Mūrniece uzskata, ka valsts sekmīgi cīnās ar cigarešu kontrabandu

Ministre pat apgalvo, ka kontrabandas apkarošanas jomā ir sasniegts progress. Iespējams, ka plāns tiek īstenots sekmīgi un „uz papīra” ir jūtams pat progress. Tikai pastaigājoties kaut vai pa Rīgas Centrāltirgu ir jūtams gluži pretējais - kontrabandas smēķu uzvaras gājiens.

Kāds Rīgas Centrāltirgus regulārs apmeklētājs kasjauns.lv salīdzināja pašreizējo situāciju tirgū ar ainu pirms gada pusotra: „Situācija ir kardināli mainījusies. Ja vēl pirms pāris gadiem arī jebkurš bez problēmām varēja nopirkt „kreisās cigaretes”, tikai bija jāzina, kurā paviljona stūrī, tad tagad kontrabandas andelmaņi visā tirgus teritorijā skaļi uzmācas praktiski visiem tirgus apmeklētājiem.”

Rīgas, Valmieras un Daugavpils kinoteātros šajās dienās pirms seansiem izrāda sociālās reklāmas video par to, cik slikti ir smēķēt kontrabandas cigaretes. Būtībā tā ir cīņa no otra gala...

Tā vietā, lai ķertu un sodītu kontrabandistus, tiek strostēti paši smēķētāji. Kontrabandas smēķu izplatības apmēri Latvijā ir dramatiski. Par katru otro trešo izsmēķēto cigareti nav maksāts nodoklis, kā rezultātā valsts kasei gada laikā garām aiziet 80 miljons latu.

Pretkontrabandas cigarešu kinokampaņas inciciatore ir kompānija „British American Tobacco Latvia”, kura, protams, nav ne policija un robežsardze, ne muita un VID, kas ķer kontrabandistu. Lielākā Latvijas legālā tabakas kompānija cīnās kā nu māk. Tai nav ne likumdošanas, ne valsts varas represiju iespējas.

„British American Tobacco Latvia” Korporatīvo attiecību vadītāja Marita Jansone norāda, ka Latvijā nemuitoto cigarešu apjoms ir aptuveni 40% no kopējā tirgus, kas budžetam ik gadu rada zaudējumus vismaz 80 miljonu latu apmērā, bet tirgotājiem - vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā. „Patlaban, kad aktuāls ir jautājums par valsts budžeta konsolidācijai vēl nepieciešamajiem 50 miljoniem latu un veidiem, kā segt budžeta deficītu, vēlamies sabiedrībai skaidrot, kādēļ nauda neienāk budžetā un kur tā paliek. Iedzīvotāji, izvēloties legālus produktus, un valsts, pārdalot resursus mērķtiecīgākai kontrabandas apkarošanai, var rast trūkstošos līdzekļus, lai valsts budžeta veidotāji nebūtu spiesti „nogriezt” pensijas vai sociālos pabalstus,"” skaidro Jansone.

Situācija ir kritiska

Jansone kasjauns.lv informēja: „Cigarešu nelikumīgā tirdzniecība ir aktualizējusies tieši pēdējo gadu laikā. Iemesls - strauji celtais akcīzes nodoklis cigaretēm un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Gan mēs kā konkrēts uzņēmums, gan tabakas izstrādājumu ražotāju asociācija ir regulāri vērsusi tiesībsargājošo institūciju, likumdevēju un politiķu uzmanību šim samilzušajam jautājumam. Ir notikušas tikšanās, informācijas apmaiņa, ieteikumi un skatījums situācijas uzlabošanai no ražotāju puses, kā rezultātā ir arī notikušas dažas pozitīvas lietas. Piemēram, kontrabandas cigarešu transportēšanā iesaistīto transporta līdzekļu konfiskācija, samazināts atļautais cigarešu skaits, ko var ievest  no trešajām valstīm. Taču, mūsuprāt, sodu sistēma joprojām ir pārāk saudzīga pret šādiem pārkāpumiem.

Šobrīd situācija patiešām ir kritiska - valstī cigarešu kontrabanda ir apmēram 40%  Ar šo situāciju mēs esam vadošajās pozīcijās Eiropas Savienībā. Līdz ar to mēs vēlamies vērst arī plašākas sabiedrības uzmanību šai problēmai un skaidrot, ka cigarešu un citu preču nelikumīga iegāde ir sodāms pārkāpums, turklāt ieguvēji no tā ir noziedzīgie grupējumi, kā arī atkārtoti aicināt likumdevējus, politiķus pievērst pastiprinātu uzmanību un spēkus šīs problēmas risināšanai.”

Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece jautāta, kāpēc Latvijā tik ļoti nesokas ar cigarešu kontrabandas apkarošanu, kasjauns.lv ar ministrijas preses dienesta starpniecību atbildēja visnotaļ optimistiski, ka viss ir „uz labu”. Vispirms norādot, ka cigarešu kontrabanda ir citu institūciju, ne Iekšlietu ministrijas atbildība, viņa turpina, ka viss, kas saistās ar Iekšlietu ministrijas atbildību tiek „sekmīgi īstenots” un visu laiku „tiek panākts progress”. Lūk, Mūrnieces atbildes teksts par cigarešu kontrabandas problēmu:

„Tā ir Finanšu ministrijas, Muitas pārvaldes un VID pamatatbildība. Savas kompetences ietvaros cigarešu un akcīzes preču kontrabandas apkarošana uz valsts robežām un valsts teritorijā ir arī viena no Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbības prioritātēm. Šis jautājums ir arī Ministru prezidenta redzeslokā un atbildīgās amatpersonas regulāri informē viņu par panākto progresu kontrabandas apkarošanā. Ir izstrādāts pasākumu plāns kontrabandas preču plūsmas apkarošanai un tas arī tiek sekmīgi īstenots. Tā piemēram, salīdzinot ar 2009. gadu pagājušajā gadā gandrīz trīs reizes ir pieaudzis Valsts robežsardzes amatpersonu atklāto cigarešu kontrabandas gadījumu skaits.”

Valsts varas bezspēcība?

Tomēr jāšaubās, vai valdības ministri vispār nojauš problēmas apmērus un zina, kā to atrisināt. Zīmīgi ir Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka nule kā teiktais intervijā laikrakstam „Diena”:

„Redzēju televīzijas pārraidi par Daugavpils autoostu, kur rādīja, kā tirgo cigaretes, nosaucot ļoti lielus skaitļus. Visvairāk izbrīnīja, ka beigās pateica: mēs neko nevaram izdarīt. Tad iedomājos – kad Bauskā iedzīvotāji protestēja pret savas slimnīcas slēgšanu, šādas tādas vienības to visu ātri atrisināja. Mūsu acu priekšā notiek darbības, bet dienesti saka, ka neko nevar izdarīt.

Cik ministri vispār ir painteresējušies, kas pie mums notiek. Muitnieki ir teikuši, ka divu dienu laikā to visu (kontrabandu) varētu aiztaisīt ciet. Runājot par ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienestam nav tādas kapacitātes, jo nav cilvēku.”

„British American Tobacco Latvia” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Pīters Halacs pirms pāris mēnešiem, kā ziņo aģentūra BNS, ir teicis: „Ja kontrabandas cigarešu īpatsvars kādā valstī ir 50% apmērā, tas ir ļoti skaidrs uzraugošo iestāžu darba kvalitātes rādītājs. Citiem vārdiem, likuma prasību izpilde te joprojām netiek nodrošināta tik labi, kā tai vajadzētu būt nodrošinātai.”