Kamēr latvieši moralizē, igauņi un krievi dara

Atšķirībā no krieviem un igauņiem, kuriem galvenais ir atrisināt problēmu, latviešu vadītājs nav noskaņots pragmatiski. Piemēram, pirms kāda laika bija sižets par to, ka ir aizgājusi bojā zivju krava un to nepieciešams sadedzināt. Ierēdnis paskaidroja, ka neesot normatīva akta, pamatojoties uz kuru, to varētu izdarīt. Zivis pūst un mēs esam bezspēcīgi.

Krievs šādā situācijā nospļausies uz visiem aktiem un atrisinās problēmu, igaunis grozīs likumu, bet mēs risinājuma vietā rīkosim bezgalīgi daudz sanāksmes.

Pēc Kruka vārdiem krievi vairāk aizņemti privātā biznesā un tur lēmumu pieņemšana nav saistīta ar publiskām diskusijām, pilsonisku patosu. Valsts pārvaldes sfēra ir izteikti latviska. Viņaprāt, internetu var salīdzināt ar priekšnieka mulāžu, ko Japānā mēdz izlikt firmās, lai uz to varētu izgāzt dusmas. Mūsu valsts iestādēs un privātajā biznesā ir augsts stresa līmenis, smaga gaisotne, tāpēc ir kaut kur jāizliek dusmas un nacionālās tēmas, kas agrāk dominēja tramvaja kašķu līmenī, tagad ir pārcelts uz internetu.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks: krievu birokrāti nav labāki par mūsējiem!

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks nav tik kategorisks un atzīst, ka latviešu un krievu starpā atšķirību ir mazāk nekā šķiet. „Krievi mēdz būt atklātāki, tiešāki, bet mēs  runājam maigāk, riņķī un apkārt. No tā izriet dažādas problēmas un rezultātā iznāk vēl sliktāk.”  Krievijas krievi nav mazāk birokrātiski par latviešiem. Viņi tāpat neko nedara, ja likums to neliek darīt. Savukārt par igauņiem – taisnība. Kamēr latvietis runā, izspēlē dažādas varas spēles un stāv uz vietas, igauņi izdara. Tā ir bijis ar jautājumu par elektronisko parakstu, policijas un veselības reformu.

Klasisks piemērs latviešu neizlēmībai un ambīciju spēlītēm ir teritoriālā reforma, kas tika realizēta pavirši un sasteigti, lai gan to varēja normāli izdarīt jau pirms desmit gadiem.

Evija Hauka/Foto:Izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīvs, LETA