Mokas gan cilvēkiem, gan aptiekārēm: vienas e-receptes apstrāde velkas 25 minūtes. VIDEO
25 minūtes vienas receptes apstrādei aptiekā nav rādītājs, ar ko lepoties e-veselības sistēmas ieviesējiem. Lai nezaudētu tās izstrādei iztērēto 10 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējumu, sistēma būs jālieto. Taču tās ieviešana apgrūtina, nevis atvieglo mediķu un farmaceitu darbu, otrdien ziņo LTV "Panorāma".
E-veselības sistēmas ieviešana līdz šim nemitīgi tika atlikta, taču tai jābūt "darba kārtībā" līdz marta beigām. Formāli tā tāda, iespējams, arī būs, taču - tikai formāli. Realitātē visi procesi ir nogurdinoši kā klientam, tā farmaceitiem aptiekā, turklāt pašas sistēmas "sistēmas" nepārklājas, nesavietojas.
171 ģimenes ārstu prakse brīvprātīgi pieteikusies to izmantot; sistēma vēl nav gluži obligāta. 197 aptiekas pateikušas, ka ir gatavas apstrādāt e-receptes, tomēr konstatēts: veiksmīga sistēmas darbošanās ir tikai ilūzija. Populārā Vecrīgas aptiekā divu mēnešu laikā apstrādāts vien 10 e-recepšu. Farmaceite Rita Cīrule stāsta: "Receptes apstrāde ir ilga. Tas notiek publiski. Programma pati par sevi strādā salīdzinoši lēni, un neērtības sagādā arī tas, ka farmaceitam, lai piekļūtu programmai, ir jāizmanto sava internetbankas kodu karte. Protams, ka ar parasto recepti ir daudz ātrāk," stāsta aptiekāre.
Tas nozīmē, ka darbība e-vidē sniegusi pretējo efektu: tā nav ātra, ērta, viegla, bet tas bija sistēmas ieviešanas mērķis. Darbs kļuvis gausāks, taču iztērēti milzu līdzekļi. Neskaitāmus pārmetumus par iztērēto naudu un gauso projekta virzību šodien atbildīgajiem Veselības ministrijas pārstāvjiem nācās uzklausīt no Saeimas deputātiem. Ilze Āboliņa, Veselības ministrijas padomniece e-veselības jautājumos, teic, ka darbs pie projekta turpinās. "Ir vesela virkne ar pakalpojumiem, kurus jau šobrīd veic un lieto. Nosūtījumi, vakcinācijas, rezultātus izraksta...," situāciju komentē Āboliņa.
Visas e-veselības funkcijas vēl nemaz nav pārbaudītas, ziņo "Panorāma". Ir atšķirības "saskarnēs", ar kādām strādā ģimenes ārsti - esot 3 dažādas sistēmas, kas savstarpēji tehniski nav savienojamas.
Jāpiebilst, ka projektā Eiropas Komisija ieguldīja 10 miljonus eiro. Tos var nākties atmaksāt, ja e-veselība izgāzīsies. Latvijai jāspēj vēl 5 gadus pierādīt, ka tā funkcionē un cilvēki to lieto. Vairāk par situāciju skaties LTV "Panorāmas" sagatavotajā sižetā:
