Slēgtā Vangažu arodskola pārvēršas par graustu
Pērn pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lēmuma slēgtā Vangažu arodskola pamazām pārvēršas par graustu. Skola, kurā vēl pirms trim gadiem veikts remonts, nevienam nav vajadzīga.
Vangažu arodskola, tukša un auksta, pamazām iet bojā. Apkure ēkās atslēgta jau otro ziemu, raksta „Rīgas Apriņķa Avīze”. Vēl 2009. gadā Vangažu arodskolā skolojās jaunie metinātāji un atslēdznieki, bet tagad 5500 kvadrātmetrus lielais skolas komplekss pārvērties par izdemolētu spoku mitekli.
Jāpiebilst, ka vēl pirms divarpus gadiem par valsts līdzekļiem izremontēta skolas sporta zāle, bet par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem skolai bija sarūpēta mūsdienīga materiāli tehniskā bāze un aprīkojums, kas tagad aizvests uz Rīgas 3. arodvidusskolu un Būvamatniecības vidusskolu.
Skola jau kopš pagājušās ziemas pamazām iet bojā – ēkām atslēgta apkure un ūdensapgāde. Vien lai pasargātu no demolēšanas, skolas ēkas uzrauga četri apsargi. Ministrija skolas ēkas piedāvā pārņemt Inčukalna pašvaldībai, kurai lēnā nāvē ejošā milzīgā celtne nešķiet nekāds gardais kumoss.
Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus neredz iespēju, kā arodskolas telpas ņemt pašvaldības paspārnē. Tā būtu nepanesamas nastas uzkraušana uz pašvaldības.
Blaus „Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta, ka skolā dažos čuguna radiatoros ir tādi caurumi, ka „var piecus pirkstus iebāzt”, bet aprīkojuma izvākšana no skolas, šķiet, notikusi bez liekas rūpības. „Ministrija mūs visu laiku spiež – ņemiet, ņemiet, ņemiet, taču es kā pašvaldības vadītājs nekādi nevaru apgalvot, ka pašvaldībai šādu milzīgu ēku samazināta budžeta apstākļos pārņemt būtu prāta darbs,” teic Blaus.
„Domē esam diskutējuši, ka skolas kopmītnēs varētu vietu rast Sociālais dienests vai varētu atrast pielietojumu skolas sporta zālei, taču ļoti šaubos, vai mēs ēkas vispār varam atļauties uzturēt. Pēc likvidēšanas viss ir ļoti nevīžīgi izrauts ārā. Elektrības vadi karājas, virtuvē izrautas flīzes, interaktīvās tāfeles, tāpat sporta zāles inventārs vienkārši paņemts un norauts. Turklāt jau divas ziemas skola ir bez saimnieka. Kopmītnes ir ļoti prastas, izbalējušas – lai neteiktu vairāk. Kopmītnēs ir daudz istabiņu, bet katrā koridorā ir divi podi vai pisuāri un viena duša. Nevar 35 ģimenēm iedot divus podus un teikt, lai dzīvo. Lai kopmītnes sakārtotu normālā līmenī, vajag daudz naudas. Ja mums būtu funkcijas, ko mēs saredzētu skolas ēkās, mēs ņemtu. Taču funkciju nav.
Esmu runājis ar uzņēmējiem, taču viņiem būtu interese tikai tad, ja mēs piedāvātu sakārtotas telpas ar atsevišķiem elektrības un siltuma skaitītājiem, turklāt tikai augstākais 200 kvadrātmetrus. Bet skolas platība ir 5500 kvadrātmetru. Turklāt, ja kopmītnēs izveidojam sociālo centru un ieliekam dzīves pabērnus, vai līdzās nāks iekšā kāda normāla firma,” situāciju skaidro Blaus.
Arodskola pēc likuma būtu jānodod valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā. Ja skolu pārņems „Valsts nekustamie īpašumi”, īpašums varētu nonākt pārdošanai izsolē.
Elmārs Barkāns
