Šoruden elpceļu infekciju izplatība augstākā pēdējo gadu laikā
Šoruden akūto augšējo elpceļu infekciju cirkulācija ir augstākā pēdējo piecu gadu laikā, kas izskaidrojams ar straujo gaisa temperatūras maiņu, aģentūru LETA informēja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) direktore Baiba Rozentāle.
Rozentāle pastāstīja, ka pēdējie apkopotie dati liecina, ka ar šīm infekcijām saslimuši 4000 iedzīvotāju uz 100 000 iedzīvotāju. Lielākoties tie ir mazi bērni līdz četru gadu vecumam.
Pēc LIC direktores stāstītā, tā nav saaukstēšanās, ko izsauc samirkušas kājas vai pārsalšana, bet gan divu veidu vīrusi, kuri patlaban pastiprināti cirkulē.
Vieni no izraisītājiem ir adenovīrusi. Šī infekcija parasti sākas ar 37,5 grādu temperatūru, kas dažu dienu laikā sasniedz 38,5 grādus. Sākumā ir iesnas, pēc tam sāk sāpēt kakls, var iekaist acu gļotāda, parādīties sauss klepus. Pārslimošana notiek aptuveni divās nedēļās.
Otrs patlaban cirkulējošais vīruss ir paragripas vīruss. Tam raksturīgs balss aizsmakums, kas var pāriet pat balss zudumā.
Rozentāle skaidroja, ka šovasar bija mūsu platuma grādiem neraksturīga vasara, bet augusta beigās temperatūra strauji kritās, turklāt septembrī pastiprināti lija. Līdz ar to organisms jaunajiem apstākļiem nespēja strauji adaptēties un kļuva uzņēmīgs pret šiem vīrusiem.
Infektoloģijas centra direktore arī pastāstīja, ka gripa gan Latvijā vēl nav reģistrēta, kaut gan Eiropas valstīs daži gadījumi jau esot konstatēti.
Viņa arī informēja, ka centrā jau ir iespējams vakcinēties pret gripu. Sākumā tiek potēti centra darbinieki, jo viņi tiešā veidā saskaras ar slimniekiem un tāpēc ir riska grupā, tāpat potēties jau nākuši hroniskie pacienti.
Šogad gripas vakcīnā ir iekļauts arī pandēmiskās gripas antigēns. Vakcīnā ir komponenti, kas atbilst arī šā gada sezonālai gripai.
Gripas un citu akūtu elpceļu infekcijas slimību individuālā profilakse ir veselīgs dzīvesveids - pilnvērtīgs uzturs, šķidruma lietošana uzturā, miegs vismaz astoņas stundas diennaktī, fizikās aktivitātes, iekšēja labsajūta un pozitīvas domas, norūdīšanās procedūras un atpūta svaigā gaisā.
Rozentāle atzīmēja, ka gripa ir nopietna augšējo elpceļu vīrusinfekcija un tās attīstības gaita ir ļoti līdzīga saaukstēšanās slimību attīstībai.
Augšējo elpceļu infekcijas izplatās pilienveidā pa gaisu vai tiešas saskares laikā ar slimnieku, kā arī ar dažādiem priekšmetiem, kurus lietojis vai pieskaroties aptraipījis slims cilvēks, piemēram, atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos.
Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Bieži simptomi ir arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 grādiem. Pārējiem cilvēkiem drudža parasti nav vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl piecas līdz septiņas dienas no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusus lielā daudzumā. Bērni parasti vīrusus izdala ilgāk nekā pieaugušie. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti.
Lai izvairītos no saslimšanas, nepieciešams pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, nepieciešams vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu, ģērbties piemēroti laika apstākļiem, kā arī rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm.
LETA
