„Vienotība” nav alkatīgāka par citām partijām, tikai neprot noslēpt savas "desas"
Parlamenta koalīcija būs stabila, jo tās partneri zina, uz ko ir parakstījušies, problēmas var radīt iekšējās nesaskaņas „Vienotībā”, ko apvienība neprot noslēpt, atstājot aiz slēgtām durvīm.
Tā uzskata politologs Filips Rajevskis, oponējot izbijušā finanšu un veselības ministra Gundara Bērziņa kārtējai daiļrunībai. Bērziņš radio „Baltcom” 93,9 apgalvoja, ka „Vienotībai” bruņas pagaidām esot stipras, bet tās strauji kļūs vājākas un iemesls tam ir neprātīgā alkatība, dalot posteņus Saeimā.
Rajevskis neuzskata, ka „Vienotība” būtu alkatīgāka vai ambiciozāka nekā citi politiskie spēki, problēma ir tajā, ka „Vienotības” bloks nespēj cīņu par krēsliem atrisināt organizācijas iekšpusē. Tas nav nekas ekstra ordinārs, kas atšķirtu „Vienotību” no citiem, bet pareizāk tomēr būtu rīkoties tā, lai „sabiedrība neredz, kā taisa politiku un desas”. „Vienotība” nespēj ievērot šo vienkāršo principu, izliek sevi apskatei un rada iespaidu, ka ir alkatīgi,” kasjauns.lv saka Rajevskis.
Bērziņš, turpinot apveltīt „Vienotību” ar fantāzijas žanra teicēja cienīgiem salīdzinājumiem un epitetiem, runā par cepuri ar trušiem un bruņurupuci, kas cieš no kalcija trūkuma. Viņš skaidro, ka „Vienotība” ir cepure, kurā sēž četri truši – balti un melni, un katrs grib skriet uz savu pusi. Savukārt politiķis līdzīgi kā bruņurupucis savā būtībā esot mīkstmiesis, kura vāro miesu sargā bruņas – tautas uzticība, vēlētāju reitings, un līdz kādam laikam politiķim neviens neko nevarot padarīt. Tomēr kalcija trūkuma rezultātā šīs bruņas kļūst trauslas un tās var caurdurt vissīkākais sitiens. Tā esot bijis ar Šķēli un Šleseru.
Valdības deklarācijā ūdens esot vairāk nekā Klusajā okeānā, kvalitatīvu piedāvājumu ekonomikā neesot. Balsojot par Dombrovski, cilvēki balsojuši par skaidrību, stabilitāti un noteiktību. Bet ko, ja aiz šī miera slēpjas vienkārši stulbums, bezcerība un ideju trūkums, jautā Bērziņš.
Rajevskis kasjauns.lv sacīja, ka koalīcija veidojas stabila, jo partneri zina uz ko parakstījušies, arī zaļie zemnieki labi zina, kādā laivā ir iesēdušies, proti, „budžeta projektu nezinām mēs, bet finanšu ministrijas dzīlēs tas jau ir izdomāts un politiķi par to zina.”
