Krievu valodu Latvijā jau uztver kā otru valsts valodu
Krievu valodas pašpietiekamība kļuvusi tik liela, ka darba devējiem, pieņemot darbā, par ieradumu kļuvis pieprasīt krievu valodas zināšanas. Vienalga, vai darbā tās būs vai nebūs vajadzīgas.
Tā, piemēram, 24 gadus vecā Elīna studē un strādā Rīgā, viņas dzimtā puse – Aizkraukle. Skolā pamatā apguvusi angļu un vācu valodu. Meitene orientējusies uz Eiropas Savienību un mācījusies dāņu, kā arī norvēģu valodu. Neraugoties uz to, viņai ir grūtības ar darba atrašanu. Krīzes laikā Elīna palikusi bez darba. "Pirms trim četriem gadiem darba devēji meklēja darbiniekus ar labām latviešu un angļu valodas zināšanām, bet tagad, ekonomiskās krīzes laikā, jūt, ka var izvirzīt augstākas prasības. Neraugoties uz amatu un darba pienākumiem, darba meklētājiem pieprasa jau trīs valodas: latviešu, krievu un angļu. Krievu valoda kā prasība darba meklētājam tiek izvirzīta arvien noteiktāk, neraugoties uz to, cik daudz un vai vispār man to darbā vajadzēs izmantot," „Latvijas Avīzē” saka Elīna.
31 gadus vecais Aldis: "Ja prastu krieviski, darbu būtu meklējis Rīgā. Manā situācijā izdevīgāk ir strādāt Īslandē.”
Valsts valodas speciālisti atzīst, ka valodas reforma ir nesusi augļus: kopumā sabiedrības latviešu valodas zināšanas kļūst arvien labākas. Cits jautājums ir iedzīvotāju un, jo īpaši, darba devēju attieksme pret valsts valodu. Šogad pirmo reizi vēsturē Valsts valodas centrs ir uzlicis sodus par necieņu pret valsts valodu. Turklāt – divus.
Kliedzošākais bija nesenais gadījums ar TV5 raidījuma vadītāju Andreju Mamikinu, kurš toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam provocējošā veidā vēlējās uzspiest publiski lietot krievu valodu. Gerhardam nācās studiju pamest.
Arī otrs gadījums ir visai kliedzošs: kāda Latvijas uzņēmuma valdes locekle darba sludinājumā internetā norādījusi, ka meklējot pārdevēju, kas protot "divas valsts valodas". Valsts valodas centrs bijis spiests reaģēt. Pēc pārkāpuma izskaidrošanas uzņēmēja to novērsusi.
Diemžēl sūdzības tiek saņemtas ne tikai par privātajiem, bet arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Lūk, piemērs, "Latvijas Pastā" operatorēm, kuru uzdevums ir šķirot laikrakstu abonementus, darba devējs pieprasa krievu valodas zināšanas.
Valsts valodas inspekcijas vadītājs Antons Kursītis. "Tā ir nesamērīga prasība. Jā, daļai operatoru, kuras strādā ar pasūtījumiem krievu valodā, tā ir jāzina, bet ne jau visām operatorēm," secina valodas inspekcijas vadītājs.
15. decembrī „Latvijas pasta” mājas lapā piedāvātajām 14 vakancēm 13 gadījumos darbiniekiem pieprasītas krievu valodas zināšanas. Uz pastnieka vietu var kandidēt tie, kuriem ir privāts auto, vidēja līmeņa valsts valodas un krievu valodas zināšanas. Vienīgie trīs amati, kur krievu valoda netiek pieprasīta, ir informācijas sistēmu vadības departamentā, raksta „Latvijas Avīze”.
Līdzīgi „Latvijas pastam” rīkojas arī uzņēmums "Maxima" – 15. decembrī tā mājas lapā bija publicētas 27 vakances. Krievu valoda netika pieprasīta tikai dažos gadījumos. Krievu valoda pieprasa pat apkopējam!
Minētie piemēri nepārprotami norāda uz to, ka darba tirgū visvairāk cieš tie jaunieši, pamatā latvieši, kuri pēdējo 18 gadu laikā skolā apguvuši vācu, angļu, franču un citas svešvalodas un nav mācījušies krievu. Pēc VVC datiem te runa ir par 65 procentiem latviešu skolu absolventu. Latvijas septiņās lielākajās pilsētās latvieši ir mazākumā. Neatrodot darbu Latvijā, daudzi kravā ceļasomas uz Rietumeiropu – uz valstīm, kuras valodu prot: Lielbritāniju, Vāciju, Īriju...
"Šobrīd izteiktāk nekā padomju laikā Latvijas uzņēmumi sadalījušies pēc valodas un etniskā principa. Privātajos uzņēmumos, kuru īpašnieku un valdes locekļu dzimtā valoda ir krievu, darba sanāksmes pārsvarā notiek krieviski. Ja tur pieņems darbā latviešus, kuri nerunā krieviski, tas uzreiz sarežģīs kolektīva darbu. Kā liecina mani novērojumi, latviešus izteikti krieviskos kolektīvos darbā nepieņem nevis tāpēc, ka "viņi ir latvieši" , bet tāpēc, ka viņi šajā kolektīvā radītu neērtības. Likumdošanas nepilnības faktiski diskriminē tos, kuri neprot krievu valodu. Kamēr likuma normas neprasa latviešu valodu prast uzņēmuma izpilddirektoram, galvenajiem speciālistiem, tikmēr viņi to neprasa no saviem padotajiem,” „Latvijas Avīzē” atzīst Valodas inspekcijas valdītājs.
Situāciju, ko rada krievu valodas dominēšana darba tirgū, mazliet uzlabos Ministru kabineta noteikumu normas. Sākot ar 2011. gada 1. martu un 1. septembri, stāsies spēkā valsts valodas prasības virknē amatu, kur līdz šim privātajā sfērā tās nebija noteiktas. Tas attiecas ne tikai uz meistariem, inženieriem, dizaineriem (B līmenis), bet arī uz uzņēmumu valdes locekļiem, direktoriem, struktūrvienību vadītājiem, izpilddirektoriem, lietvežiem, namu apsaimniekotājiem (C līmenis).
Kasjauns.lv
