Ušakovs aicina Gaismas pilī izvietot nevis bibliotēku, bet gan LU vai RTU
Rīgas mērs Nils Ušakovs neatbalsta Gaismas pils būvniecības iesaldēšanu, taču aicina apsvērt tajā pārcelt Latvijas Universitāti vai Rīgas Tehnisko universitāti.
To Ušakovs norādījis SC priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumā "Tava Avīze", ko latviešu un krievu valodā saņēmuši iedzīvotāji.
Uz jautājumu, vai atrisinās Gaismas pils problēmu, viņš norādījis, ka darbi šajā būvobjektā tikuši līdz stadijai, ka "iesaldēt šo milzeni, kurā iegrūsti desmitiem miljonu latu, būtu vienkārši muļķīgi". Tomēr pēc ēkas pabeigšanas tajā varētu izvietot nevis Nacionālo bibliotēku un daļu tās krājumu, bet gan LU vai RTU.
"Iekārtot Gaismas pilī nevis bibliotēku, bet kādu augstāko mācību iestādi - tas būtu pareizi. Piemēram, pārcelt uz turieni Rīgas Tehnisko universitāti vai Latvijas Universitāti. Par to, man liekas, ir vērts padomāt," viņš paudis.
LU un RTU infrastruktūras attīstībā gan jau iepriekš izklāstīti citi plāni - Torņakalnā netālu no topošās LNB ēkas paredzēts būvēt LU Akadēmisko centru, tam tika iesniegti deviņi meti, no kuriem tālākai izvērtēšanai izvirzīti septiņi. Centra būvniecību varētu sākt 2012.gadā un atklāt 2014.gadā.
Savukārt RTU pēc dažiem gadiem varētu izvietot RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, arī šiem plāniem iepriekš izstrādāts metu konkurss, projekta lauvas tiesu finansēs ar Eiropas Reģionālās attīstības bankas (ERAB) piešķirtajiem līdzekļiem. Šo projektu iecerēts īstenot līdz 2013.gadam, kad Ķīpsalā izvietos inženierzinātņu studiju centra kodolu, izvietojot tajā piecas RTU fakultātes.
LNB direktors Andris Vilks iepriekš jau izklāstījis, ka Gaismas pils pirmajā stāvā atradīsies konferenču zāle, vairākas zāles izstādēm, semināriem, grāmatu gadatirgiem un citām aktivitātēm, telpas jaunajā ēkā plāno paredzēt Grāmatu vēstures muzejam un dažādām institūcijām, kas telpas īrēs. Iecerēti arī citi infrastruktūras pakalpojumi - liela autostāvvieta, ēdināšanas pakalpojumi un citas lietas.
Savukārt ēkā no otrā līdz devītajam stāvam atradīsies bibliotēkas grāmatu krātuves, kas piedāvās lasītājiem brīvpieejā aptuveni 350 tūkstošus grāmatu un citu izdevumu, lasītājiem būs pieejama arī digitālo resursu krātuve un Akadēmiskais datu centrs. Lielu akcentu LNB iecerējusi likt arī uz mazākajiem lasītājiem, izveidojot Bērnu literatūras centru, atsevišķa vieta paredzēta arī informācijas tehnoloģiju apmācības centram.
Atkarībā no finansējuma pieejamības bibliotēka iecerējusi attīstīt papīra restaurācijas un saglabāšanas nodaļas darbu.
Jau vēstīts, ka LNB jaunās ēkas būvniecības procesā līdz šim izdevies ietaupīt 2,8 miljonus latu jeb 9% no paveikto būvdarbu sākotnējās tāmes, iepriekš informēja Finanšu ministrijā.
Savukārt kultūras ministrs Ints Dālderis minējis, ka ar būvdarbu ģenerāluzņēmēju panākta vienošanās par darba grafiku līdz ēkas pabeigšanai. Tādēļ LNB jaunā ēka tiks uzbūvēta līdz 2012.gada 18.novembrim, kā to paredz likums, aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja ministra preses sekretāre Elīna Bīviņa.
Ņemot vērā, ka valdība pārdalījusi LNB būvniecībai paredzēto finansējumu, no 2012.gadā ieplānotā piešķirot šogad 13 miljonus latu, Kultūras ministrija (KM) sākusi īstenot ekonomisko scenāriju, lai pabeigtu projekta realizāciju ar mazākām izmaksām, izmantojot pašreizējo situāciju būvniecības tirgū, kad būvdarbi valstij izmaksā lētāk.