Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 29. un 30. janvārī
Sabiedrība

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 29. un 30. janvārī

Jauns.lv

Šajās brīvdienās notiks vairāki vērienīgi lielkoncerti: Rīgā redzēsim ikgadējo latviešu klasiskās mūzikas lielkoncertu, bet Jelgavā – bundzinieka Gundara Lintiņa jubilejas priekšnesumu.

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

­

Viens no Latvijas modernās arhitektūras pionieriem Modris Ģelzis pie savas 1959. gadā būvētās ģimenes vasarnīcas Pabažos.
Viens no Latvijas modernās arhitektūras pionieriem Modris Ģelzis pie savas 1959. gadā būvētās ģimenes vasarnīcas Pabažos.

Savukārt Tukumā saspēlēsies ģitāristi no visas valsts. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Rīgas cirkā beidzot uzstāsies ziloņi. Eksotiku varēs redzēt arī kinoteātrī „Rīga”, kur sākta demonstrēt šamaniska kazahu filma. Kā savienojas visu zemju fetišisti, varēsim apjaust Rātslaukuma mākslas telpā, bet Nacionālajā mākslas muzejā skatīsim, kā sarkanā krāsa ir savienojusi Latvijas māksliniekus,

1. Pēc sešu gadu pārtraukuma Rīgas cirkā atkal ziloņi

Trešdien pēcpusdienā ceļu ar prāmi no Vācijas uz Rīgu uzsāka trīs Āfrikas ziloņi kopā ar savu cirka dresētāju Sonny Frankello. Piektdien agri no rīta viņi ieradās Rīgas ostā, lai jau vakarā izietu Rīgas cirka arēnā. Ziloņi ir tikai vienas no jaunās starptautiskās cirka programmas „Madride – Berlīne – Rīga – Maskava. Āfrikas ziloņi”, kuru līdz 13. martam varēs skatīt Rīgā, zvaigznēm.

Jaunajā cirka programmā uzstāsies Spānijas, Vācijas, Latvijas un Krievijas galvaspilsētu izcili cirka artisti. Tas būs īsts cirka mākslas kokteilis!

No Madrides ir atbraukuši trīs temperamentīgi spāņu viesmākslinieki - neparasts žonglieris - Eriks un divi ekvilibristi uz virves - Hose Luis un Hose Jnr., kuri skatītājiem demonstrēs pārsteidzošus līdzsvara trikus uz nostieptas virves.      

No Berlīnes - absolūta eksotika! Pēc sešu gadu pārtraukuma Rīgas cirkā atkal ir redzami ziloņi. Vēl no Vācijas ieradīsies Jeļena un Jevgēnijs Šmarlovski ar cirkam neraksturīgiem dzīvniekiem - košiem, atraktīviem un čivinošiem papagailīšiem.  

Izrādes „naglas” ir  slavenā Maskavas Ņikuļina cirka  mākslinieki – unikāli daudzpusīgie klauni – dresētāji - iluzionisti  - duets „Emelin & Co” jeb Aleksejs un Irina Jemeļini. Cilvēks – orķestris: Irina ir gaisa akrobāte, iluzioniste, suņu dresētāja, savukārt Aleksejs ir ekvilibrists uz trepēm, stepists, komiskais iluzionists. Abi kopā viņi   ir izcili, daudzpusīgi klauni ar savu neatkārtojamu stilu un humora izjūtu.

Sestdien, 29. janvārī un svētdien, 30. janvārī cirka programma „Madride – Berlīne – Rīga – Maskava. Āfrikas ziloņi” būs redzama pulksten 12.00 un 15.00.

Sīkāk internetā: www.cirks.lv.

Biļešu cenas: Ls 5 – 15.

2. Unikāls latviešu klasiskās mūzikas koncerts

Reizi gadā vienā lielā lielkoncertā ir unikāla iespēja dzirdēt visus četrus Latvijas profesionālos simfoniskos orķestrus un baudīt to, kā tie atskaņo latviešu radīto klasisko mūziku. Šogad šī iespēja būs sestdien, 29. janvārī pulksten 19.30 Lielajā Ģildē, kad uz tās skatuves kāps Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais operas simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris un kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”.

Koncertā dzirdēsim Riharda Zaļupes jaundarbu Koncerts „Landscape of Quetzalcoatl” desmit timpāniem un orķestrim, Pētera Vaska „Credo” pirmatskaņojumu Latvijā, kā arī Imanta Kalniņa Koncertu čellam ar orķestri, Romualda Kalsona „Retrospekciju” un Imanta Zemzara mūziku no kinofilmas „Ugunszīme”.

Jāatzīmē, ka šī lielkoncerta programma iezīmējas ne tikai ar talantīgu latviešu skaņražu vārdiem, bet arī ar komponistu - jubilāru uzvārdiem, kuri savas apaļās un pusapaļās jubilejas svinēs šogad:

* simfoniskā orķestra krāsu spožajam pārvaldniekam Romualdam Kalsonam septembrī būs 75. dzimšanas diena;

* sešdesmitgadnieku pulkam aprīlī pievienosies mūzikas izzūdošās bruņniecības bastions Imants Zemzaris;

* savukārt pusapaļu jubileju (65. dzimšanas dienu) aprīlī svinēs Pēteris Vasks.

Sīkāk internetā: www.latvijaskoncerti.lv.

Biļešu cena: Ls 5 – 20.

3. Bundzinieks vakar un šodien

Latvijā plaši pazīstamā un stilistiski daudzveidīgākā bundzinieka Gundars Lintiņš savu 40 gadu jubilejas lielkoncertu „Vakar un šodien”, kurš sastāvēs no divām vērienīgām daļām, rīkos svētdien, 30. janvārī pulksten 16.00 savā dzimtajā pilsētā Jelgavā – pilsētas Kultūras namā.

Tajā uzstāsies daudzi Latvijā pazīstami mūziķi. Koncerts būs grandiozs un pārsteigumiem bagāts, kā arī savā ziņā unikāls, jo Gundars Lintiņš ir pirmais bundzinieks Latvijā, kurš savu jubileju atzīmēs ar tik vērienīgu lielkoncertu, pats muzicējot pie bungām, kā arī dejojot ar savu deju partneri Marinu Martinovu no TV šova „Dejo ar Zvaigzni”.

Gundars Lintiņš ir viens no profesionālākajiem un pieprasītākajiem bundziniekiem Latvijā, šobrīd aktīvi koncertē un spēlē Krievkalna, kā arī grupu ‘Credo” un „Jam Orchestra” sastāvā. Piedalās dažādos mūzikas ierakstu projektos un festivālos.

Bundzinieka iepriekšējā profesionālā pieredze saistās ar „Jelgavas Big-Band” Raita Ašmaņa vadībā, „Jelgavas Dixieland”, kā arī grupām „Jaunais laiks”, „Rebel”, „Dakota”, koncertējis kā viesis kopā ar grupām „The Hobos” un „Autobuss Debesīs”, kā arī ar citiem ievērojamākajiem pašmāju mūziķiem un solistiem. Piedalījies daudzos televīzijas šovos – „Dziedi ar Zvaigzni” „Dejo ar Zvaigzni” un citos.

Sīkāk internetā: www.jelgava.lv (kultūras pasākumu sadaļā).

Biļešu cena: Ls 5- 7.

4. Kazahu kinopērle „Rīgā”

Ludolfs Liberts. „Moris” (1928. gads. Kostīma mets Pjotra Čaikovska baletam „Riekstkodis”. Papīrs, akvarelis.) Vērienīgu atviešu mākslinieku „sarkanā devuma” kolekciju var skatīt Nacionālā mākslas muzejā nule kā atklātajā izstādē „Krāsa. Sarkanā”.
Ludolfs Liberts. „Moris” (1928. gads. Kostīma mets Pjotra Čaikovska baletam „Riekstkodis”. Papīrs, akvarelis.) Vērienīgu atviešu mākslinieku „sarkanā devuma” kolekciju var skatīt Nacionālā mākslas muzejā nule kā atklātajā izstādē „Krāsa. Sarkanā”.

Kinoteātrī „Rīga” ir sākta demonstrēt vērienīga un eksotiska kinopērle – spoža Kazahstānas spēlfilma „Kelina”, kura savulaik tika izvēlēta „Oskara” pirmsnomināciju izlasē kategorijā „Gada labākā ārzemju filma 2009”. Latviešu skatītājiem būs aizraujoši noskatīties šo Āzijas lielvalsts, par kuru zinām salīdzinoši maz, lielfilmu.

Izdevums „The Hollywood Reporter” par filmu ir rakstījis: „Episks mīlas stāsts par kaislību, nodevību, slepkavību un atriebību dzīvības un krāsu piepildītā  dabas ainavā.”

Filma, kuras režisors ir Jermeks Tursunovs, tika uzņemta cilvēka neapdzīvotajos Alatau kalnu rajonos. Priekšplānā tiek izvirzīti vizuālā forma un darbība, tekstam atstājot mazsvarīgu lomu, tādejādi pastiprinot juteklisko uztveri. Pirmo reizi uz ekrāna ir redzami šamaņu rituāli, kuri parāda pagānisko saikni starp cilvēku un dabu.     

Sižets vijas ap vienu ģimeni, kuru dzīvi nosaka senas tradīcijas. Ģimene pavada savu meitu uz jaunā vīra mājām, kur jaunajam pārim nāksies dzīvot kopā ar vīra māti un jaunāko brāli. Neskatoties uz piespiedu laulību, meitenei veidojas priekšstats, ka vīrs nemaz nav tik slikts, taču ģimenes miers neturpinās ilgi.

Sestdien, 29. janvārī „Kelinu” izrādīs pulksten 14.00 un 18.00, bet svētdien, 30. janvārī pulksten 18.00. Filma tiks demonstrēta arī nākošajā nedēļā.

Sīkāk internetā: www.kinoriga.lv.

5. Rīgas Rātslaukuma pagrabu jaunumi

Latvijas galvaspilsētas rātes laukuma pazemē esošajā „Rīgas mākslas telpā” nule kā atklātas divas jaunas izstādes:

* Izstāde „Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts” sniedz ieskatu viena no Latvijas modernās arhitektūras pioniera radošajā mantojumā - nozīmīgākās, labi zināmās arhitekta projektētās ēkas, savrupmāju arhitektūra, kā arī zudušie un nerealizētie darbi.

Izstādē būs redzamas nozīmīgākās Modra Ģelža (1929 – 2009) projektētās ēkas, kas daudziem labi pazīstamas – Dzintaru koncertzāle (1959), Valmieras teātris (1961-2004), Filharmonijas koncertzāle (1964). Tās centrēsies ap meistara projektēto un būvēto  ģimenes vasarnīcu Pabažos (1959). Ar to arhitekts reabilitēja moderno mājokli pēckara Latvijas sabiedrībā. Tikpat smalka ir arī viņa projektēto savrupmāju arhitektūra septiņdesmitajos un villas mūža pēdējā desmitgadē Rīgā, Baltezerā, Jūrmalā un Ventspilī.

2009. gadā Modris Ģelzis novēlēja visu savu radošo darbu arhīvu Latvijas Arhitektūras muzejam – skices, fotogrāfijas, piezīmes, maketus un citus materiālus. Viņa mantojums satur unikālas un ne tikai sabiedrībai, bet arī speciālistiem nezināmas vērtības.

* Savukārt mākslinieks Leonards Laganovskis „Rīgas mākslas telpā” sarīkojis personālizstādi ar visnotaļ intriģējošu seksuāli – politisku nosaukumu - „Visu zemju fetišisti, savienojieties!”    

Izstādes pirmajā daļā skatāmi mākslinieka jaunākie darbi, kuros kā grafiskas vienības brīvā kompozīcijā sadzīvo valstu heraldiskie simboli un korporāciju zīmoli. Mākslinieka darbu centrā kā vienmēr ir globālas izpausmes. Senais komunistiskās utopijas lozungs „Visu zemju proletārieši, savienojieties!” (1948) pārtapis patērētāju distopijā – „Visu zemju fetišisti, savienojieties!”

Otru izstādes daļu veido Leonarda Laganovska mākslas atpazīstamības zīme – tribīnes. Tapusi jauna sērija ar tribīnēm kā universālu tēlu reprezentatīvajā kultūrā.

Sīkāk internetā: www.artspace.riga.lv.

6. Latviešu mākslinieku sarkanais devums

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) līdz 27. martam ir skatāma izstāde „Krāsa. Sarkanā”. Tās mērķis ir parādīt sarkanās krāsas fenomena daudzveidību, to izceļot gan kā glezniecisku akcentu, gan kā reliģisku vai politisku simbolu no Dievmātes tēla līdz revolucionāram patosam. Sakrālu zīmju valodu ekspozīcijā atklāj pareizticīgo ikonas, kas radītas ar temperu uz koka. Īpaši uzsvērta sarkana lakata, tērpa vai apgaismojuma, kā arī aktīvi iedarbīga fona loma cilvēka portreta kompozīcijā. Izstādes darbu kolekcijas kodolu veido glezniecība, taču tiek pārstāvēts arī akvarelis un grafikas tehnikas. Savukārt muzeja vestibilā skatītājus sagaida apjomīgs objekts   sarkanu virvju vijums.

Glezniecība bez krāsas vispār nav iedomājama. Sarkanā kopā ar zilo un dzelteno ir viena no trim pamatkrāsām – emocionāli ārkārtīgi spēcīga un uzmanību piesaistoša. Sarkanā ir asins un dzīvības krāsa. Tā asociējas ar uguni, brīdinājumu un trauksmi, tā uzbudina, pastiprina troksni un karstumu. Sarkanais raksturo prieku, kaislību un mīlestību, taču arī agresiju un naidu.

Kārlis Miesnieks, Ludolfs Liberts, Jānis Tīdemanis, Gustavs Klucis, Valdemārs Tone, Rūdolfs Pinnis, Boriss Bērziņš, Raimonds Staprāns, Helēna Heinrihsone, Ilmārs Blumbergs un daudzi citi mākslinieki ar patiesi radošu vērienu izzina sarkanās krāsas būtību.

Sīkāk internetā: www.artspace.riga.lv.

7. Tukumā spēlēs un salidos „pagales”

Tukuma pilsētas Kultūras namā sestdien, 29. janvārī pulksten 10.00 sāksies un līdz vēlai vakara stundai norisināsies Latvijas 2. ģitāristu festivāls „Tukuma pagale 2011”. Tajā ģitāristi no visas Latvijas tusēsies ne tikai savā starpā, bet priecēs arī publiku.

Tā pulksten 12.00 notiks jau pirmais koncerts – Talsu novada Bērnu un jaunatnes centra ģitārspēles studijas „N” uzstāšanās (ieeja koncertā bez maksas).

Savukārt pulksten 19.30 būs grupas „Pienvedēja piedzīvojumi” koncerts.

Savukārt ģitāras spēles entuziastiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties ģitāras virtuozu - Ģirta Pavēņa, Aivara Hermaņa un Armanda Alkšņa meistarklasēs.

Sīkāk internetā: www.gitara.lv.

Savukārt, ja neaizraujaties ar ģitārspēli, tad sestdien pa dienu - starp abiem koncertiem varat „aizlaist” uz Jēkaba gravu, kas atrodas tikai 3,5 kilometru attālumā no Tukuma. Tur notiks Gravas ziemas skrējienu.

Gravas ziemas skrējiens ir komandu (četri cilvēki vecumā no 16 gadiem) sacensība. Tās laikā dalībniekiem būs jāveic pēc iespējas īsākā laikā četri sagatavotie uzdevumi, apliecinot savas komandas veiklību, intelektu, sadarbības spējas un fizisko spēku. Pēc skrējiena visiem dalībniekiem tiks piedāvāts piedalīties arī individuālā izaicinājumā - Lielā kalna skrējienā pēc kalna galā novietotā sniegadēļa.

Sīkāk internetā: www.grava.lv.

Arhitektam Modrim Ģelzim veltītā izstāde „Rīgas mākslas telpā”:

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts Lielajā ģildē 29. janvārī:

Kazahstānas jaunākā kinopērle – „Kelina” kinoteātrī „Rīga”:

Elmārs Barkāns

­­­