„Parex” krahs - ekonomiskā diversija pret Latviju?

Tverijons sacīja, ka "Parex bankas" problēma nebūt nebija sliktie kredīti vai sindicētie kredīti, kā ļoti pavirši atsevišķi personas mēģina teikt, bet gan likviditātes problēma - kad starptautiskos tirgos parādījās neuzticība, "Parex banka" vairs nevarēja būt droša par līdzekļu aizņemšanos, lai uzturētu likviditāti un varētu pildīt savas saistības.

"Šajā gadījumā nav svarīgi - vai ir problēmas ar vērtspapīriem, vai kredītlīnijas tiek lauztas, vai arī parādās problēmas ar noguldījumiem. "Parex bankā" nezin kāpēc īsā laika brīdī diezgan liela daļa no lielajiem klientiem pameta banku. Neviens nemeklē atbildi uz šo jautājumu - kāpēc tas notika. Un tāpēc nav skaidrs, vai tā bija vienkārši sagadīšanās vai tomēr kaut kas cits, proti, vai ekonomiskā diversija pret Latvijas valsti, vai tas ir kaut kāds specprojekts, vai tā ir atriebība, vai arī konkurenti? Es nezinu. Jo ne jau tauta aizgāja no šīs bankas prom. Nebija jau rindu pie bankas un neviens neņēma latus ārā. Es neticu, ka tā būtu bijusi sagadīšanās," sacīja Tverijons un piebilda, ka tieši lielā naudas izņemšana bankai radīja problēmas ar likviditāti.

Tverijons atzīmēja, ka var vilkt paralēles ar 1998.gadu, kad bija Krievijas finanšu krīze, un šajā laikā toreizējā "Rīgas Komercbanka" Krievijas vērtspapīros bija ieguldījusi salīdzinoši lielu naudas summu - ap 25 miljoniem ASV dolāru. "Tie būtu bijuši zaudējumi bankai, taču nekas nebūtu slikts noticis, ja vien cilvēki nebūtu sākuši ņemt naudu no bankas ārā. Divas dienas bija rindas pie bankas un radīja to pašu likviditātes krīzi bankai, ko piedzīvoja arī "Parex"," teica Tverijons.

Viņš piebilda, ka brīdi, kad "Rīgas Komercbankas" klienti steidza izņemt noguldījumus no bankas, Latvijas Banka, kas tobrīd veica kredītiestāžu uzraudzību, apturēja tās darbību - "Rīgas Komercbanka" pārtrauca izmaksāt noguldījumus un pusgada laikā šī banka tika restrukturizēta un uzsāka darbību no jauna. "Tur arī bija lieli klienti, akcionāri zaudēja savu naudu, bet tika atrasts arī jauns investors un tas viss varēja notikt pusgada laikā. Šobrīd uz šīs bankas gruvešiem uzceltā "DnB NORD Banka" ir viena no vadošajām bankām Latvijā. Ar "Parex" mēs muļļājamies jau gandrīz divus gadus," sacīja Tverijins.

Jautāts, kurš šajā gadāijumā ir vainīgs, Tverijons sacīja, ka banku pārņēma valsts un tātad arī Ministru kabinetam vajadzēja pieņemt lēmumus, kā arī Finanšu ministrijai vai Privatizācijas aģentūrai, kas darbojās valsts vārdā vajadzēja virzīt attiecīgos lēmumus.

Viņš vēlreiz atgādināja, ka "Parex bankas" gadījumā rīcība bija savādāka nekā "Rīgas Komercbankas" gadījumā. ""Parex" gadījumā viss notika savādāk - iesākumā valsts pārņēma 48% un nauda turpināja gāzties prom no bankas vēl vairāk. Tad valsts praktiski pilnībā nacionalizēja šo banku un kļuva par valsts banku. Tad pati valsts savai bankai noteica ierobežojumus, kurus arī uzturēja spēkā gandrīz divus gadus. Līdz ar šiem ierobežojumiem tika pazaudēti klienti, nebija iespēja izsniegt jaunus kredītus. Jāsaka paldies Dievam, ka beidzot banka ir restrukturizēta. Tikai žēl, ka tas ir noticis tikai tagad. Labā ziņa ir tā, ka šī jaunā banka prakstiski ir attīrīta no visiem toksikajiem aktīviem, kas ir atstāti vecajā bankā. Bankai "Citadele" tagad ir vajadzīgs laiks, lai dabūtu atpakaļ vecos vai arī piesaistītu jaunos klientus un sākt pelnīt," teica Tverijons.