Sācies laulību šķiršanas bums. Pie notāriem veidojas rindas

Lēti tiek vaļā no „otras puses”

Notāru birojos atzīst, ka par šķiršanās lavīnu runāt būtu pārspīlēti, bet interese ir pārsteidzoši liela. Cilvēki pierakstās uz konsultācijām un taujā kādi dokumenti jāiesniedz, lai šķirtu laulību. Garas rindas neveidojas tikai tāpēc, ka notāriem reģionu pilsētās darba ir mazāk nekā pirms krīzes, kad bija darba pilnas rokas ar nekustamā īpašuma lietām. Tagad šo nišu aizpildīs laulību šķiršanas lietas.

Grozījumi tika izdarīti Civillikumā, Civilprocesa, Notariāta likumā un citos normatīvajos dokumentos. Par laulības šķiršanu pie notāra tagad jāmaksā vien kopumā Ls 66.  Tiesā valsts nodeva joprojām ir Ls 100. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka skaidro, ka laulība netiek šķirta uzreiz tajā pašā dienā, kad pāris ierodas pie notāra. Pēc lietas uzsākšanas laulāto rīcībā pārdomām vēl ir 30 dienas. Šajā laikā vienam vai abiem laulātajiem ir tiesības atsaukt iesniegumu. Strīdus gadījumā laulību joprojām šķir tiesa.

Valmierā un Gulbenē notariātu birojos šķirties gribētāji pieteikušies jau janvārī. Likumiem stājoties spēkā vairāki klienti ieradušies ar visiem dokumentiem. Notāri atzīst, ka pie viņiem ierodas tikai tie pāri, kas spējuši vienoties gan par uzturlīdzekļu maksāšanu bērniem, gan sadalījuši mantu. Visticamāk, cilvēki jau kādu laiku dzīvojuši šķirti un tagad, izmantojot valsts pretimnākšanu, attiecības vēlas nokārtot oficiāli.

S.Jakušenoka uzskata, ka jaunā kārtība ir cilvēkiem emocionāli komfortablāka, jo nav ne prasītāju, ne atbildētāju, atvieglots ir arī tiesu darbs. Viņasprāt, laulības institūciju tas nekādi neapdraud, jo pie notāra nāk tikai tie pāri, kas jau spējuši vienoties. Turklāt ir jāsāk no otra gada un ģimenes jāstiprina, kad tās tie būvētas. Tas, ka šķirties gribētāju būs daudz, bija sagaidāms, jo daudzi pāri laulībā skaitījās tikai uz papīra un reāli jau sen bija šķīrušies.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka tas nozīmē: cilvēki ir ilgi domājuši par šo iespēju, jo viņi taču nav gājuši pie notāra strīda karstumā, likums viņus ir uzrunājis, viņi ir gaidījuši šo datumu. Šobrīd aizvien vairāk cilvēku dzīvo nereģistrētā laulībā, neraugoties uz to, ka ANO un citas starptautiskās institūcijas, līdzīgi kā Latvijas valdība, deklarējušas vajadzību stiprināt ģimenes lomu, atzīstot to par prioritāru vērtību.

Putniņa skaidro, ka laulības funkcija sabiedrībā mainās un tai vairs nav tik liela vērtība kā kādreiz, kad tā skaitījās sabiedrības pamata šūniņa. Laulībai vairs nav tradicionālajai sabiedrībai raksturīgā ekonomiskā un sociālā jēga un funkcijas. Kādreiz cilvēki dzīvoja paplašinātās ģimenē, lai vienkārši izdzīvotu, tagad katrs pelna un rūpējas par sevi.

Kādreiz bērni bija priekšnosacījums pilnvērtīgai ģimenei, tagad tā vairs netiek uzskatīts. Līdz ar to laulību jēga ir emocionālās attiecības un drošība, bet paradoksālākais ir tas, ka tieši šīs attiecības mēs palaižam pašplūsmā un zaudējam modrību, uzskata sociālantropoloģe. Tātad laulības izjukšanai aizsprosts ir vaļā.

LTV raidījumā „Aktuālā ceturtdiena” mācītājs Kaspars Simanovičs atzina, ka problēmas sākušās šķirties gribētāju vecāku ģimenēs, līdz ar to riņķa dancis turpinās, jo bērni atkal augs šķirtās ģimenēs. Psihoterapeits Andis Užāns skaidro: tas, ka cilvēki izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās liecina par to, ka valsts ir sociāli vāja, cilvēki tai netic. Psiholoģiski cilvēki ir radīti, lai pieķertos viens otram. Diemžēl bieži vien ir sastopama nedroša, neveselīga pieķeršanās, attiecības, kurās nav uzticēšanās, bet izšķirties ir grūti. Viņaprāt, liela, būtiska problēma ir vardarbīgas attiecības ģimenē, kad cilvēki jūtas kā iespiesti spīlēs. Viņš saka, ka biežāk nekā kautiņos vai uz ielas miesas bojājumi tiek nodarīti tieši ģimenē.

Jebkurā gadījumā, lielā sabiedrības interese liecina, ka atvieglota laulību šķiršanas kārtība tika gaidīta un bija vajadzīga.

Evija Hauka