Vairākas pārtikas nozares ir pakļautas iznīcības riskam
Daudzās nozarēs Latvijas pārtikas ražotāji izskatās pēc konditorejas cehiem salīdzinājumā ar Eiropu un, izlīdzinoties izmaksām, no tirgus tiksim izspiesti ārā, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina uzņēmēji.
Apakšveļas ražotāja SIA "New Rosme" valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, kurš savulaik vadījis arī AS "Cēsu alus", AS "Rīgas piensaimnieks", AS "Lauma" un AS "Lauma Lingerie", uzskata, ka, lai arī daži sektori tam ir tikuši pāri, piemēram, dzērienu vai maizes ražotāji, lielākā problēma Latvijas pārtikas nozarē ir tā, ka ražotāji ir ļoti mazi, sadrumstaloti un neefektīvi.
Viņaprāt, Latvija vēl nepazinās, ka pastāv reāls risks, ka pārtikas ražotāji var tikt izspiesti no tirgus, tāpēc arī vēl nav izveidota programma, kā no tā izvairīties. "Veselas nozares ir zem riska, piemēram, piena un gaļas pārstrādātāji. Eiropā piena pārstrādātāji ar tādiem iepirkumiem kā Latvijā nemaz nespēj izdzīvot. Tur visi būtu bankrotējuši, iekārtas pārdotas. Protams, tas neattiecas uz specifiskiem nišas produktiem," sacīja Štelmahers.
Štelmahers pieļauj, ka ilgtermiņā ar lozungu "pērciet Latvijas preci" pārtikas ražotāji vien nevarēs izdzīvot, jo patērētāji par to nevarēs samaksāt. "Jā, varam teikt, ka mums patīk Latvijas preces un ejiet visi ratā ar ungāru, poļu sieriem. Bet maks ilgi to neatļaus," sacīja uzņēmējs.
"Jau 90.gados Zemkopības ministrijai bija plāns, kā efektivizēt pārtikas ražošanas nozari, taču tas tika sagrauts tāpēc, ka daži onkuļi gribēja visu pagrābt sev. Ja tā sākotnējā ideja tiktu realizēta, Latvijā būtu vairāki specializēti piena pārstrādes uzņēmumi, kuri būtu konkurētspējīgi ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas līmenī," uzsvēra Štelmahers.
Arī SIA "Fazer maiznīcas" izpilddirektors Ivars Skrebelis atzina, ka Latvijas ražotājiem būtu jāsāk domāt, kā investēt produktivitātes kāpināšanā. Mazajām maizes ceptuvēm, lai tās varētu izdzīvot, esot nepieciešama specializācija un nišas produkti, uz kuriem nav tik liels spiediens uz cenu un nav tik sīvi jākonkurē ar lielražotājiem.
"Maizes cena Latvijā, salīdzinot ar Zviedriju vai Somiju, ir trīsreiz zemāka, bet pamatizejvielas tiek pirktas par tādām pašām cenām. Jā, darbaspēkam ir rezerve, turpretī tirgus ir ļoti maziņš. Ar to visu ir jāspēj konkurēt un vēl pelnīt. Somijā eksistē mazās ceptuves, bet tās ir automatizētas. Tur neviens nelepojas, cik viņiem ir daudz cilvēku, kāds roku darbs un cik tas viss ir neefektīvi," pauda Skrebelis.
Savukārt Štelmahers uzsvēra, ka arī mazie pārtikas ražotāji ir perspektīvi, bet valstij ir jāatrod instrumenti, kā viņus konsolidēt, lai panāktu vidējo Eiropas līmenī.
Latvijā patlaban ir aptuveni 80 maizes ceptuves. "Zinu, ka latviešiem ir grūti apsēsties pie viena galda, vienoties un kooperēties, bet ir kaut kas jādara," sacīja Skrebelis.
Visu diskusiju lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Intervijas, viedokļi".
LETA
