Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 20. un 21. novembrī

Klejojumos pa galvaspilsētas muzejiem varam sākt meklēt jau Ziemassvētku noskaņu. „Rīgas mākslas telpā” skatīsim, ko grafikā var izdarīt ar surogāttehniku un ko vēstīja padomju Latvijas neformālā mākslas telpa, Mākslas darbinieku namā izbaudīsim baleta un ziedu mijiedarbību, bet senajā Jura baznīcā (tagad Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā) iepazīsim senās baltu rotas. Tāpat arī turpināsim baudīt rudeni – šoreiz Dzelzceļa vēstures muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.

1. Svētku koncerts Liepājas Latviešu biedrībā

Sestdien, 20. novembrī pulksten 18.00 Liepājas Latviešu biedrības namā Liepājas Latviešu biedrības namā Latvijas 92. dzimšanas dienas notiks populārās mūzikas koncerts „Uz zemes, pie jūras”, kurā skanēs komponista Jāņa Strazda mūzika - gan klausītājiem jau pazīstamas, gan arī vēl nedzirdētas dziesmas.

Klausītājiem svētku sajūtu radīs solisti Ance Krauze un Andris Ērglis, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas jauktais koris, kā arī pavadošā grupa. Šis koncerts būs īpašs, jo tajā izskanēs arī kāds pirmatskaņojums - Jānis Strazds ir uzsācis veiksmīgu sadarbību ar latviešu dzejas lielmeistaru Jāni Peteru, kurš komponistam ir uzticējis pavisam jaunu, vēl nepublicētu dzeju. Strazds tai ir sarakstījis mūziku, un klausītāju vērtējumam tiks nodots dziesmu cikls, kurš stāsta par šodienas Latviju un latviešiem, par patriotismu, vilšanos, cerībām un mīlestību pret savu zemi. Koncertā būs dzirdamas arī citas Jāņa Strazda dziesmas ar Māras Zālītes un Guntara Rača vārdiem, kā arī vairākas latviešu tautasdziesmas jaunos komponista aranžējumos.

Komponists Jānis Strazds darbojas dažādos mūzikas virzienos – pop/rokmūzikā, ir Andra Ērgļa dziesmu autors, rakstījis mūziku arī Normundam Rutulim, Igo, Kristīnai Zaharovai un citiem izpildītājiem, darbojas kā aranžētājs un studijas producents, raksta arī akadēmisko mūziku un uzstājas gan kā popmūzikas, gan džeza pianists. Pēdējā laika nozīmīgākais veikums it mūzika Igo koncertprogrammai „Uguns”.

2. Baltu cilšu mākslas apkopojums sākot no akmens laikmeta

Līdz nākamā gada 30. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Vecrīgā, Skārņu ielā 10/20) ir apskatāma unikāla izstāde - „Baltu māksla”. Tas ir pirmais projekts Eiropā un baltu etnosu Lietuvas un Latvijas izveidotajās valstīs, kas izsmeļoši iepazīstina ar baltu cilšu mākslas mantojumu. Izstādes eksponāti sniedz priekšstatu par baltu kultūras pirmsākumiem un evolūciju sākot ar akmens laikmetu un uzskatāmi parāda, kā senās tradīcijas ir saglabājušās līdz pat šodienai un tiek veiksmīgi izmantotas laikmetīgās mākslas darinājumos.

Izstādi, kas tika iecerēta kā svētku pasākums par godu Lietuvas tūkstošgadei, ierosināja Viļņas Mākslas akadēmijas rektors profesors Adomas Butrimas un to ir veidojuši Viļņas Mākslas akadēmijas speciālisti sadarbībā ar Lietuvas, Polijas un Latvijas arheologiem, mākslas zinātniekiem, dizaineriem un jaunajiem māksliniekiem. Izstādes partneri ir 24 muzeji no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas un tajā ir eksponēti 614 mākslas darbi no šo valstu muzeju krājumiem, kā arī no privātām kolekcijām.

Viena no projekta pievienotajām vērtībām ir ekspozīcijas dizains – mūsdienīgais noformējums un papildinošie audiovizuālie materiāli, ar kuriem darbojoties apmeklētāji gūs ievērojamu papildinformāciju par eksponētajiem mākslas darbiem.

Izstādē apskatāmas no dažādiem materiāliem (dzintars, sudrabs, dzelzs un citiem) darinātas unikālas arheoloģiskās un etnogrāfiskās rotaslietas un tekstilijas, kas ir atrastas seno baltu ģeogrāfiskajā areālā – plašajā Daugavas un Nemunas upju baseinu teritorijā. Īpaša vieta ekspozīcijā atvēlēta metāla laikmeta baltu mākslai, laika posmiem, kad iezīmējās atšķirības starp austrumu un rietumu baltiem, kad jau bija izveidojušās baltu kultūras vai kad sāka veidoties atsevišķas baltu ciltis ar tām raksturīgām kultūras un mākslas īpatnībām.

3. Rupji un saprotami – surogāttehnika grafikā

Visnotaļ savdabīgi, intriģējoši un interesanti mākslas darbi ir izstādīti Rīgas Rātslaukuma pazemes izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa". Tur līdz gada beigām apskatāmi darbi, kas radīti ar paņēmieniem, ko nopietnā grafikas valodā sauc par surogāttehnikām – kologrāfija un kartona griezums: sarecējušas līmes kārtas, ar nazi saskrambāti kartona gabali, krāsas slāņi viens pār otru – rupji un saprotami. Elementārākās grafikas tehnikas – vienkāršas kā pati dzīve.

„Rīgas mākslas telpā” ir iekārtota mākslinieka Pauļa Liepas (dz. 1978. g.) personālizstāde „Makro”, kurā eksponētas planšetes un lielformāta darbi. Izstādes konceptu mākslinieks raksturo šādi: „Klusās dabas, šķērsgriezumi, dzīves tuvplāns, sadalīts pa slāņiem, krikumi, atgriezumi, nieki, relikvijas, atmiņas, ikdiena zem palielināmā stikla un ārpus laika telpas. Sīkumi, kas vienmēr ir no svara; detaļas, kas prasa visvairāk uzmanības; sekundes, kas izšķir visu, un milimetri, kuri parasti pietrūkst vai ir par daudz. Viss apzīmogots, saskaitīts un piefiksēts.”

4. Neformālā padomju Latvijas mākslas hrestomātija

„Rīgas mākslas telpa" aplūkojama vēl vien visnotaļ intriģējoša izstāde – „UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 - 1984", kas sniedz ieskatu parādībās un iepazīstina ar autoriem, kas atšķiras no tradicionāliem priekšstatiem par padomju laika mākslu. Tajā līdz 30. decembrim varam iepazīt pagājušā gadsimta 60. – 80. gadu Latvijas neoficiālas mākslas vides nozīmīgas parādības.

Izstādē ir iespēja aplūkot gan drosmīgi abstraktas, gan nepārprotami sirreālistiskas ievirzes glezniecību un grafiku, kā arī leģendāros foto reālistu darbus. Attēlos un filmās būs skatāma 60. gadu pantomīma, 70. gadu hepeningi un avangarda kino, 80. gadu sākuma kustību teātris un postmodernās akcijas. Izstādītas arī kinētiskas instalācijas un utopiski pilsētvides projekti. Fotomākslā akcentēti eksperimenti un dokumentālā pieeja. Izstāde rosina saskatīt tēlu un stilistisko meklējumu mijiedarbību dažādās mākslas jomās.

„UN CITI” apkopo darbus, ko mākslinieki radījuši izteiksmes brīvības meklējumos, nerēķinoties ar padomju laika saturiskajām un stilistiskajām normām mākslā, iedvesmojoties vairāk no ārzemju nekā vietējām tradīcijām. Padomju laikā šīs ietekmes tika uzskatītas par kaitīgām, tādēļ daudzi no izstādē skatāmajiem darbiem savulaik tika noraidīti un nenonāca līdz skatītājiem.

Izstāde ir daļa no projekta „Un Citi”, kas ietver plašu pētījumu par pēckara posma novatoriskajām un neoficiālajām mākslas parādībām un kurā apkopotie materiāli nonāks Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja datu bāzē.

5. Rīgas muzejos meklē egli

Lai arī līdz Ziemassvētkiem vēl ir vairāk nekā mēnesis, svētku koka – zaļoksnās eglītes meklējumi jau ir iesākušies pilnā sparā. To lielā mērā veicināja apstāklis, ka Rīgas pašvaldība visiem spēkiem pasaulei mēģina iegalvot, ka tieši pirms 500 gadiem Rīgas Rātslaukumā izrotāta pirmā Ziemassvētku eglīte uz zemeslodes. Par egles vēstures nesaraujamo saistību ar Rīgu liecina arī vairāki Latvijas galvaspilsētas muzeju eksponāti.

Tā nu arī muzeju apmeklētājiem līdz pat nākamā gada 1. maijam akcijas „Atrodi Egli muzejos!” būs iespēja īpaša iespēja iepazīt unikālo Rīgas egli. Pie tam katrā muzejā apmeklētājs saņems puzles fragmentu komplektu, lai beigās izveidotu sešu krūžu paliktņus ar muzejā redzēto eksponātu attēliem. Lai tos iegūtu ir jāapmeklē seši Rīgas muzeji un jāaplūko seši Egles eksponāti:

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā - slavenā krievu mākslinieka Ivana Šiškina gleznu „Mežs”;

* Rakstniecības un mūzikas muzejā – 1897. gadā no egles, kļavas un melnkoka izgatavoto Augusta Dombrovska vijoli;

* Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā – iespējams, senāko eglīšu rotājumu Latvijā, kas tiek datēts ar 17. – 18. gadsimtu;

* Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā - retas grāmatas ilustrāciju, kas skaidro egles ārstniecisko nozīmi;

* Dabas muzejs piedāvās stāstu par Latvijas parasto egli un tās kaimiņiem mežā, bet

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā varēs uzzināt vairāk par egles kā ornamenta izmantošanu dizaina priekšmetos un dekoratīvajā mākslā.

6. Balerīnas ziedos

Rīgas Mākslas darbinieku namā (Vecrīgā, Vaļņu ielā 9) ir aplūkojama divu mākslu – baletmākslas un glezniecības – apbrīnojama sintēze. Šo abu mākslu saplūšana vienā veselumā nemaz tik bieži nenotiek. Šoreiz šis vienotais veselums ir sastopams Marutas Dingas Grosbergas gleznu personālizstādē „Balerīnas un ziedi”.

Maruta Dinga Grosberga no 1960 . līdz 1980. gadam bija Nacionālās operas baleta soliste. Baletu „ Riekstkodis”, „ Apburtā princese”, „Gulbja ezers” un „Žizele” horeogrāfiskajā zīmējumā viņa palikusi atmiņā kā trausla, jūtīga dejotāja, kurā netverams maigums savienojas ar spēcīgu vitalitāti un izteikti sievišķīgu temperamentu.

1980. gadā baletdejotāja sāk strādāt kā baletmeistare, bet  kopš 1992. gada ir Rīgas horeogrāfijas vidusskolas baleta pedagoģe un vairāk pievēršas arī glezniecībai. Viņas gleznās koša un emocionāli piesātināta krāsu palete nomaina netveramu, gaistošu līniju kustībā, kur ziediem un balerīnām, gleznotājas galvenajiem motīviem, pieder sava – gaiša un dzīvespriecīga pasaule, kas iegrimst neatkārtojamā krāsu burvības pļavā.       

Ekspozīciju „Balerīnas un ziedi” raksturo gaišs  vieglums. Spilgtajiem krāsu ziediem piemīt dzīvespriecīgs un apburošs krāsu redzējums; gleznas, kurās ziedi ir balerīnas un balerīnas - ziedi.

7. Atnācis kārtējais rudens

Jau 35. reizi notiek ikgadējā vērienīgā vizuālās mākslas izstāde „Rudens”. Kopš valsts neatkarības atgūšanas tā ir transformējusies no mākslinieku „sociālistiskās sacensības” atskaites skates izstāžu zālē „Latvija” par atraktīvu - brīžiem nabagāku, brīžiem bagātāku – mākslas notikumu.

Šogad, lai piešķirtu noteiktas tematiskas ievirzes, izstādei šogad ir dota tēma „Rudens. Recycle. Process”. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka pasaulē valda lietas un to ražošana, kas ir novedusi pie apaugšanas ar neskaitāmiem fiziskiem un garīgiem slāņiem. Tādēļ īpaši svarīga ir to apzināšanas, sakārtošana un iespējamā pārstrāde, pārveide, lai spētu piemēroties šī brīža dzīves ātrumam un prasībām.

„Recycle” ir daudznozīmīgi tulkojams koncepts – pārstrāde un lietotu materiālu pārveidošana citiem mērķiem, kā arī ideju apstrāde, piemērošana un pārstrādāšana jaunos veidos un kombinācijās. „Cycle” nozīme ir cikls – veltījums tradīcijai.

Izstāde tiek ir sadalīta divās ekspozīcijās Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā 11.Novembra krastmalā un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Pārdaugavā.

”Rudens. Recycle. Process” LMS galerijā simboliski noslēdz kārtējo ciklu un atrāda ražu – nozīmīgu gadadienu jubilāru pēdējo divu gadu laikā tapušus darbus. Savukārt Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā ir apskatāmi jaunu un jau atzītu mākslinieku dažādos mākslas veidos tapuši darbi.

                                               

Elmārs Barkāns