Jauns krāpniecības veids: no bezdarbniekiem izkrāpj personas datus
Latvijā plaukst jauns krāpniecības veids – viltus darba devēji no bezdarbniekiem izprasa personas datus un uz viņu vārda darbā iekārto savus radiniekus un „nelegāļus”.
Laikā, kad bezdarbnieki ķeras pie jebkura glābējsalmiņa, lai dabūtu darbu, izmanīgi krāpnieki no darba meklētājiem izprasa visus personas datus – gan pases un autovadītāja apliecības kopijas, gan pat izziņas par dzīvesvietu un īpašumiem. Viltus darba devējs telefonisku stāsta, ka šīs kopijas vajadzīgas, lai izslēgtu krāpniecību un darbā varētu iekārtoties legāli. Tomēr beigās izrādās, ka pats „godprātīgais” darba devējs nodarbojas ar krāpniecību.
Pēc kāda laika, kad potenciālais darbinieks jau darba devējam ir izsūtījis visas nepieciešamās kopijas, atnāk paziņojums, ka viņš darbu tomēr nav ieguvis. Toties visi viņa personas dati tagad ir krāpnieka rīcībā, kurš ar tiem var veikt nelikumīgas darbības. Piemēram, uz sveša vārda darbā iekārtot kādu citu personu.
Datu Valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa telekompānijai TV5 teica, ka vairāki bezdarbnieki, ierodoties Valsts Nodarbinātības dienestā, pēkšņi konstatējuši, ka viņi jau strādā un viņiem nepienākas ne bezdarbnieka, ne sociālie pabalsti. Bezdarbnieks, meklējot darbu, un pie darba devējiem atstājot savu personas dokumentu kopijas ir „nodrošinājis” to, ka viņu „iekārto” darbā. Patiesībā viņa vietā strādā kāds cits cilvēks, kas tādējādi var nemaksāt nodokļus un pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.
Svešiem cilvēkiem atstājot savus personas datus krāpnieki uz lētticīgā cilvēka vārda var arī paņemt nelielus patēriņa kredītus, kurus var iegūt vien izsūtot telefona īsziņu, kurā tik jāmin cilvēka personas kods.
Tādēļ vajag būt piesardzīgiem un „nemētāties” ar saviem dokumentiem un personas datiem. Telekompānijas TV5 sižetā kāds vīrietis Vlads, kurš neuzķērās uz krāpnieku izliktajiem slazdiem, stāsta, ka pamudinājums izsūtīt personas datus ir diezgan vilinošs. Piemēram, sludinājumā tiek minēts, ka sola darba algu 1000 eiro (Ls 700) mēnesī. Tāpat viņš pamanījis, ka šādi viltus sludinājumi interneta portālos parādās tikai uz pāris stundām. Acīmredzot, tad, kad sludinājuma ievietotājs, ir saņēmis nepieciešamo informāciju, tas tiek izdzēsts un „gali ūdenī”.
Ar viltus darba sludinājumu palīdzību apkrāpj bezdarbniekus (krievu valodā):
Elmārs Barkāns
