Salacgrīvā iet karsti "Rail Baltica" maršruta izvēlē. VIDEO
Salacgrīvas novada domes ārkārtas sēdē šovakar nolēma, ka atbalstīs tādu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas, pastāstīja domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis (RA). Reportāžu gluži no pļavas LTV "Panorāmai" sniedzis Salacgrīvas līderis, stāstot, kas un kā nolemts ārkārtas sēdē.
Līdz ar to dome atbalstīja maršruta C5 variantu. Dome noraidīja B2-2 variantu, kas paredzēja, ka trase šķērsos samērā daudz lauksaimniecības zemes. Salacgrīvas novada dome plāno vērsties Satiksmes ministrijā (SM), lai kopīgi īstenotu pasākumus C5 varianta īstenošanai. Cīrulis stāstīja, ka varētu rosināt mainīt Ministru kabineta noteikumus par dabas liegumu Vitrupes ielejā, līdz ar to atļaujot īstenot C5 variantu. Tāpat Cīrulis norādīja, ka šādā variantā kaitējums dabai būtu minimāls. "Bet visi tie, kas ir uz šīs zemes, visi zem tā tilta apakšā var dzīvot - gan gliemeži, gan platlapji, gan mugurkaulnieki, gan bezmugurkaulnieki, gan visi, kuri ir gatavi dzīvot, var tur dzīvot un attīstīties," izteicās priekšsēdētāja vietnieks.
Tāpat par šiem jautājumiem dome plāno informēt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" maršrutā cauri Salacgrīvas novadam tika piedāvātas alternatīvas. Trases variants, kas apmierina vietējos, šķērso aizsargājamās dabas teritorijas. Iedzīvotāji ir atbalstījuši maršrutu C5, bet īstenot varētu nākties maršrutu B2-2, kas šķērso samērā daudz lauksaimniecības zemes un daudzām mājsaimniecībām neesot izdevīgs.
Kā vēstīja laikraksts "Diena", projekta virzītāji neslēpj bažas, ka salīdzinoši nelielā Salacgrīvas posma dēļ var iekavēties visas trases saskaņošana, savukārt iedzīvotāju vidū izskan viedoklis, ka viņi ir apmānīti, vispirms saskaņojot vienu variantu, pēc tam to citās instancēs noraidot. "RB Latvija" pārstāve Rita Voronkova pēc tikšanās ar iedzīvotājiem informēja, ka par C5 diskusija vēl turpināsies, tomēr jāapzinās, ka pastāv risks projektu iekavēt Latvijas teritorijā, tas nozīmētu atbildību pret pārējiem partneriem Baltijā. Vēl viens risks ir tiesvedība Eiropas līmenī par aizsargājamās "Natura 2000" teritorijas skārumu.
Alternatīvo trašu izstrādātājs, "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis stāstījis, ka B2-2 maršruts apiet "Natura 2000" teritorijas gar pašu malu. Trase skar lauksaimniecības zemi, bet ne ēkas. Savukārt C5 alternatīva virzās lielākoties pa mežu.
Jautājums apspriests arī Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kur vairāku pušu sarunās uzsvērts, ka "valdības lēmuma projektā netiks iekļauta C5 alternatīva. Izvērtējot situāciju attiecībā uz C5 alternatīvas iespējamo īstenošanu, tiek konstatēta virkne risku, kas būtiski apdraud projekta īstenošanu kopumā un ne tikai nacionālā kontekstā, bet visu Baltijas valstu kontekstā". Tāpat konstatēts, ka, izstrādājot jaunu dabas aizsardzības plānu, nevar paredzēt, ka netiek konstatētas jaunas dabas vērtības. Ja tiek veikta atkārtota biotopu kartēšana, jārēķinās ar papildu laiku ap trim mēnešiem, kam seko atbilstoši normatīvo aktu grozījumi, kas varētu aizņemt līdz diviem gadiem. VPVB atzinumā iedzīvotājiem nepieņemamā trase B2-2 atzīta par vienīgo iespējamo.
