Septiņu gadu laikā iedzīvotāju mūža ilgumu palielinās par diviem gadiem
Lai arī līdz šim izvirzītais mērķis par vidējā dzīves ilguma palielināšanu nav izpildīts, līdz ar veselības aprūpes sistēmas uzlabojumiem līdz 2017.gadam to cer paaugstināt par diviem gadiem.
Ja pērn vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,3 gadi un sieviešu dzīves ilgums - 78,1 gads, tad līdz 2017.gadam tas būtu jāpagarina līdz 71,1 gadam vīriešiem un 79,6 gadiem sievietēm, paredz Sabiedrības veselības pamatnostādņu projekts 2011. līdz 2017.gadam.
Dokumentā norādīts, ka kopējo sabiedrības veselību nosaka ne tikai veselības aprūpe jeb ārstēšana un tās sniegtās iespējas, bet arī visas sabiedrības rūpes, lai slimības pēc iespējas attālinātu. To ietekmē veselīga un droša dzīves vide, uzturs, fiziska aktivitāte, smēķēšanas, alkoholisma un narkomānijas ierobežošana, slimību profilakse.
Uzsvērts, ka veselības politika ietver ne tikai Veselības ministrijas (VM) aktivitātes, bet arī vides, satiksmes, iekšlietu, zemkopības un izglītības sektoru kopīga iesaistīšanos.
Par galvenajiem uzdevumiem un rīcības virzieniem pamatnostādņu periodam - līdz 2017.gadam - izvirzīti saslimšanas un mirstības samazināšana ar neinfekcijas slimībām, mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošana, traumatisma un mirstības samazināšana no ārējiem nāves cēloņiem un veselības aprūpes pieejamības pilnveidošana.
Pamatnostādnēs noteiktais mērķis ir pagarināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu, mazinot atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, padarīt dzīves gadus pēc iespējas veselīgākus. Lai to īstenotu, paredzēts uzlabot sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu, pilnveidot onkoloģisko slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku, veicināt garīgās veselības un diabēta profilaksi, tādējādi samazinot saslimstību un mirstību no neinfekciju slimībām.
Runājot par grūtnieču un bērna veselības uzlabošanu, perinatālās un zīdaiņu mirstības samazināšanu, paredzēts veltīt vērību veselīga dzīves sākuma nodrošināšanai, izglītojot ārstniecības personas un vecākus par zīdīšanas nozīmi bērna veselības nodrošināšanā un imunitātes stiprināšanā, veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nepieciešamību jau mazotnē, mazināt atkarību izraisošu vielu lietošanu jauniešu vidū, informējot par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un izglītojot par infekcijas slimību profilaksi. Nav gan minētas konkrētas darbības šo mērķu īstenošanai.
Lai mazinātu traumatismu un mirstību dažādu ārēju cēloņu dēļ, turpināsies cīņa ar alkohola un narkotiku izplatību. Lai to paveiktu, normatīvajos aktos būtu jānosaka mazāka pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs autovadītājiem un jāizvērš plašumā sezonālas sabiedrības izglītošanas kampaņas par drošības pasākumiem kā drošības instrukcijas atbilstoši sezonai, piemēram, par ziemas sporta veidiem un peldēšanos.
Savukārt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai jāpilnveido ģimenes ārstu apmācība sabiedrības veselības jautājumos, jāizstrādā vadlīnijas perinatālajā aprūpē un hroniskajām ķirurģiskajām un uroloģiskajām slimībām, kuras iespējams ārstēt dienas stacionārā. Uzdevums būs izstrādāt arī ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plānu 2012. līdz 2014.gadam, kā arī informēt sabiedrību par racionālu zāļu lietošanu, cīnīties par zemāku vairumtirdzniecības uzcenojumu zālēm, pilnveidot analīzei nepieciešamās statistikas datu vākšanu un uzglabāšanu un īstenot citus pasākumus.
Līdzšinējās Sabiedrības veselības stratēģijas darbības termiņš beidzas šā gada nogalē, tādēļ izstrādāts pamatnostādņu projekts nākamajam posmam. Tas vēl būs jāskata un jāapstiprina valdībā.
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis iepriekš pauda - lai nebūtu apdraudēta pamatnostādņu ieviešana tam paredzētajā laikā, tās būtu jāapstiprina vēl esošajai valdībai, kuras pēdējā sēde būs 9.novembrī.
