Nelatviskiem uzvārdiem nedrīkstēs pievienot galotni „s”?
ANO Cilvēktiesību Komiteja izteikusi savu spriedumu lietā „Raihmans pret Latviju”, kurā bijušais Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Leonīds Raihmans prasīja atļaut viņam oficiālos dokumentos izmatot vārdu un uzvārdu bez galotnes „s”.
Raihmana iebildumi tika atzīti par pamatotiem un tagad Latvijai ir jānovērš pārkāpumi ne vien pret sūdzības iesniedzēju, bet jāpanāk, lai neatkārtotos līdzīgi gadījumi, raksta portāls mixnews.lv
Raihmana advokāts Aleksejs Dimitrovs skaidro, ka ANO nolēmusi tā: vārda un uzvārda maiņa oficiālos dokumentos uzskatāma par patvaļīgu iejaukšanos personas privātajā dzīvē un pārkāpj Starptautiskā pilsonisko un politisko tiesību pakta 17. pantu.
Jāatgādina, ka vēl 2004.gadā Raihmans ar lūgumu uzvārdu rakstīt bez galotnes „s” vērsās Valsts valodas centrā. Noraidījumu Raihmans pārsūdzēja tiesā, bet bez rezultātiem.
2007.gadā pēc visām Latvijas tiesu instancēm Raihmans vērsās ANO cilvēktiesību Komitejā, kuras lēmumu vairs nevar pārsūdzēt. Tagad Latvijai jānovērš pārkāpumi pret Leonīdu Raihmanu un jāmaina likumdošana, lai izslēgtu līdzīgas sūdzības. 180 dienu laikā valdībai jāatskaitās par lēmuma izpildi. Latvijas Cilvēktiesību komiteja jau izteikusi cerību, ka Saeima atbilstoši grozīs Valsts valodas likumu, lai nelatviešiem turpmāk būtu iespēja vārdu un uzvārdu oficiālos dokumentos ierakstīt bez izkropļojumiem.
Uzvārdu epopeja dokumentos ir aktuāla kopš 90.gadiem. Par hrestomātiskiem kļuvuši gadījumi, kad Šiškins pārtop par Siskinu utml.
Kādas sekas būs ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumam? Vai tagad Latvijai piespiedu kārtā būs jālabo visi nelatviskie uzvārdi? Tiks mainītas pases? Šodien publicēsim arī atbildīgo instanču viedokli.
ANO viedoklis Latvijai nav juridiski saistošs
Latvijas Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine skaidro, ka ANO Cilvēktiesību komiteja pasludinājusi savu viedokli. Taču tas Latvijai neesot juridiski saistošs, jo ANO viedoklim ir ieteikuma raksturs.
Reine skaidroja: komiteja ir pateikusi, ka personvārdu transliterācija, kuras rezultātā personvārdi piedzīvo kādas izmaiņas no to oriģinālās formas, kurām pati persona nav piekritusi, ir pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pārkāpums. Tagad Latvijai jāizlemj un būs jāsniedz informācija ANO Cilvēktiesību komitejai par pasākumiem, kādi būtu veicami šī lēmuma īstenošanai.
Šajā gadījumā būtu jāizvērtē, vai un kādā veidā Latvija būtu gatava vairāk individualizēt pieeju personvārdu atveidošanā oficiālajos dokumentos, ieskaitot ieinteresētās personas viedokļa vietu šajā procesā, skaidroja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.
