Visatbaidošākā būve Baltijas jūras krastos
Par visneglītāko celtni Baltijas jūras krastos tiek uzskatīts Padomju nams Kaļiņingradā (agrākajā Kēnigsbergā). Tā ieguvusi arī Krievijas atbaidošākās celtnes titulu.
Šo monstru, kuru vietējie sauc par „ierakto robotu”, sāka celt 1970. gadā, un tas joprojām nav pabeigts. Interneta arhitektūras tēmām veltītajos forumos un diskusijās Kaļiņingradas Padomju nams tiek dēvēts par Krievijas neglītāko celtni. Jādomā, ka tā ir arī visatbaidošākā būve Baltijas jūras krastos.
Padomju namu sāka celt uz 2. pasaules laikā sagrautās Kēnigsbergas pils vaļņa. Padomju mitoloģizētajā ideoloģijā jaunuzceltajam Padomju namam uz visiem laikiem vajadzēja „izdzēst no padomju pilsoņu atmiņas Prūsijas militārisma un fašisma simbolu” – bijušo Kēnigsbergas pili. Tā vismaz 1968. gadā deklarēja toreizējais PSRS līderis Leonīds Brežņevs. Padomju namā vajadzēja iemitināties vietējam kompartijas birojam un pilsētas izpildkomitejai.
Pagājušā gadsimtā sešdesmitajos gados Padomju nama projekts dažādos PSRS arhitektūras konkursos ieguva balvu kā vislabākā futūristiskā celtne. Jāteic, ka Padomju nams nebija vis PSRS arhitektu izgudrojums, bet gan „brīva interpretācija” brazīļu arhitektu izstrādātajiem projektiem, kuri tolaik plānoja jaunās Brazīlijas galvaspilsētas Braziljas celtnes (1960. gadā par jauno galvaspilsētu kļuva jaunuzbūvētā Brazilja Riodežaneiro vietā).
Projekts paredzēja uzbūvēt divus taisnstūra 28 stāvus augstus debesskrāpjus, kuru augšstāvi tiktu savienoti. Bija plānots, ka uz jumta atradīsies strūklakas, gaisa dārzs un pat brīvdabas estrāde.
Tomēr pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados būvniecību apturēja. Pietrūka finanšu, ēka arī sāka brukt, jo zem nama sāka iegrūt senās Kēnigsbergas pils pagrabi un ejas. 28 stāvu vietā uzbūvēja tikai 21 stāvu. Sabrūkot PSRS impērijai, sagruva arī cerības ēku pabeigt.
Tā nu puspabeigtā celtne nostāvēja līdz 2005. gadam, kad nolēma nokrāsot tās fasādi, jo pilsētā ieradās toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Prezidenta vizīte panāca tikai to, ka celtnei tikai tika „uzfrišināta” fasāde. Nama iekšienē rosība joprojām nenotiek. Kopš „perestroikas” tas vairākkārt ir mainījis īpašniekus, bet risinājums, ko darīt ar ēku, nav atrasts. Vieni to iesaka nojaukt, bet citi pārbūvēt par darījumu centru.
Tomēr, pēc visa spriežot, kaļiņingradieši Padomju namam baidās ķerties klāt, jo tas stāv uz nestabiliem pamatiem – ja nu pēkšņi sabrūk! Pēc dažu pētnieku versijas, zem Padomju nama vecās pils pagrabos pat varētu būt paslēpta kara beigās noslēpumaini pazudusī Dzintara istaba.
Vietējie Padomju namu iesaukuši par „ierakto robotu”, jo celtne atgādina pazemē ierakta robota galvu. Tomēr Padomju nams ir kļuvis par neatņemamu Kaļiņingradas panorāmas dominanti. Laukumā pie nepabeigtās celtnes notiek pilsētai svarīgi pasākumi – mītiņi un demonstrācijas, tirgi, koncerti un masu izklaides.
Elmārs Barkāns
