Pret Vilnīti nostājas arī KNAB arodbiedrība
Pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska ar vēstuli vērsusies arī KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība, lūdzot premjeram izvērtēt faktisko situāciju birojā.
Arodbiedrības ieskatā, apdraudēta turpmāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteikto funkciju izpilde. Vēstuli premjeram parakstījuši trīs valdes locekļi un arodbiedrības priekšsēdētāja.
KNAB darbinieku vēstulē, kura nonākusi aģentūras LETA rīcībā, pausta vēlme informēt Ministru prezidentu par situāciju KNAB apstākļos, kad tiek plānota biroja turpmāka reorganizācija un vienlaikus notiek "sistēmiska biroja priekšnieka vēršanās pret lielāko daļu biroja darbinieku, kuri godprātīgi pilda savus amata pienākumus", nodrošinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteikto funkciju pienācīgu izpildi.
Ņemot vērā KNAB priekšnieka vietnieku Jutas Strīķes un Alvja Vilka publiski pausto viedokli par faktisko situāciju birojā, arodbiedrība pievienojas abu priekšnieka vietnieku viedoklim un uzskata, ka ir apdraudēta turpmāka biroja likumīga darbība un nav pieļaujama ilgstoša klusēšana par darbībām, kas norisinās birojā laikā, kad to vada Normunds Vilnītis.
Arodbiedrība izveidojusies biroja priekšnieka "mērķtiecīgi veikto aktivitāšu rezultātā", kad darbinieki, kuri devuši "nozīmīgu ieguldījumu biroja darbībā, profesionāli pildot savus pienākumus", vairs neredzēja turpmāku iespēju strādāt birojā un izvēlējās pārtraukt darba tiesiskās attiecības, bet pārējie apvienojās arodbiedrībā, lai izmantotu pēdējo iespēju aizstāvēt savas darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses, skaidrots vēstulē.
Kopš biroja priekšnieka amata pienākumus pilda Vilnītis, KNAB esot strauji zaudējis sabiedrības uzticību, "tiek likti šķēršļi biroja likumā noteikto funkciju realizēšanai, tiek apzināti dezorganizēta biroja darbība, tiek nepamatoti rosinātas dienesta pārbaudes un disciplinārlietas, tiek ietekmētas arodbiedrības darbības un traucēta tās darbība kopumā".
Vēstulē teikts, ka biroja ētikas kodekss aizliedz KNAB amatpersonai veikt darbības, kas grauj iestādes tēlu un neliecina par biroja amatpersonas objektīvu un likumam atbilstošu darbību.
"Sabiedrība vairs nevar uzticēties birojam, ja pašā birojā netiek ievēroti godīgi un profesionālās ētikas pamatprincipiem atbilstoši uzvedības noteikumi un plašsaziņas līdzekļos tiek apzināti izplatīta nepatiesa un apkaunojoša informācija par biroja darbiniekiem. Vilnīša pieņemtie lēmumi un veiktās darbības apdraud turpmāku biroja pastāvēšanu, vājinot tā darbību, veicot nepamatotas represijas pret darbiniekiem, demotivējot tos, radot spriedzi kolektīvā, radot tiešus draudus biroja funkciju izpildei, neefektīvi un nelietderīgi pārvaldot biroja budžeta līdzekļu izlietojumu, kad krīzes laikā un KNAB reorganizācijas laikā tie netiek taupīti, bet šķērdēti jaunu darbībai neatbilstošu nodaļu izveidei, deleģējot tām funkcijas, kuru lietderība biroja pamatfunkciju nodrošināšanai vispār nav ņemta vērā, kā arī citu nesaprotamu darbību veikšanai," raksta KNAB darbinieki.
Piemēram, jau gada sākumā veiktās biroja reorganizācijas rezultātā tika būtiski vājināta KNAB darbības efektivitāte, apvienojot Juridisko nodaļu ar nodaļu, kura nodarbojas ar saimnieciskajiem jautājumiem, kā rezultātā darbu birojā pārtrauca Juridiskās nodaļas vadītāja un faktiski tika iznīcināts biroja darbībai atbilstošs juridiskās darbības nodrošināšanas institūts, minēts vēstulē.
Birojā strādā 142 darbinieki, no tiem 2009.gadā darba attiecības pārtraukuši 23. Šogad darba attiecības beiguši 15 darbinieki, tostarp bijusī KNAB arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Leimane.
"Vai tiešām birojs jāatstāj vēl pēdējām biroja amatpersonām un darbiniekiem, kuri ar savu darbu veidojuši KNAB kā godīgu, profesionālu un starptautiski atzītu pretkorupcijas iestādi, veicinot sabiedrības uzticību un atbalstu godīgai valsts pārvaldei?" retoriski vaicā KNAB darbinieki.
Arodbiedrība pauž satraukumu par Vilnīša rīcību, kurš, "turpinot realizēt nesaprotamās reformas birojā, atbrīvojas no darbiniekiem, neievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto aizliegumu, ka valsts amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu".