Prokurora kukuļošanas lietā figurē bijušā Latvijas Interpola vadītāja dēls

Viņš ir kādreizējā Latvijas Interpola nodaļas vadītāja Jura Jasinkeviča dēls, informē "Latvijas Avīze".

Ziemeļu rajona prokuratūras prokurors Svens Martinsons, kuru līdz ar trim privātpersonām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja par 2000 eiro kukuļa piesavināšanos, iespējams, nemaz nav gatavojies un varējis ietekmēt lēmumu, kas atradies Autotransporta lietu prokuratūrā, raksta LA.

Pēc LA rīcībā esošas informācijas, kukuli devusi kāda sieviete, kura bija izmantojusi viltotu autovadītāja apliecību un kurai bija uzrādīta apsūdzība viltotu dokumentu izmantošanā. Kriminālprocesu izmeklēja Autotransporta lietu prokuratūra, kuras prokuroram bija jāpieņem lēmums par lietas nosūtīšanu tiesai. No neoficiālas informācijas izriet, ka prokurors lēmumu par vienošanos ar apsūdzēto, kas paredzēja minimālu sodu, bija pieņēmis neatkarīgi no aizmuguriskajām aktivitātēm.

Vienošanos par sodu akceptējusi arī tiesa. Kukuļdevējai neesot bijis vajadzības ko maksāt "jautājuma sakārtošanai". Martinsons esot labi pazinis savu amata brāli Autotransporta lietu prokuratūrā, un šo faktu varējis izmantot, lai sievieti pamudinātu dot kukuli.

2000 eiro kukuļošanas starpnieki - kopskaitā trīs - nokampuši pa gabalam, savā starpā sadalot. Līdz atbildīgajam prokuroram nauda nav nonākusi.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga, izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona ar divu starpnieku palīdzību, no kuriem viens bijis prokurors, vēlējusies nodot 2000 eiro (1405 latu) kukuli citam prokuroram. Iespējamais kukuļa devējs vēlējies nodrošināt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu kāda potenciālā kukuļa saņēmēja - prokurora - lietvedībā esošā kriminālprocesā.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka gan pirmais starpnieks, gan otrais starpnieks, kas bijis prokurors, katrs piesavinājušies pa daļai kukuļa. Kopumā abas minētās personas piesavinājušās visus 2000 eiro. Gala rezultātā kukulis nav sasniedzis otru prokuroru, kam tas it kā bijis adresēts, aģentūrai LETA izmeklētāju versiju skaidroja Karlsberga.

Iespējamajā kukuļa starpniecībā iesaistītais prokurors atzīts par aizdomās turēto tādu noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanā, kas paredzēti Krimināllikuma (KL) 321.panta 2.daļā un KL 322.panta 2.daļā.

KL 321.panta 2.daļā "par kukuļa piesavināšanos, ko valsts amatpersona saņēmusi nodošanai citai valsts amatpersonai vai ko tā pieņēmusi, uzdodoties par citu valsts amatpersonu" kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem vai mantas konfiskācija. Savukārt KL 322.panta 2.daļa par starpniecību kukuļošanā, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Aizdomās turētajam prokuroram Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu. Pārējiem trim aizdomās turētajiem KNAB nav lūdzis piemērot ar brīvības atņemšanu saistītus drošības līdzekļus.

Martinsons, kurš saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju varētu būt aizturētais prokurors, savā amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam deklarējis parādsaistības vairāk nekā 130 000 eiro (91 364 latu) apmērā.

Apcietinātrais prokurors pagaidām no amata nav atstādināts.

LETA/Foto:LETA