Pirmā diena jaunajā Saeimā
Jaunajā Saeimā 60 deputāti ir jaunienācēji, no kuriem parlamentārā pieredze ir retajam. Laura Reinika mamma Dace gatava veidot kori, savukārt raidījuma "Degpunktā vadītājs Kārlis Seržants meklē ēdnīcu...
Dace Reinika varētu veidot Saeimas kori
Lauris Reiniks ar savu dziesmu „Es skrienu” kļuvis slavens arī Lietuvā un Igaunijā, viņa tēva Artūra Reinika vadītā grupa „Tērvete” nesen laidusi klajā jauno albumu „Draudzene nakts”, bet viskrasākās pārmaiņas piedzīvojusi Laura mamma un Artūra sieva Dace Reinika — kļuvusi par Saeimas deputāti.
Reinika darbojas Zaļo un Zemnieku savienībā, un kā šajā frakcijā ierasts, ir optimisma pilna. Lai arī Reinika ir visai tuva šovbiznesam, viņa te paralēles ar Saeimu nevelk: „Visu mūžu esmu strādājusi sabiedrisku darbu, esmu bijusi skolas direktore, novada domes deputāte, Labklājības ministrijas Administratīvā departamenta direktore.”
Jaunā deputāte apzinās, ka ievēlēta ļoti grūtā laikā: „Valstij ir ļoti smagi ar finansējumu, jādomā, kā vismaz noturēt to, kas mums ir. Nāku ar apziņu darīt kaut ko labu, strādāšu pēc labākās sirdsapziņas. Sociālās lietas, izglītība, kultūra man ir pietiekami pazīstamas jomas. Līdzšinējā dzīvē esmu pratusi par citiem cīnīties vairāk nekā par sevi, un to sev novēlu arī tagad.”
Kad, atklājot jaunās Saeimas pirmo sēdi, skanēja Latvijas himna, deputātu balsis līdzi mūzikai gan nebija dzirdamas... „Es dziedāju!” uzsver Reinika, kura vada jaukto kori „Tērveti” un darīs to arī turpmāk. Varbūt ir vērts veidot Saeimas kori? „To apdomāsim,” smej Reinika.
Imants Parādnieks („Visu Latvijai!–„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) ir slavens kā divu sievu vīrs. Juridiski laulāta, protams, ir viena kundze, bet Parādnieks vienlīdz mīl abas un arī pasākumus apmeklē trijatā, piemēram, pēcvēlēšanu nakts svinības.
Šoreiz gan, malkodams tēju Saeimas kafejnīcā, par savu privāto dzīvi deputāts izteikties nevēlas, vien teic, ka abas kundzes paudušas laba vēlējumus. Jautāts par pirmo dienu parlamentā, Parādnieks teic: „Sajūta ir svinīga, rīt jau sāksies īstais darbs. Idejas ir, sāksim strādāt, tad jau redzēsim. Šobrīd svarīgākais ir valsts budžeta projekts.”
Šajās vēlēšanās „tēvzemiešus” Saeimā gandrīz pilnībā nomainījuši „Visu Latvijai!” jaunekļi. Parādnieks uzskata, ka frakcija strādā kā vienota komanda un „vecie” nav nokļuvuši „jauno” pakļautībā. Bijušais frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats būs frakcijas vecākais konsultants.
Visvalža Lāča spara noslēpums
Saeimas vecākais deputāts Visvaldis Lācis (86!) izceļas ar labu fizisko formu — šādus gadus nezinātāji viņam nedod. „Komisijas sēdē deputāte Druviete par mani teica, ka viņam jau laba iedzimtība. Nav nekāda iedzimtība — man visi vecāki, vecvecāki, māsas, brāļi, brālēni mirst normālā nāvē lielākoties 65–80 gadu vecumā,” kasjauns.lv atklāj Lācis.
Noslēpums ir cits — kopš agras jaunības viņam patīk sports. Pirmās brīvvalsts laikā Lācis spēlēja basketbolu, futbolu. Kad viņu 19 gadu vecumā iesauca leģionā, instruktoru rotā, pirmie četri mēneši mācībās Bolderājā bija ļoti spraigi: „Mežs, kāpas, svaigā gaisā un ar slodzi. Kļuvu par kaprāli, tad apmācīju citus un tur es biju līdz 1944. gada pavasarim. Katru rītu pliki ārā, vingrošana, kaujas mācības, 10–15 kilometri pa mežu, nesot mīnmetēju uz muguras.”
Tikai kara pēdējos mēnešus Lācis karojis — Kurzemē, kur, nemaz neiesācis, atmeta smēķēšanu: „Frontē pie Lestenes man zobs sāka sāpēt, draudēja asins saindēšanās. Man iedeva krievu mahorku, izvēmos un sapratu, ka tas ir draņķis un inde. Visus kara un skolas biedrus, kas pīpēja, esmu apracis.”
Sportot Lācis turpināja arī padomju laikā, spēlējis futbolu Latvijas virslīgā, badmintonu, ticis Latvijas senioru izlasē lielajā tenisā. „53 gadu vecumā aizgāju uz laukiem, tūlīt sāku skriet krosus, pa pieciem un septiņiem kilometriem. 61 gada vecumā Latvijas senioru vieglatlētikas sacensībās uzvarēju 60 metros — īsu brīdi biju Latvijas ātrākais pensionārs.”
Pirms septiņiem gadiem Lācis gan pārstājis skriet, jo sākusi tirpt kāja, ārsts teicis, ka „skrimslīši un asinsvadi” vairs nav tie. „Sāku soļot — trīsreiz nedēļā no Saeimas eju kājām septiņarpus kilometrus uz Rīgas nomali. Citi brauc ar trolejbusu, es, ja jātiek līdz VEF Gaisa tiltam, eju kājām. Cenšos katru dienu noiet vismaz sešus kilometrus, citreiz pat 14.” Saeimas komandā Lācis spēlē futbolu pret citu valstu parlamentāriešiem.
Deputātam ir arī lauku mājas pie Gaiziņkalna, un tur nu ir daudz fiziska darba svaigā gaisā. Pirms pāris gadiem žurnālists Kārlis Streips pārmetis Lācim, ka ar viņa vecumu nav ko Saeimā meklēt. Par atbildi Lācis pērnvasar aizbraucis uz Murjāņu sporta skolu, lūdzis izveidot komisiju un nogājis 20 kilometrus trīs stundās un 16 sekundēs — bez apstājas. „Tur bija vienam tagadējam deputātam dēls, 16 gadus vecs hokejists — viņš nolūza pēc 17–18 kilometriem.”
Atkal divi Andri Bērziņi
Saeimā jau par tradīciju kļuvuši divi Andri Bērziņi. Iepriekšējā Saeimā tie bija zaļo zemnieku deputāts, Bērnu fonda vadītājs un ekspremjers, LPP/LC pārstāvis. Tagad — viens „vecais” Andris Bērziņš un jaunpienācējs, Amatas novada zemnieks Andris Bērziņš, abi ZZS frakcijā.
„Mēs visi trīs sen esam pazīstami, nekādu problēmu,” kasjauns.lv teic „jaunais” Bērziņš. Vaicāts, vai nepaliks novārtā saimniecība, viņš saka: „Nav tik liela, daži desmiti hektāru, ko apstrādāt pavasarī un rudenī. No tādiem, kas prasa ēst katru dienu, ir tikai suns.”
Centrālajā vēlēšanu komisijā gadījies misēklis, kas joprojām rotā Bērziņa iesniegto kandidāta deklarāciju — elektroniskajā versijā lasāms, ka viņš aizdevis 7,7 miljonus latu. „Kāds pielicis nulli, un tā aizgājis, patiesībā ir 770 tūkstoši,” atklāj Bērziņš.
Tiesa, ar visu vairāk nekā miljons eiro lielo parādu, minētais aizdevums, iekrātie 1 262 100 lati, Vācijas parāda vērtspapīri apmēram 1,3 miljons eiro vērtībā un Nīderlandes parāda vērtspapīri par 794 384 eiro tik un tā padara deputātu par otru bagātāko Saeimā, uzreiz aiz Andra Šķēles. Bērziņš kādreiz ir bijis „Latvenergo” padomes priekšsēdētājs.
Brāļi Rubiki
Jaunajā Saeimā ir arī divi Rubiki — brāļi Artūrs un Raimonds („Saskaņas centrs). Viņu tēvs, komunisma idejām uzticīgais Alfrēds Rubiks arī ir deputāts, tikai Eiropas Parlamentā.
Artūrs ir septiņus gadus jaunāks, toties politikā pieredzējušākais brālis — bijis gan Rīgas Domē, gan 9. Saeimā. „Viss, kas pienākas, ir izstāstīts, parādīts, tagad vajag tikai strādāt,” viņš jau sniedzis brālim padomus. Citi jaunienācēji parasti pirmo meklē bufeti, Raimonds Rubiks savukārt uzskata: „Paēst var arī citur, ir daudzas vietas.” Viņu vairāk interesējusi dienas kārtība un citi darba jautājumi. Brāļi jau reiz ir kopā strādājuši, piecus gadus kādā elektronikas firmā, kur Artūrs iekārtojās 1987. gadā, uzreiz pēc skolas. Rubikiem ir vidējā izglītība, un abi beiguši Rīgas 21. vidusskolu.
Čigāne „zem lupas”
„Latvijas vēlētāji man ir izteikuši ļoti nopietnu darba piedāvājumu, un man nav nekādu ilūziju, ka šis darbs būs viegls,” ļoti nopietni ir noskaņota deputāte Lolita Čigāne („Vienotība”). „Valsts joprojām ir smagā situācijā, cilvēkiem nav darba, nezina, kā pabarot savus bērnus, man kā ievēlētam tautas pārstāvim būs par to jādomā.”
Vēl nesen Čigāne kā sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāve bija „barikāžu pretējā pusē”, vērojot politiķus un analizējot viņu labos un ne tik labos darbus. Tagad šādā lomā ir pati Čigāne, par kuru nesen izskanēja informācija, ka 2007. gadā viņa no Turcijas bez muitas mēģinājusi ievest 54 lakatus un citas preces, atļauto vērtību pārsniedzot par 150 eiro.
„Es to saprotu,” Čigāne apzinās, ka nu ir „zem lupas”. Vienlaikus viņa uzsver: „Un ļoti ceru, ka mums izdosies runāt par būtību un tikai par būtību, un par svarīgām lietām, kas ir jārisina. Par tām vienmēr būšu gatava debatēt.”
Seržants vadīs raidījumu
Kur ir ēdnīca — šis praktiski svarīgais jautājums radās jaunajam deputātam Kārlim Seržantam (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš gan Saeimā ir kādreiz bijis kā „Panorāmas” žurnālists. „Drusku pirmsstarta drudzis ir,” viņš atzīst.
Vaicāts par savu nākotni raidījumā „Degpunktā”, Seržants spriež: „Veidot sižetus man, protams, nebūs laika, bet dažus raidījumus nedēļā vadīšu, divas dienas nedēļā noteikti to varētu, un likums to atļauj.” Šo piektdien Seržants solās būt ēterā.
Māris Puķītis/Foto: Dmitrijs Kijonoks, Māris Puķītis, LETA