Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 12. un 13. februārī

­

Savukārt Viesītē varēsim nosvinēt patiesi grandiozus Meteņus. Ziemā arī jāgatavo rati, tādēļ plānot savus vasaras atvaļinājumus dosimies uz Ķīpsalu, savukārt „Rīgas mākslas telpā” vizuāli pārliecināsimies, cik skaisti ir ceļot. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā porcelānā atdzims senās pasaules dievi un mītiskās teikas. Savukārt muzejam blakus esošajā svētā Jāņa baznīcā kristietības teiksmas atdzims saksofona skaņās.

1. Ledus skulptūras uzplaukst Jelgavā

Jelgavā jau trīspadsmito reizi risinās Starptautiskais Ledus Skulptūru festivāls, kurš ilgs līdz svētdienai – 13. februārim. Līdzās festivāla skulptūru ekspozīcijai ir apskatāmas Baltijā garākās sniega skulptūras, var apmeklēt vairākus ledus bārus, ka arī notiek ledus un sniega aktivitātes bērniem, plaša koncertprogramma, izrādes bērniem un skulptūru spīdēšanas šovi.

Šogad festivāls pulcē 26 pasaulē atzītus tēlniekus un māksliniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Nīderlandes, Francijas, Bulgārijas, Ukrainas, Ungārijas, Somijas, Īrijas, Lielbritānijas, kuri veido ledus un sniega mākslas darbus par tēmu „Mana reliģija - brīvība!”. Festivāla konkursa darbos izmantotas ap 40 tonnas kristāldzidra mākslīgi saldēta ledus, kas jau kopš augusta tika gatavots speciāli šim pasākumam. Lai skatītājus priecētu ar papildus ledus mākslas objektiem no Jelgavas apkārtnes ūdenskrātuvēm tika izzāģēts arī dabīgi sasalušais upes ledus. Festivāla noslēgumā labāko darbu autori tiks apbalvoti un apmeklētājiem būs iespēja klātienē tikties ar ledus skulptoriem.

Viena no festivāla zvaigznēm ir mūsu pašu skulptors Kārlis Īle, kurš nemitīgi plūc laurus gan ledus, gan smilšu skulptūru festivālos visā pasaulē. Šogad Kārlis Īle jau paspējis uz Latviju atbraukt ar augstākās raudzes balvām no ledus festivāliem gan Harbinā (Ķīna), gan Habarovskā (Krievija).

Skatītājiem mākslinieku veikums no ledus ir apskatāms līdz 13.februārim Jelgavas Uzvaras parkā. Pēc festivāla noslēguma pasākumiem labvēlīgu laika apstākļu gadījumā skulptūras Uzvaras parkā būs apskatāmas līdz 20. februārim.

Jelgavā notiekošais festivāls ir vienīgais starptautiska mēroga ledus skulptūru festivāls Baltijā. Jau vairākus gadus tas ir apmeklētākais ziemas sezonas pasākums Zemgalē, kuru ik gadu apmeklē vairāk kā 40 000 interesentu.

Programmā:

Sestdiena, 12. februāris – Valentīndienas ieskaņa. Pulksten 19.00 – Ivo Fomina koncerts; pulksten 20.00 – deju studijas „Night & Day” uzstāšanās; pulksten 21.00 – mūzikas, gaismas un pirotehnikas šovs. Svētdien, 13. februārī – Ģimenes diena. Pulksten 12.00 un 14.00 – leļļu teātra izrāde „Sals un Zaķis”; pulksten 18.00 – brāļu Riču uzstāšanās; pulksten 18.50 – Aishas uzstāšanās; pulksten 19.30 – brāļu Riču un Aishas kopīga uzstāšanās; pulksten 21.00 – mūzikas, gaismas un pirotehnikas šovs.  

Ieejas biļetes: Ls 2; skolēniem un pensionāriem – Ls 1; bērniem līdz 7 gadiem – bez maksas.

Sīkāk internetā: http://www.icelv.lv.

2. Masku maģija Viesītē

Ir, protams, vērts aizbraukt uz Riodežaneiro vai Venēciju, lai vērotu krāšņus un iespaidīgus karnevālus. Taču izrādās arī mums pašiem ir ļoti interesantas, daudzveidīgas, spilgtas un aizraujošas maskas un ar tām saistītās izdarības. Un par to sestdien un svētdien, 12. un 13. februārī varēs pārliecināties Viesītē – 12. Starptautiskajā masku tradīciju festivālā.

Festivāla programmā paredzēti masku gājieni ar rituāliem lauku sētās, improvizētas masku izrādes Viesītes Kultūras namā, masku gājieni Viesītes ielās, Meteņa dzīšana un festivāla noslēguma rituāls Viesītes Aumaņu kalnā. Īpaši atraktīva un aizraujoša būs individuālo masku izrādīšanās, kur tradicionālās maskas rādīs savu darboties spēju mūsdienu mūzikas pavadījumā. Seminārā par masku tradīcijām piedalīsies viesis no Itālijas, antropologs, profesors Čezare Popi, kurš stāstīs un rādīs filmu par maskošanās tradīcijām Alpu un Balkānu reģionā. Par lietuviešu, igauņu un latviešu masku tradīcijām vēstīs etnologs, asociētais profesors Arūns Vaicekausks, folkloriste Ene Luka - Jegikjana un filozofe, masku pētniece Aīda Rancāne. Interesanta un izziņas bagāta solās būt masku meistarklase, kurā dažādu novadu grupas stāstīs par tradīcijām un demonstrēs masku gatavošanu. Turpat būs skatāma arī masku foto izstāde.

Programmā:

Sestdiena, 12.februāris (Viesītes kultūras nams):

* pulksten12.00 - festivāla un fotoizstādes „Masku maģija” atklāšana;

* pulksten 13.00 - masku tradīcijas filmās, attēlos un stāstījumos - Balkānu, Alpu un Baltijas reģionu pieredze;

* pulksten 15.00 - tradicionālo masku meistarklases - masku darināšana, veidošana, pārtapšana, demonstrējumi;

* pulksten 17.00 - masku saiets un grupu izrādīšanās - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas grupas;

* pulksten 21.00 - danču vakars;

* pulksten 21.30 - individuālo masku parāde

Svētdiena, 13.februāris:

* pulksten 11.00 - masku ciemošanās lauku sētās Viesītes novadā;

* pulksten 13.00 - lielais masku gājiens no Viesītes laukuma uz Aumaņu kalnu;

* pulksten 14.00 - Meteņdienas svinēšana un festivāla noslēgums Aumaņu kalnā.

Sīkāk internetā: www.folklorasbiedriba.lv.

­

3. Jautrā Olimpiāde sniegā

Vienreizēji jautri un jancīgi vecāki ar bērniem svētdienu, 13. februāri no pulksten 14.00 līdz 17.00 varēs pavadīt Rīgas Uzvaras parkā, kur Latvijas Leļļu teātris jau otro gadu pēc kārtas rīkos Jautro Olimpiādi.

Olimpiādei būs īpašais sporta viesis - šoreiz lieliskais olimpietis, kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis, kurš vadīs arī galveno notikumu - distanci „Starts fantāzijai!” pulksten 15.00. Šajā distancē galvenais ir izdomas bagātība, nevis ātrums. Puskilometru garais sniegotais aplis dalībniekiem būs jāpieveic pēc iespējas radoši - izgudrojot savu slīdošo transportlīdzekli, atbilstoši noformējoties vai kā citādi. Balvas tiks pasniegtas nominācijās - oriģinālākais tērps, oriģinālākais transportlīdzeklis, krāšņākā ģimene, kuplākā ģimene un žūrijas simpātiju balva.

Sava disciplīna gaida arī vecākus – „Mammu un tētu daiļkrišanas čempionāts” būs iespēja pierādīt sev un citiem, ka krišanas daiļumā neviens nespēj būt pārāks. Arī mammas un tētus gaida labas balvas.

Paralēli darbosies arī citas atrakcijas – „Mazā samuraja trase” (sniega šķēršļu josla), „Ērkšķrozītes pils labirints”, „Pepijas mērķmešana Garzeķes stilā”, „Dzelmes cīņa” (virves vilkšanas sacensības), „Palles sapņu darbnīca” (sniega būvlaukums), bagātību meklējumi atrakcijā „Kas izbēdzis no rotaļkastes?” un citas. sniegotas iespējas gūt prieku gan lieliem, gan maziem. Visas atrakcijas vadīs Latvijas Leļļu teātra aktieri.

Pasākuma rīkotāji lūdz neaizmirst mājās papildus cimdu un zeķu pārus, jo visas atrakcijas notiks sniegā.

Sīkāk internetā: www.puppet.lv.

4. Pēc ceļojuma – ceļojumā uz Ķīpsalu

Ja gribat jauki pavadīt ne tikai šīs, bet arī visas nākamās šī gada brīvdienas, tad jādodas uz Ķīpsalas izstāžu halli, kur līdz 13. februārim notiek starptautiskā tūrisma izstāde -gadatirgus „Balttour 2011", kas ir plašākā tūrisma izstāde Baltijā un ik gadu atklāj jauno tūrisma sezonu. Tajā noteikti atradīsiet piedāvājumu, ko darīt vasaras atvaļinājumā vai aiznākamajās brīvdienās – gan tālu un eksotiskus ceļojumu iespējas, gan arī brīnišķīgu piknika vietu kaimiņpagastā. Kā visiem labi zināms, gudri dara tas, kas visu plāno iepriekš – gan visu laiks labi pārdomāt, gan arī akcijas atlaidēs var „iedzīvoties”.

Šogad „Balttour 2011” var apskatīt vismaz 200 stendus, kuros savus piedāvājumus prezentē ap 600 tūrisma uzņēmumu. Izstādē piedalās 30 pasaules valstu pārstāvniecības un uzņēmēji, kas sevi prezentēs gan nacionālajās, gan atsevišķu kompāniju ekspozīcijās. Ikviens var burtiski „ienirt” īpašā izstādes atmosfērā, kas valda tematiskajās hallēs „Apceļo Latviju!” un „Atklāj pasauli!”, kā arī Brīvdabas piedzīvojumu teritorijā.:

* „Baudi nesteidzoties!" – ar šādu devīzi draudzīgi tiks sagaidīts ikviens hallē „Apceļo Latviju!", kur plaši būs pārstāvēti visi Latvijas novadi. Katrs novads prezentēs sev raksturīgos tūrisma objektus, tradīcijas, kā arī piedāvās iegādāties katram novadam raksturīgos ēdienus un amatnieku darinājumus;

* ar bagātīgu ārvalstu ceļojumu galamērķu piedāvājumu var iepazīties hallē „Atklāj pasauli!" Pirmo reizi „Balttour 2011" piedalīsies uzņēmēji no Kenijas un Nepālas. Tieši nepāliešiem ir rezervēts vislielākais nacionālais stends – 150 m². Visplašāk izstādē sevi pārstāvēs ziemeļu kaimiņi igauņi;

* „Balttour" būs īpašā Pirts iela, kurā ikviens varēs iepazīties ar dažādu tautu pirts tradīcijām un uzrunāt zinošus pirtniekus;

* Brīvdabas piedzīvojumu teritorijā jebkurš varēs jautri pavadīt laiku! Izstādes apmeklētājus gaidīs jelgavnieku īpaši izgatavotais Ledus bārs, kur ikvienam būs iespēja nobaudīt īpašo bāra piedāvājumu. Savukārt limbažnieki ikvienu aicinās vārīt putru lielajā katlā, kas atrasts Limbažu viduslaiku pilsdrupās. Izstādes apmeklētāji varēs izbaudīt elpu aizraujošu braucienu suņu pajūgā. Starp citu, kādam noteikti paveiksies piedzīvot lidojumu gaisa balonā virs Ķīpsalas ziemā.

Un vēl daudz jauku un brīnišķīgu atrakciju un piedzīvojumu šajās brīvdienās valdīs Ķīpsalas izstāžu hallē.

Biļešu cenas: Ls 2; skolēniem un pensionāriem – Ls 1,50; bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas; ģimenes biļete (2 pieaugušie + 2 bērni līdz 18 gadu vecumam) – Ls 5.

Sīkāk internetā: www.balttour.org.

5. Elle svētā Jāņa baznīcā

Rīgā šīs nedēļas nogalē ar atklāts kārtējais festivāls „Saxophonia”, kas, kā vienmēr, piedāvā neaizmirstamus koncertus, kurus vieno 19. gadsimta vidū izgudrotais dzeltenspožais brīnums, saukts par saksofonu. „Saxophonia” koncertu neatņemama sastāvdaļa ir festivāla idejas autors un iniciators, akadēmiskās saksofonspēles popularizētājs Artis Sīmanis, kā arī Rīgas saksofonu kvartets. Festivāls nav iedomājams arī bez kora „Latvija” un diriģenta Māra Sirmā klātbūtnes.

„Saxophonia” ilgs līdz 20. februārim. Toties šosestdien, 12. februārī pulksten 19.30 Rīgas svētā Jāņa baznīcā varēsim dzirdēt jau par festivāla intrigu nosaukto koncertu.

Tajā komponista Kristapa Pētersona opuss „Elle” ar Dantes „Dievišķās komēdijas” motīviem piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu. To atskaņos saksofons, jauktais koris un ērģeles. Parasti konceptuāli noskaņotais un idejiski provocējošais komponists šoreiz klusē – nekādu aprakstu, nekādu stāstu. Tikai Dantes „Dievišķās komēdijas” fragmenti, saprotams, no sadaļas “Elle” („Pirms jūs šeit esat ienākuši iekšā, jums katru cerību būs atstāt laukā”), kā arī kanoniskie rekviēma un citu lūgšanu teksti.

Vēl šajā koncertā dzirdēsiet:

* Riharda Dubras skaņdarbu „Vidi quator angelus”, kas tapis Latvijā līdz šim nedzirdētam mūziķu sastāvam – mecosoprānam un saksofonu kvartetam. Tekstam Rihards Dubra izvēlējies fragmentu no Jāņa Atklāsmes grāmatas;

* Ērika Ešenvalda skaņdarbu „Laudate Dominum”, par kuru komponists saka: „Divdaļīgajā kompozīcijā ir gan gavilējoši un idejiski motīvi, gan meditatīva apcere par cilvēka un Dieva attiecībām” un

* intrigējoša liekas būs iespējas klausītie Latvijas koncertafišās reti sastopamās Igaunijas komponistes Gaļinas Grigorjevas „Lūgšanu”.

Biļešu cenas: Ls 5 -10.

Sīkāk internetā: www.saxophonia.lv.

6. Porcelāna mistika Dekoratīvās mākslas muzejā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Vecrīgā, Skārņu ielā 10/20, Rīgā) līdz 6. martam ir apskatāma Antoņinas Paškēvičas personālizstāde „Porcelāns”.

Atzīmējot porcelāna mākslinieces Antoņinas Paškēvičas (dz. 1951.) dzīves jubileju, muzejā sarīkota autores radīto daudzveidīgo darbu personālizstāde, kas aptver un raksturo viņas radošo devumu laika posmā no 1978. gada līdz šodienai. Meistares darināto porcelāna apgleznojumu pamatā izmantoti sengrieķu un ēģiptiešu mīti. Senā Grieķija un Ēģipte piedāvā plašu tēmu loku, kas stāsta par seno dievu kaislībām un iegribām, varoņiem un varoņdarbiem, spartiskiem un atlētiskiem vīriem, skaistām un drosmīgām sievietēm. Mākslinieces darbos atklājas bagātīgs semiotisko zīmju un simbolu klāsts, kas darbojas visdažādākajos kontekstos.

Antoņina Paškēviča izglītību ieguvusi Krievijā, Piemaskavā, Abramcevo Mākslas un rūpniecības skolā, kurai ir ļoti senas un izkoptas mākslinieciskās izglītības tradīcijas. Apguvusi tur keramikas darināšanas un apgleznošanas prasmes, Antoņina Paškēviča mācības turpināja Maskavas Tehnoloģiskā institūta Tēlniecības nodaļā. Vēlāk, jau dzīvodama Rīgā, viņa ilgus gadus strādājusi par mākslinieci Rīgas Porcelāna rūpnīcas Mākslinieciskajā laboratorijā, izstrādājot dekoru metus, vāzes un sīkplastiku, kā arī individuālajā radošajā darbā īstenojusi savas ieceres porcelānā.

Antoņinas Paškēvičas darināto porcelāna apgleznojumu pamatā izmantoti sengrieķu un ēģiptiešu mīti, bet, ieskatoties dziļāk, tā nav tikai Senās Grieķijas Olimpa un Senās Ēģiptes dievu, mūsu šodienas skatījumā, neizprotamā un netveramā dzīve, drīzāk zemtekstā, atklājot slāni pa slānim, tos uztveram kā mūsu dzīves atspoguļojumu, kas ietver visas kaislības – mīlestību, viltu, nodevību, greizsirdību, skumjas, vīrišķību un drosmi. Tās ir cilvēciskās emocijas, kas izpaužas sižetos par dzīvību un nāvi, arī par bērna nākšanu pasaulē, mātes mīlestību un rūpēm.

Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

7. Aizjūra Rātslaukuma mākslas pagrabā

Rātslaukuma pagrabos ierīkotajā „Rīgas mākslas telpā” līdz 27. februārim ir apskatāma multimediju mākslinieka Miro Soares (Brazīlija) izstāde „Além-Mar. Aizjūras. Overseas”.

Ekspozīcija sastāv no videoinstalācijām un fotogrāfijām ar jūras ainavām un citiem darbiem, kas veidoti ceļojumos (2008. – 2011.) pa Skandināviju un Baltijas valstīm. Mākslinieks dzimis Brazīlijā, studē Parīzes Universitātē un patlaban atrodas rezidencē Rīgā, kultūras un mākslas projektā „Noass”.

Izstādes poētiskais nosaukums portugāļu, latviešu un angļu valodā atspoguļo Miro Soares darbu koncepciju vairākos līmeņos: daudz ceļojot un fotografējot vai filmējot jūru, viņš fiksē savu atrašanos vietā, kas ir „tālu aiz jūras” no kādas citas vietas, bet vienlaikus jūra ir kā saikne starp vietām. Kopš Lielo atklājumu laikmeta 15. gadsimtā jūra ir tradicionāls dzejas tēls – dvēseles metafora, par ko atgādina Miro Soares „jūras portreti”.

Miro Soares savus darbus rada ar mūsdienīgu digitālo kameru objektīviem, bez iepriekš veidota scenārija. Vienlaikus viņš komponē attēlu līdzīgi kā tradicionālā ainavu glezniecībā. Baroks, romantisms, sirreālisms un citas atsauces uz mākslas vēsturi darbojas Miro Soares darbos kā glezniecisks nomināls.

Savā mākslā, filmās un ceļojumos Miro Soares pēta kontekstuālas mākslas ideju. Daudzos viņa darbos svarīgs ir ceļš, ceļojums un pārvietošanās kā tāda. Viņa darbos bieži saplūst divi konceptuāli uzstādījumi: procesuālais (tehniskais) princips un pārvietošanās kā ideja.

Mākslinieka mājaslapa: www.mirosoares.com.

Sīkāk par izstādi internetā: http://www.artspace.riga.lv.

Rīgas saksofonu kvartets un koris „Latvija” Rīgas svētā Jāņa baznīcā:

­

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes video

 ­­­­­