti.

Mēneša trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra jau bija tuva normai. 25.augustā pēc 62 dienas ilga, nepārtraukta perioda ar pozitīvām novirzēm no normas diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem ilggadīgās vidējās. Vēsāks laiks saglabājās līdz pat mēneša beigām. No 29.augusta līdz 31.augustam diennakts vidējā gaisa temperatūra bija divus līdz trīs grādus zem normas, un naktīs austrumu rajonos lielākoties bija vairs tikai plus 4, plus 8 grādi. Viszemākā gaisa temperatūra - plus 1,4 grādi - bija naktī uz 31.augustu, kas tika reģistrēta Vidzemes augstienē, šai pašā naktī zāles virskārtā Jaunpiebalgas novada Zosēnos tika atzīmēta šoruden pirmā salna.

Aizvadītajā mēnesī lielāks vai mazāks nokrišņu daudzums Latvijā bija katru dienu. Augusta pirmās dekādes nokrišņu daudzums pārsniedza normu 1,5 reizes, bet otrās un trešās dekādes nokrišņu daudzums normu pārsniedza divas līdz 2,3 reizes.

Augustā vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī - 82 milimetri - nolija 3.augustā Rucavā. Tik liels nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā novērojams vidēji reizi četros gados. Šajā diennaktī intensīvas lietusgāzes bija arī citviet Kurzemē, tās pavadīja pērkona negaiss un vietām arī krusa.

Mēneša gaitā vislielākais nokrišņu daudzums visā Latvijā kopumā bija laikā no 17.augusta līdz 19.augustam. Arī šajās dienās diennakts nokrišņu daudzums vietām pārsniedza dekādes normu, vislielāko daudzumu sasniedzot Kuldīgā - 69 milimetrus, kas ir 83% no mēneša normas.

Vēja virziens šā gada augustā bija mainīgs. Salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem vēja virzienu atkārtošanās rādītājiem, šogad biežāk pūta austrumu kvadranta - ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu, kā arī dienvidrietumu vēji. Pārējo virzienu vēji bija retāk.

Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija lēnāks par normu, pirmajā un trešajā dekādē daudzviet Latvijā tika piedzīvota ievērojama vēja pastiprināšanās. 8.augustā īslaicīga, bet ļoti intensīva vēja pastiprināšanās skāra galvenokārt Valsts austrumu daļu. No novērojumu stacijām visstiprākais vēja ātrums brāzmās līdz 33 metriem sekundē (m/s) tika reģistrēts Madonā. Instrumentālo mērījumu Madonā rezultāti liecina, ka vēja brāzmu pastiprināšanās no 10 līdz 33 m/s notikusi divu minūšu laikā un jau pēc piecām minūtēm vēja brāzmas atkal bijušas tikai 14 m/s.

Pēc postījumu apjoma un intensitātes apzināšanas saskaņā ar vizuālo vēja ātruma novērtēšanas jeb Boforta skalu vēja brāzmu ātrums Daugavpils un Zosēnu apkārtnē tika novērtēts ar 11 ballēm, kas atbilst ļoti stipras vētras spēkam, Rūjienas apkārtnē - ar 10 ballēm, kas atbilst stipras vētras spēkam. Brāzmās vētras spēks šajā dienā tika sasniegts arī Latvijas rietumu daļā - Dobelē un Stendē, kur vējš bijis 22 līdz 23 m/s. Intensīvā vēja pastiprināšanās bija ne tikai ar īslaicīgu, bet arī ar lokālu raksturu, jo vietām gan Latvijas rietumu, gan arī austrumu daļā diennakts maksimālās vēja brāzmas pat nesasniedza 10 m/s.

25.augustā un 26.augustā, vēstot par laika apstākļu maiņu, vēja brāzmas vētras spēku sasniedza Ventspilī un Liepājā, kā arī Rīgas līča dienvidu daļā - Daugavgrīvā, bet Liepājas ostā 25.augustā vēja brāzmām bija pat stipras vētras spēks - 26 m/s.

Tādējādi pie jauniem augusta maksimālo vēja brāzmu rekordiem tika Dobeles, Stendes, Madonas un Rūjienas novērojumu stacijas.

Atmosfēras nestabilitātes veicināts, mitrajā un siltajā gaisā arī augustā bieži ducināja pērkona negaiss. Kopumā Latvijā tas tika reģistrēts 29 mēneša dienās no 31, īpaši daudzviet pērkona negaiss bijis laikā no 12.augusta līdz 18.augustam.

Šā gada 4.augustā Latvijas austrumu daļā bija novērojama arī tāda krāšņa un Latvijā reta parādība kā polārblāzma.

LETA