Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 9. un 10. oktobrī

­

Savukārt tie, kas jau domā par nākamā gada Ražas svētkiem, Botāniskajā dārzā vētīs sēklas un apbrīnos augļus, ko viņi pēc gada ievāks no saviem tīrumiem un dārziem. Kam nepatīk lielas aktivitātes – tirgus pūļi un kopēja sportošana, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā klausīsies unikālu Kurzemes hercogistes laika mūziku, Nacionālajā mākslas muzejā apbrīnos latviešu glezniecības vecmeistara Borisa Bērziņa darbus vai arī Rīgas mākslas telpā brīnīsies par mūsu jauno mākslinieku sniegumu. Toties īsti latviskas teātra lustes par godu latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam visu sestdienu - 9. oktobri - valdīs Jelgavā.

1. Lielās apjumības

Latviešiem ar ražu ir paveicies, jo mums ir mitoloģiskā dievība Jumis, kas ļauj Lielos Ražas svētkus svinēt neatkarīgi no Miķeļdienas un baznīcas noteiktajiem Pļaujas svētkiem. Mums ir rudzu Jumis, miežu Jumis, riekstu Jumis, linu Jumis, un vēl daudzi citi Jumji. Līdz ar to apjumības jeb Ražas svētkus varam svinēt cauru rudeni. Tikko, kāda kultūra ir novākta, varam priecāties un ķert rudens veiksmes simbolu – Jumi.

Arī šīs brīvdienas nav izņēmums – visā Latvijā joprojām notiek Lielās Ražas svinības. Lūk, dažas:

* Rīgā, Berga Bazārā, 9. oktobrī pulksten 10.00 visus sagaidīs Ķirbja sieva un dāsni dalīsies padomos, kā izmantot ķirbi saimniecībā. Piedāvājumā būs zaptes, kūkas, saldējums, zupa un vēl daudz kā cita tieši no ķirbja. Būs arī lielā ķirbju mandele;

* 9. un 10. oktobrī no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā Rīgā, pie tirdzniecības centra „Spice”, notiks tradicionālais Ābolu festivāls ar dažādiem konkursiem un sacensībām, uzstāsies populāras mūzikas grupas, notiks ābolu degustācijas un citas radošas aktivitātes. Festivāla laikā būs iespēja uzzināt daudz jauna par āboliem, piedaloties dažādās ābolu atrakcijās: ābolu stafetēs un piramīdu celšanā, ābolu svēršanas un ātrēšanas konkursos un citās sacensībās;

* 9. oktobrī no pulksten 10.00 Saulkrastu novadā, pie kultūras nama „Zvejniekciems”, būs rudens labumu tirdziņš, pulksten 14.00 sāks tur meklēt staberes īpašnieku, lai vēlāk visi kopā ballētos rudens ražas ballītē;

* 9. oktobrī no pulksten 9.00 līdz 15.00 Valmieras vecpilsētā un Rātslaukumā norisināsies tradicionālais Simjūda gadatirgus, kas ik gadu vienkopus pulcē vairākus desmitus amatnieku un tirgotāju no visas Latvijas;

* 10. oktobrī būs vareni Ražas svētki Krimuldas muižā. Tur notiks ne tikai zaļais tirdziņš, bet arī izstādes, orientēšanas sacensības, lauku zupas un mājas vīnu baudīšana, dziesmas un rotaļas bērniem, kā arī teātris. Pussešos vakarā visi skatīsies spēlfilmu „Dāvana vientuļai sievietei”, svētki noslēgsies ar „Gaismas spēlēm”.

Sestdien, 9. oktobrī, jau divpadsmito reizi Jelgavā notiks Alunāna dienu izrāžu festivāls „No aktiera nāk joki...”, kurā jelgavnieki un pilsētas viesi visas dienas garumā Jelgavas Kultūras namā varēs vērot piecu dažādu Latvijas teātru izrādes. Šo teātra festivālu katru gadu oktobra sākumā – latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna (11.10.1848.–05.07.1912.) dzimšanas dienas noskaņās – rīko Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris.

Jelgavas Kultūras namā varēs skatīt šādas izrādes:

* pulksten 12.00 - Jelgavas teātra iestudēto Ādolfa Alunāna lugu „Pašu audzināts”;

* pulksten 13.30 - Liepājas Metalurgu Tautas teātris izrādīs Anšlava Eglīša lugu „Karmen, Karmen”;

* pulksten 15.00 - Andreja Upīša izrādi „Apburtais loks” varēs skatīt  Skrīveru teātra sniegumā;

* pulksten 17.15 - Kokneses teātris izrādīs Evitas Sniedzes lugu „Kreisais pagrieziens”;

* pulksten 19.30 - festivāla izrāžu ciklu noslēgs Rūdolfa Blaumaņa Madonas teātris ar Harija Gulbja darbu „Cīrulīši” .

Teātra svētku izskaņā Alunāna parkā pulksten 21.30 notiks izcilā  latviešu dramaturga, režisora un aktiera Ādolfa Alunāna piemiņai veltīts pasākums.

Dodoties uz Jelgavu, gatavosimies teātra svētkiem, ko būs sarīkojuši lepnie zemgalieši, kuri nekad nepalaiž garām iespēju padižoties. Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova pirms pāris gadiem taču paziņoja: „Mums ir teātris, dramaturģija, un mēs Jelgavā no iedomības plīstam, jo mums ir arī Ādolfs Alunāns.”

3. Kurzemes hercogistes varenās skaņas Liepājā

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē svētdien, 10. oktobrī, pulksten 18.00 izskanēs unikāls koncerts „Mūzika, Liepājā, Kurzemes hercogistē un Latvijā 1580 – 1790”, kurā piedalīsies Rīgas Baha koris un orķestris „Collegium Musicum Riga”.

Koncertā notiks Liepājas kantora Johana Traugota Perles kantātes „98. psalms” mūsdienu pirmatskaņojums. Skaņdarbs pēdējo reizi atskaņots tālajā 18. gadsimtā. Perle bijis ilggadējs Svētās Trīsvienības baznīcas kantors, un šis pagaidām ir vienīgais skaņdarbs, kurš saglabājies līdz mūsdienām. Par šā darba esamību uzzināja pirms desmit gadiem, kad tas tika atrasts Liepājas kantorāta kolekcijā, kas bija paslēpta dievnama ērģeļu prospekta iekšienē.

Koncertā īpašs notikums būs Kurzemes hercoga kapelmeistara Johana Ādama Hillera skaņdarba „Taa 100. Dzeesma” atskaņojums. Tā ir pirmā latviešu valodā atskaņotā kantāte solistiem, korim un orķestrim, kuras pirmatskaņojums notika 1789. gadā. Par Hilleru kā diriģentu un komponistu sajūsminājās arī Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons, kurš 18. gadsimta beigās viņam piedāvāja kļūt par Kurzemes hercogistes kapelmeistaru.

Ieeja koncertā par ziedojumiem baznīcas ērģeļu atjaunošanai.

4. Vislatvijas nūjošanas festivāls

Samērā īsā laikā - pāris gados Latvijā - popularitāti ir ieguvis sporta veids, kas nodarbina 90% cilvēka muskuļu. Tagad tiek rīkots šā sporta veida festivāls, kurš aptvers visu Latviju – no Rietumkurzemes līdz Austrumlatgalei.

Latvijas Tautas sporta asociācija sestdienu, 9. oktobri, ir izsludinājusi par Latvijas Veselības dienu, kurā notiks Nūjošanas un ģimeņu sporta festivāls. Visā Latvijas teritorijā notiks nūjošanas un citu fizisko aktivitāšu pasākumi, kuros varēs piedalīties jebkurš neatkarīgi no vecuma, tautības, veselības stāvokļa vai citiem faktoriem.

Veselības diena tiek organizēta, lai parādītu, ka ir daudzi vienkārši un visiem pieejami veidi, kā ikdienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas vērstas uz cilvēka veselības uzlabošanu, piemēram, soļošana, skriešana, riteņbraukšana, nūjošana, dažādas spēles, pārgājieni un citas aktivitātes.

Daudzās Latvijas pilsētās, novados un pagastos 9. oktobrī notiks tautas sporta pasākumi – nūjošana, skriešana, riteņbraukšana, futbols un citas sportiskas un jautras izdarības, kurās varēs piedalīties ikviens.

Jāatrod tikai sev tuvākā fizkultūriešu un sportistu pulcēšanās vieta. To var izdarīt, ielūkojoties Latvijas Tautas sporta asociācijas mājaslapā internetā: www.sportsvisiem.lv

Rīdzinieki uz sporta festivālu pulcēsies Vakarbuļlu pludmalē, Kārsavā tas notiks Mērdzenes pamatskolas stadionā, Iecavā visi skries, bet Vecumniekos brauks ar velosipēdiem, pie Ogres kultūras nama ne tikai nūjos, bet arī nodarbosies ar jogu un fotoorientēšanos, kā arī dejos salsu...

5. Ne tikai ķirbis, bet arī banāns ir oga

Vai zinājāt, ka banāns ir oga, bet pīlādzis – ābols? Un to, ka jūras sirds nav vis Neptūns, bet gan augs ar pusotru metru garām pākstīm? Un cik tālu var aizspļaut arbūza sēklu...? Un kas ir pasaulē saldākais auglis...?

Šie ir ne tikai interesanti jautājumi, bet arī prasījumi, uz kuriem gribas saņemt atbildes. Tās līdz 21. novembrim var iegūt izstādē „Pasaules augļi un sēklas”, kas atvērta Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (Pārdaugavā, Kandavas ielā 2).

Miķeļdiena aizvadīta, tātad rudens raža jau novākta, un jādomā par sēklām nākamā rudens vākumam. Izstāde LU Botāniskajā dārzā ir tieši laikā – tajā var sīkāk uzzināt, ko tad īsti esam novākuši no lauka un kas izaugs no mūsu iedēstītajām dīvainajām sēklām.

Izstādes apmeklētāji iepazīs sēklu un augļu brīnumaino dažādību. Izstādē vienkopus ir redzami vairāk nekā 300 pašmāju un eksotiskie augļu un sēklu, atklājot to krāsu, struktūru un formu daudzveidību. Tas ir lielisks veids, kā ikvienam interesentam iepazīt sēklu un augļu morfoloģiju, kas atklās ne vienu vien jaunu vai sen aizmirstu faktu. Svaigi un žāvēti paraugi strukturēti ilustrē visus augļu tipus un iepazīstina ar sēklu izplatīšanās veidiem.

6. „...van Gogs, maita, saulespuķes pataisīja vēl labākas”

„Portrets – tā ir grūta lieta. Tur ir jābūt līdzībai, citādi tas nav portrets. Bet uzgleznot līdzīgu – tas arī nekas nav! Tāpat ar ziediem. Tu viņus uztaisi – nu un tad? Bet van Gogs, maita, saulespuķes pataisīja vēl labākas, nekā tās ir! Svemps teica – ja gribi pārbaudīt gleznotāju, dod viņam uzgleznot rozes. Un cauri ir! Ja man tagad jāglezno rozes – man bikses trīc. Man iznāk ziedi, kad es gleznoju savus ziedus. Kad es nekopēju, bet meloju. Kas attiecas uz portretiem – es ļoti maz gleznoju tādus, kur cilvēks ir nogleznots no dabas. Man patīk gleznot cilvēku, viņa galvu ne tik konkrēti. Pat pašportretu. Nevis to, kāds cilvēks izskatās, bet man interesanti uzgleznot sevi kā līgotāju, vainagu galvā. Sevi ļoti bieži es ievietoju līgotājos,” teicis latviešu glezniecības vecmeistars Boriss Bērziņš (1930-2002).

Mākslinieku nekad nav aizrāvis portrets kā žanrs. Tomēr Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ir daudz spilgtu zīmējumu, grafikas lapu un gleznojumu, kurus uzlūkojot redzams, ka māksliniekam saistošs ir cilvēks kā individuāla būtne dažādās dzīves situācijās. Zīmējot un gleznojot atklātas un pēkšņi kļūst ieraugāmas tādas dzīves daļas, kas nebūt nav pieejamas visiem un vienmēr, – cilvēku tieksmes, prieks, spēks un vājums.

Līdz 12. decembrim LNMM Mazajā zālē (K. Valdemāra ielā 10a) mums ir iespēja ieraudzīt izcilā latviešu gleznotāja daiļradi no bieži neakcentētās un neierastās puses – mākslinieka astoņdesmitajai jubilejai veltītajā viņa personālizstādē „Portreti un pašportreti”. Borisa Bērziņa neatkārtojamā stilā veiktajā dzīves pētīšanas procesā ir uztvertas smalkas nianses, visdažādākās raksturu pastiprinošas detaļas, absolūtā necenšanās izpatikt un „smuki” uzzīmēt portretējumiem piešķir maģisku pievilkšanas spēku.

Purvīša jaunais gars ir Latvijas Mākslas akadēmijas 90 gadu ilgo tradīciju iemiesotājs un mantotājs. Labi pārzinot pamatu – kompozicionālo, krāsu, līniju, formas un gaismēnu anatomiju, kā arī pārņemot garīgo rosību, ko jau akadēmijas pirmsākumos iedvesis tās rektors un Latvijas mākslas klasiķis Vilhelms Purvītis, tas iet individuālo ceļu jauna laikmeta, jaunu idejisko lielumu un individuālo pārdzīvojumu kontekstā. Latvijas Mākslas akadēmija ir bijusi un ir sapņiem piesātināta, trakulīgām idejām pārpildīta, gan šaubu un baiļu piepildīta vieta. Jaunā gara elpa ir vienmēr plūdusi pa akadēmijas gaiteņiem un darbnīcām.

Kā Purvīša gars dzīvo un ietekmē mūslaiku Latvijas mākslas celmlaužus, līdz 7. novembrim var pārliecināties Rīgas izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa”, kur apskatāma jau otrā Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku izstāde „Krāsa. Līnija. Forma”, kuras moto ir: „Purvīša jaunā gara elpa Rīgas telpā!”

Izstādē skatāmi Mākslas akadēmijas bakalaura un maģistra programmas absolventu diplomdarbi. Tā paredzēta kā interaktīvs process, kas piedāvā domāšanas, spriešanas un zināšanu apmaiņas procesu, bet nepiedāvā vienu patiesību – māksla ir un vienmēr ir bijusi apbrīnojami aktīvā, radošā un nepiekāpīgā domāšana.

Studenti aicina mūs skatīties, ieraudzīt, domāt un dalīties iespaidos par paveikto un sasniegto pēdējos gados, kas ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai mākslas studenti iegūtu savu mākslas grādu un ceļazīmi uz patstāvīgi radošo attīstību.

­­­