Kampars atzīst budžeta lāpīšanu ar "Latvenergo" peļņu
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) atzīst, ka ar valstij piederošā enerģētikas uzņēmuma AS "Latvenergo" peļņu tiek "lāpīts" valsts budžets. Šāds princips esot taisnīgs.
Kā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Kampars, viņaprāt, "Latvenergo" peļņa valsts budžetā maksāta visu laiku.
Jau ziņots, ka 2009.gadā "Latvenergo" peļņa sasniedza 20,2 miljonus latu, kas kā dividendes tiks ieskaitīti valsts budžetā, savukārt pērn, pēc provizoriskajiem datiem, uzņēmums strādājis ar 40 miljonu latu peļņu. Arī šogad "Latvenergo" plāno strādāt ar 40 miljonu latu peļņu, savukārt plānotais apgrozījums ir 600 miljoni latu, iepriekš informēja uzņēmuma valdes loceklis Uldis Bariss.
Jau ziņots, ka no 1.janvāra pievienotās vērtības nodoklis elektrībai no 10% palielināts līdz 22%, kas radījis 11% elektroenerģijas cenas kāpumu visām mājsaimniecībām.
Savukārt aprīlī varētu stāties spēkā jauna elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība, saskaņā ar kuru tarifu pieaugums skars pusi mājsaimniecību. 30% mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību pieaugs vidēji par latu, 20% mājsaimniecību pieaugums būs lielāks. Pēc "Latvenergo" sniegtās informācijas, vidēji no 1.aprīļa tarifs mainīsies par 21%.
Kā skaidro "Latvenergo", par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) būs jāmaksā pašreizējais tarifs - 8,25 santīmi par kWh. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh. Patērētās elektroenerģijas uzskaiti sāks no 1.aprīļa.
"Latvenergo" sagatavoto tarifu plānu vēl vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas aicinājusi Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju izmantot iespēju veidot sociāli atbildīgu risinājumu un izstrādāt tam atbilstošus īstenošanas mehānismus, piemēram, AS "Latvenergo" peļņas daļas novirzīšanu tādiem sociāli politiskajiem mērķiem kā atbalstam daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, pensionāriem un citām sociālajām grupām.
Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka, no 1.aprīļa pieaugot elektroenerģijas tarifiem, kopējais patēriņa cenu līmenis palielināsies par 0,2%. Kopējās ražotāju izmaksas palielināsies par 0,1%, realizācijas cenas pieaugs par 0,04%, bet peļņa var sarukt par 0,2%, prognozē iestādes speciālisti.
Kā ziņots, valsts konsolidētais budžets 2011.gadam plānots ar deficītu 4,5% apjomā no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 590 miljoni latu. Tomēr starptautiskie aizdevēji pēc budžeta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.
Patlaban pie budžeta konsolidācijas notiek darbs divos virzienos - valdība turpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas apmēru un finanšu ministra vadītā darba grupa strādā pie konsolidācijas plāna izstrādes.
