„National Geographic” latvieti Herbertu Cukuru vaino ebreju dedzināšanā
Jaunajā „National Geographic” filmā latvietis Herberts Cukurs tiek apvainots par to, ka devis pavēli 1941. gada jūlijā nodedzināt Rīgas sinagogu. Vēsturnieki to apšauba.
Varbūt tā ir tikai sakritība, taču „National Geographic” TV kanāls pavisam nesen akcentēja latviešu lomu holokaustā - tika rādīta seriāla „Nazi Hunters” („Nacistu mednieki”) otrās sezonas pirmā sērija, kas bija veltīta latviešu lidotājam Herbertam Cukuram (1900., Liepāja – 1965., Montevideo, Urugvaja).
Pirmās brīvvalsts laikā Cukurs kļuva slavens ar saviem lidojumiem pašdarinātos lidaparātos no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Savukārt vācu okupācijas laikā viņš nelāgu slavu ieguva ar savu dienestu tā saucamajā Arāja komandā, kas veica represijas pret ebrejiem. Ebreju organizācijas, kaut arī pret Cukuru nav notikusi tiesas prāva, viņu uzskata par vienu no galvenajiem holokausta noziedzniekiem, kas veica masveida ebreju iznīcināšanu Latvijā.
Pēc kara Cukurs emigrēja uz Dienvidameriku un tur kļuva par biznesmeni – Brazīlijā nodibināja lidmašīnu nomas uzņēmumu un kļuva par banānu plantāciju īpašnieku.. 1965. gadā Izraēlas slepenais dienests „Mossad” Urugvajā viņu noslepkavoja, tādējādi īstenodams viņam aizmuguriski bez tiesas piespriesto nāves sodu par kara noziegumiem.
„Nazi Hunters” sezonas pirmā filma stāsta par Cukura un viņa „baisajiem” noziegumiem. Lielbritānijas un Kanādas dokumentālistu filma tomēr neizceļas ar objektivitāti. Filmas anotācijā teikts: „Viena no drosmīgākajām „Mossad” aģentu misijām bija kādreizējā Latvijas gaisa kara spēku pilota Herberta Cukura nogalināšana. Otrā pasaules kara laikā, kad nacisti okupēja Latviju, Herberts Cukurs pārgāja ienaidnieka pusē. Pēc tiešas Cukura pavēles tika sadedzināta cilvēkiem pārpilna sinagoga, māšu acu priekšā tika nošauti bērni. Kopumā tika nogalināti 30 000 Latvijas ebreju, Cukuru nodēvēja Rīgas bendi.”
Vēsturnieki uzskata, ka Cukurs, kā arī neviens cits latvietis, 1941. gada 4. jūlijā, tikai dažas dienas pēc vācu karaspēka ienākšanas Rīgā, nevarēja dot pavēli nodedzināt Rīgas Horālo sinagogu.
Aivars Stranga: es apšaubu, ka pavēli deva Cukurs
Vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga kasjauns.lv teica: „Es ļoti apšaubu, ka Cukurs varēja dot šādu pavēli. Par 99 procentiem esmu pārliecināts par to. Visticamāk pavēli nodedzināt sinagogu deva SD brigādes ģenerālis Štālekers vai kāds no viņa tuvākajiem cilvēkiem. Katrā ziņā vācieši nepieļautu tādu pašdarbību, ka latvieši paši dedzinātu sinagogu. Protams, vēlāk šī pavēle tika novadīta Arāja komandai, kurā bija arī Cukurs.”
Stranga nenoliedz Cukura līdzdalību ebreju iznīcināšanas akcijās, bet teic, ka Rīgas Horālās sinagogas iznīcināšanas fakts visdrīzāk ir atspoguļots nepareizi. „Vislielākā Cukura vaina ebreju iznīcināšanas operācijā bija Rīgas geto iznīcināšanas operācijās 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī, kad Cukurs pavadīja ebreju kolonnas uz nošaušanu Rumbulā. Iespējams, tad arī viņš ir kādu nošāvis ne tikai Rumbulā, bet arī pa ceļam uz Rumbulu,” teic Stranga.
Herberta Cukura biogrāfijas dati:
