Kāda ir Maskavas mēra kandidātu saistība ar Latviju?
Sabiedrība

Kāda ir Maskavas mēra kandidātu saistība ar Latviju?

Jauns.lv

Krievijā ir publicēts oficiālais iespējamo Maskavas mēra amata kandidātu saraksts. Kasjauns.lv pēta viņu saistību ar Latviju. Vai viņi turpinās „Lužkova kursu” un arī būs bieži viesi Rīgā?

Kāda ir Maskavas mēra kandidātu saistība ar Latvij...

­­

Krievijas transporta ministrs un Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs, Maskavas mēra amata kandidāts Igors Levitins ir Rīgā vienmēr gaidīts Aināra Šlesera viesis.
Krievijas transporta ministrs un Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs, Maskavas mēra amata kandidāts Igors Levitins ir Rīgā vienmēr gaidīts Aināra Šlesera viesis.

Jurijz Lužkovs, būdams Maskavas mēra amatā, par Latviju un Rīgu interesējās īpaši. Nesenā Lužkova vizīte Rīgā un Jelgavā liecināja par to, ka viņš, nojauzdams par savu atstādināšanu, ģimenes kapitālus, iespējams, investēja Latvijas uzņēmumos. Runā kā Lužķova sievas Jeļenas Baturinas prāvais kapitāls „stutē” Jelgavas autorūpnīcu „AMO plant”. Tāpat Lužkova ģimenei varētu piederēt prāvi īpašumi Jūrmalā.

„Atstādinātās Maskavas” intereses Latvijā

Lužkova pārdomas par krievu valodas statusu Latvijā varētu būt tikai uzmanības novēršana no ekonomiskajām interesēm, lai mazāk runātu par nu jau atlaistās Maskavas valdības pārstāvju un viņiem pietuvināto personu ekonomiskajām interesēm Latvijā. Krievijas prese raksta, ka Maskavas valdībā augstus amatus ieņemošie ierēdņi arī savu kapitālu, vismaz daļēji, pārceļ uz Latviju – viņu bērniem šeit pieder gan nekustamie īpašumi, gan daļas dažādos biznesa uzņēmumos.

Vai mainoties Maskavas valdībai, varētu sagaidīt arī tās intereses samazināšanos par Rīgu? Viens otrs analītiķis teic, ka diez vai Lužkova pēcteci varēs tik bieži sagaidīt Rīgā. Tomēr tas ir atkarīgs no tā, kas kļūs par jauno Maskavas mēru.

Nevar izvēlēties Lužkova pēcteci

Pēc visa spriežot, Maskavas mēra izvirzīšana nenotiek tik raiti, kā to gribētos Krievijas prezidentam un premjeram. Kaut arī pietiek ar Krievijas prezidenta norādi par vēlamo kandidātu, cīņa par Maskavas mēra amatu aizkulisēs ir visai spraiga. Ja Krievijā spriež par to, vai galvaspilsētas vadītājs būs prezidenta Medvedeva vai premjera Putina cilvēks, tad Rīgā varētu interesēt viņa iespējamā saistība ar Latviju.

Krievijas valdošā partija „Vienotā Krievija” prezidentam Dmitrijam Medvedevam piestādījusi sarakstu ar iespējamo Maskavas mēru vārdiem. Tajā ir četri uzvārdi (Igors Levitins, Sergejs Sobjaņins, Valērijs Šancevs, Ludmila Švecova), no kuriem vismaz divi ir labi pazīstami arī Latvijā. Medvedevs sola nākamo Krievijas galvaspilsētas mēru nosaukt nākamnedēļ.

Pirms tam Kremlim tuvu stāvošās ziņu aģentūras vēstīja, ka Lužkova pēcteča  kandidāti ir - vicepremjers Sergejs Sobjaņins, Sergeja Ivanovs, ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigu un bijušais Kaļiņingradas apgabala gubernators Georgijs Boss. Visticamāk, tas būšot Sobjaņins, rakstīja Maskavas laikraksti. Tomēr, acīmredzot, viņa kandidatūra nav nemaz tik stabila, jo pagājušās nedēļas beigās parādījās gluži jauns pretendentu saraksts.

Šlesera apvārdotie

Vismaz divus no iespējamajiem kandidātiem ir „apvārdojis” Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers – gan ar viņiem tikdamies aci pret aci, gan arī pastarpināti nododot ziņas, cik jauki ir darboties Rīgas un Latvijas ekonomiskajā telpā.

Viens no iespējamajiem Maskavas mēra amata kandidātiem ir Krievijas transporta ministrs Igors Levitins, kurš vienlaikus ir arī Latvijas - Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs. Šlesers, vēl būdams satiksmes ministrs ar viņu nodibināja ja ne draudzīgas, tad noturīgas lietišķas attiecības gan. Šlesers Levitinu ir izvadājis ekskursijā gan pa Rīgas Vagonbūves rūpnīcu, gan steidzies viņu sagaidīt uz lidostas „Rīga” VIP zonu.

Visnoslēpumainākā sadarbība risinājās pagājušā gada vasaras beigās – rudens sākumā. Augustā tika paziņots, ka Levitins oktobra sākumā gatavojot Šlesera tikšanos ar Krievijas premjeru. Šlesers gan noliedza, ka neko par šādu iniciatīvu no Levitina puses nezinot.

Šleseram tikšanās ar Putinu nenotika, bet krievu premjeram septembra beigās bija  tikšanās ar Latvijas bijušo premjeru Aigaru Kalvīti. Vai pēdējā brīdī Šlesers tika nomainīts ar Kalvīti?

Kalvītis Maskavā šai laikā piedalījās forumā, kas bija veltīts investīciju piesaistei. Laikā, kamēr Kalvītis pie viena galda sēdēja kopā ar Putinu, Rīgas Rātsnamā sāka īstenot divus vērienīgus projektus, lai krievi investētu Latvijā. Rīgas mērs Nils Ušakovs Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim klāstīja, ka jāpiešķir uzturēšanās atļaujas investoriem, kuri savus līdzekļus iegulda Latvijā. Savukārt Šlesers prezentēja vērienīgo projektu, kas paredzēja tūristus no austrumu kaimiņzemēm ievilināt Rīgā un Jūrmalā sagaidīt Jaunos gadu.

Maskavas analītiķi Levitinu dēvē par „tumšo zirdziņu” un aicina pievērst viņam pastiprinātu uzmanību kā nākamajam Krievijas galvaspilsētas mēram, kaut gan par tādu jau  apriori tiek uzskatīts Sergejs Sobjaņins, kurš līdz šim vismaz publiski nav izrādījis ne politisku, ne ekonomisku interesi ne par Latviju, ne Rīgu.

„Šlesera emisāri”

Trešais kandidāts Maskavas mēra kandidāts ir Ņižņijnovgorodas gubernators Valērijs Šancevs, kuru Latvijas pārstāvji centās apvārdot 2008. gada septembrī. Tolaik vizītē uz Ņižņijnovgorodu devās plaša Latvijas delegācija. Kultūras programmā bija Rīgas Krievu teātra viesizrādes, bet tikšanās ar Ņižņijnovgorodas vadību piedalījās

satiksmes un tūrisma nozares speciālisti – satiksmes ministra padomnieks Georgs Lansmanis, tūrisma biznesa pārstāvji, „airBaltic” un transporta kompāniju pārstāvji. Ņižņijnovgorodiešu tikšanās ar Rīgas satiksmes un tūrisma nozares pārstāvjiem notika laikā, kad Latvijas satiksmes ministrs bija Šlesers. Var teikt, ka toreiz uz Ņižņijnovgorodu bija devusies „Šlesera emisāri”.

Kā ceturtā Maskavas vadītāja amatam tiek piedāvāta līdzšinējā Lužkova vietniece Ludmila Švecova. Viņa pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās ievērību ieguva ar to, ka Maskavā atjaunoja komjauniešu un pionieru organizācijas. Liela saistība ar Latviju viņai nav, ja nu vienīgi – viņas dzimšanas diena ir  24. septembris, tad pat, kad Alfrēdam Rubikam. Tomēr ņemot vērā, ka viņa ir ilggadēja Lužkova līdzgaitniece un pārzina visas viņa „rebes” (Švecova Maskavas mērijā karjeru sākusi kā sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja), diez vai viņa kardināli mainītu „Lužkova kursu”.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA

­­