NATO vienojas par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi visām dalībvalstīm
NATO dalībvalstu līderi panākuši vienošanos par jaunu pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas aptvers visas alianses dalībvalstis, pavēstīja ASV prezidents Baraks Obama.
"Pirmo reizi mēs esam vienojušies izveidot tādu pretraķešu aizsardzību, kas būs pietiekami spēcīga, lai aptvertu visu NATO Eiropas teritoriju un iedzīvotājus, kā arī Savienotās Valstis," viņš sacīja.
Pretraķešu vairogs "piedāvā lomu visiem mūsu sabiedrotajiem, atbilst mūsdienu draudiem. Tas pierāda mūsu apņēmību aizsargāt mūsu pilsoņus no ballistisko raķešu draudiem," uzskata Obama. "Uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām."
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens savukārt norādīja, ka paplašinātā pretraķešu aizsardzības sistēma nākamajos desmit gados izmaksās 273 miljonus dolāru (140,86 miljonus latu).
Jau ziņots, ka NATO galotņu tikšanās sākās piektdien. Sestdien alianses līderu sarunās galvenā uzmanība tiks veltīta Afganistānas karam. No nākamā gada jūlija NATO cer samazināt šajā valstī dislocēto karavīru skaitu, bet līdz 2014.gadam plānots pilnībā nodot kontroli vietējo spēku pārziņā.
Sestdien samita delegātiem pievienosies arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
"Mēs ar nepacietību gaidām rītdienu, lai varētu strādāt kopā ar Krieviju attiecībā uz sadarbību šajā jomā, atzīstot, ka mēs saskaramies ar daudziem kopīgiem draudiem," izteicās Obama.
NATO apstiprina alianses stratēģisko koncepciju
NATO līderi piektdien apstiprināja alianses jauno stratēģisko koncepciju, kurā, neskatoties uz demoralizējošo pieredzi, kas gūta Afganistānas kara laikā, dalībvalstis paudušas gatavību arī turpmāk īstenot militāras operācijas globālā mērogā.
Stratēģiskā koncepcija nākamajai desmitgadei paredz, ka NATO galvenais uzdevums joprojām būs alianses 28 dalībvalstu teritorijas kolektīva aizsardzība.
Tajā pašā laikā dokumentā uzsvērts, ka NATO jānodrošina spēja īstenot ekspedīcijas misijas globālā mērogā, kā arī atkārtoti apstiprināta gatavība aliansi paplašināt, uzņemot tajā demokrātiskas valstis, kas atbilsts noteiktajiem dalības kritērijiem.
"Ja konflikta novēršana izrādīsies neveiksmīga, NATO būs gatava un spējīga apvaldīt uzsākto karadarbību," teikts Lisabonas samita laikā apstiprinātajā dokumentā. "NATO ir unikālas konfliktu noregulēšanas iespējas, tostarp nesalīdzināma kapacitāte izvērst un uzturēt ievērojamus militāros spēkus kaujas laukā."
Neskatoties uz ekonomisko krīzi, kas novedusi pie straujas aizsardzības izdevumu samazināšanas, koncepcijā norādīts, ka alianses dalībvalstīm jānodrošina nepieciešamie resursi NATO misiju īstenošanai. Vienlaikus dokumentā atzīsts, ka jāuzlabo savstarpējā koordinācija labākai pieejamo resursu izmantošanai, kā piemēru minot šomēnes noslēgto līgumu par Francijas un Lielbritānijas karaflotes sadarbību.
Koncepcija paredz nostiprināt arī alianses aizsardzības spējas pret tā dēvētajiem jaunajiem apdraudējumiem, piemēram, kiberuzbrukumiem.
Dokuments ietver vienošanos par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, vienlaikus uzsverot nepieciešamību sadarboties šajā jautājumā ar Krieviju.
"Mēs, NATO politiskie līderi esam apņēmušies turpināt mūsu alianses modernizāciju, lai tā būtu piemērota mērķim risināt 21.gadsimta drošības problēmas," teikts dokumentā. "Mēs esam stingri apņēmušies saglabāt tās kā pasaules visveiksmīgākās politiski-militārās alianses efektivitāti."
LETA
