Elektrības meli. Pretēji „Latvenergo” stāstiem maksāsim vairāk
Iedzīvotāji šokā par „Latvenergo” meliem, reklamējot vēl neapstiprinātos elektrības tarifus. Neatkarīgs pētījums liecina, ka "Latvenergo" plāni neatbilst reālajai situācijai valstī.
Lieluzņēmums un faktiskais monopolists apgalvo, ka jaunie, vēl neapstiprinātie tarifi balstās uz „sociālo taisnīgumu”. „Latvenergo” skaidro, ka mājsaimniecībām, kas patērē mazāk par 100 kWh mēnesī, nebūs nekas vairāk jāmaksā, tikai lielajiem patērātājiem, kas nu pataisīti par „sliktajiem” — it kā kaut ko saņemtu par velti.
Liktenīgās 1200 kilovatstundas gadā
Iecerētā tarifu ieviešanas shēma ir šāda — „Latvenergo” ļaus mājsaimniecībām maksāt pēc pašreizējā tarifa (8,25 sant./kWh) tik ilgi, kamēr patēriņš gadā nepārsniegs 1200 kWh. Līdzko šis slieksnis būs pārsniegts, būs jāmaksā 10,74 santīmi par vienu kWh. To, kad šis liktenīgais brīdis būs pienācis, „jāmonitorē” pašām mājsaimniecībām.
Ja „Latvenergo” to dabūs cauri, jaunā kārtība sāksies 1. aprīlī. Uzņēmums apgalvo, ka par 101 līdz 200 kWh būs jāmaksā vidēji par 1,10 latiem vairāk, un tādas esot 29% mājsaimniecību. Ja 200 līdz 400 kWh mēnesī, vidēji par 4,36 latiem vairāk (16% mājsaimniecību), ja vēl vairāk, sadārdzinājums sasniegs 10 un vairāk latus, bet tādas esot tikai 6% no visām mājsaimniecībām.
Neviens aptaujātais neiekļaujas „Latvenergo” rāmjos
Blogā http://skarbi.eu izklāstīts „Latvenergo” atmaskojošs pētījums. „Mēs, pētījuma autores, esam parastas savu bērnu mammas. Neesam ne žurnālistes, ne partiju biedres, ne Krievijas gāzes lobētājas, ne statistiķes. Bez objektīva iemesla nevienu par meli nesaucam, bet AS Latvenergo apgalvojumi par Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa ieradumiem radikāli atšķīrās gan no mūsu, gan aptaujāto draugu, radu un paziņu aprēķiniem,” pauž Aina Kivilande un Māra Niedra.
Privāti e-pastā, interneta forumos, sociālajos tīklos „Twitter” un „draugiem.lv” viņas izplatīja aptaujas anketu, lai noskaidrotu elektroenerģijas patēriņu. Līdz 13. februārim pulksten 17 atbildēja 7662 respondenti no visas Latvijas, kad arī aptauja noslēdzās. Analizējot rezultātus, izslēgts ap 20 atbilžu ar apšaubāmu ticamību.
Secinājums? Nevienam no aptaujātajiem elektroenerģijas patēriņš pamata dzīves vietā nav zem 100 kWh mēnesī! Turklāt aprēķinātais pieaugums pēc tarifu izmaiņām vairākas reizes pārsniegs solīto.
Ar to vien pētījuma veicējas nav aprobežojušās, bet nolēmušas arī noskaidrot, vai atbilst patiesībai tas, ka lielāks elektroenerģijas patēriņš nozīmē lielāku maksātspēju. Un — vai mājsaimniecību izvēle iegādāties un lietot dažādas elektroiekārtas ir brīva izvēle, sak, dzīvot vai nedzīvot ar vērienu.
„Latvenergo” apgalvo, ka puse mājsaimniecību tērē mazāk par 100 kWh mēnesī, to apgalvo arī uzņēmuma valdes loceklis Uldis Bariss: „No jaunā tarifu plāna izriet, ka pusei mājsaimniecību elektrības rēķinos nekas nemainīsies, savukārt 30% ietekme būs minimāla — naudas izteiksmē mēneša maksa palielināsies par vidēji 1 latu.” Lieluzņēmums nekaunas apgalvot, ka daudzbērnu ģimenes pat būs ieguvējas.
Sildīt ar elektrību vai dzīvot aukstumā?
Minētajā pētījumā 97,2% aptaujāto elektroenerģijas patēriņš dzīves vietā pārsniedz 100 kWh mēnesī, visbiežāk patērē 200 līdz 500kWh, ko norādījuši 56,3%. Simts kWh iekļaujas tikai 2,8%.
Aptaujas dalībnieki nepavisam nav bijuši miljonāri, apmēram 46% gadījumu dzīvojamā platība uz vienu ģimenes locekli ir 10 līdz 20 kvadrātmetri, tātad trīs cilvēku ģimenei ne vairāk par trīsistabu dzīvokli.
Tikai 44,9% ir pieejama centrālā apkure, pārējiem tātad nepieciešami individuāli risinājumi. 23,7% aptaujāto siltuma nodrošināšanā izmanto elektrību un ne jau tāpēc, ka grib „dzīvot ar vērienu”. Puse aptaujāto — 49,4% — silto ūdeni nesaņem centralizēti, tāpēc izmanto elektrisko boileri. Ne visiem ir pieejama centralizētā kanalizācija, 3,7% uzstādījuši bioloģisko kanalizāciju, kas arī patērē elektroenerģiju.
Protams, ir turīgi cilvēki, kuriem ir apsildāmie baseini, Ekonomikas ministrijas un „Latvenergo” pārstāvji parūpējušies šo jēdzienu jau folklorizēt. Tomēr aptaujā pieteicās tikai 0,4% respondenti ar baseiniem, turklāt daļā atbilžu bija manāmas viltojuma pazīmes.
Par taupību un turību — 45,6% aptaujāto mēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir zem 165 latiem, 69,8% — zem 200 latu. Novērtējot savas iespējas samazināt elektroenerģijas patēriņu, 49,46% aptaujāto domā, ka spētu to par 10%, bet 36,2% uzskata, ka jau taupa maksimāli.
Līdz ar jaunajiem tarifiem ģimeņu izdevumi par elektroenerģiju 24,7% gadījumu pieaugs par 10 līdz 20%, 17,1% gadījumu — par 21 līdz 30%. Visbiežāk sniegtā atbilde „negribu rēķināt” komentēta atsevišķi.
Secinājums — cietīs ģimenes ar vairāk bērniem, kur jau tā ir mazi ienākumi un piespiedu atkarība no elektroiekārtām elementāru sadzīves ērtību nodrošināšanā (ūdenssūknis, apkures cirkulācijas sūknis).
Apgalvojums, ka 50% mājsaimniecību tērē vidēji 100kw mēnesī (http://ej.uz/j9rg), ir meli, tāpat kā tas, ka 30% mājsaimniecību jaunie tarifi ietekmēšot minimāli, uzskata pētījuma autores. Arī apgalvojums, ka lielāks izmaksu pieaugums (no desmit latiem) skars tikai 6% mājsaimniecību, ir meli.
Apdraudēts jaunietis ratiņkrēslā
Turklāt papildus elektroenerģijas patēriņu rada videi draudzīgi risinājumi — siltumsūkņi, bioloģiskā kanalizācija, kas nu kļūst par sodāmu iniciatīvu. Laucinieki arī min ierīces, kas absolūti nepieciešamas viņu ikdienā — piena slaukšanas un dzesēšanas iekārtas, elektriskie gani, ūdenssūkņi, zāģi, laistīšanas iekārtas.
Piemērs no aptaujāto komentāriem: „Manai mātei, kas dzīvo lauku mājā viena pati, kurina ar malku, ar boileri uzsilda ūdeni, lai nomazgātos, ar sūkni no akas atsūknē ūdeni, lai nebūtu jānes ar spaiņiem un divreiz dienā izslauc govi, vidēji elektrības patēriņš ir no 150 līdz 200 kWh.”
Ir arī patiešām traģiski gadījumi: „Manam 16 gadus vecajam dēlam ir smaga invaliditāte, pārvietoties spēj tikai ar īpašu elektrisko ratiņkrēslu.” Katru nakti to ir jāuzlādē, arī gulta darbojas ar elektrību, jo patstāvīgi invalīds nespēj pakustēties un mainīt pozu. Vismaz pusi no elektrības patēriņa šajā ģimenē rada arī puisim nepieciešamās palīgierīces.
„Tātad dēļ tarifu pacelšanas tiešā veidā tiek apdraudēta mana dēla dzīvība, jo nespēsim apmaksāt elektrības rēķinus,” skaudri secina māte.
Kāds aptaujas dalībnieks komentē: „Cik man zināms, Anglijā par izlietoto elektroenerģiju virs 1000 kWh tarifs samazinās, tas nozīmē, jo vairāk lieto, jo mazāk maksā. Kāpēc pie mums viss ir otrādi?”
Turklāt Eiropā par mazu elektroenerģijas patērētāju uzskata mājsaimniecības, kuru vidējais gada patēriņš ir 3500 kWh gadā (avots http://www.energy.eu/#Domestic), kamēr „Latvenergo” pietiek ar trīstik mazāku apjomu.
Uz kasjauns.lv sociālajā tīklā „Twitter” uzdoto jautājumu par elektrības patēriņu atsaucās ap 100 cilvēku, un tikai viens tērē mazāk par liktenīgajiem 100 kWh.
Lūk, nedaudzi piemēri. Aizputē četru cilvēku ģimenei četristabu dzīvoklī ar boileri — ap 300 kWh. Pat vienistabas dzīvoklī, kur mīt viens pats saimnieks, pārsniegti „Latvenergo” „nabagu griesti” — 150 kWh mēnesī. Kādā Āgenskalna dzīvoklī ar pusotru istabu tikai vasarās izdodas noturēties pie 100 kWh.
Vecā koka mājā 27 kvadrātmetru dzīvoklī, kur izmanto ūdens boileri un sala laikā cilvēki spiesti sildīt arī ar elektrību, patēriņš ziemā sasniedz 500 kWh mēnesī.
Viens cilvēks divistabu dzīvoklī ar veļas mašīnu, trauku mazgājamo mašīnu, boileri, sadzīves elektroniku — 500 kWh. Četru cilvēku ģimene ziemā — 400 kWh. Trīs cilvēku ģimene 88 kvadrātmetru mājoklī ar gāzes katlu patērē 250 kWh mēnesī.
260 kvadrātmetru mājā, kur ūdeni silda ar elektrību — 800 kWh. Divistabu dzīvoklī ar boileri, elektrisko apkuri un elektrisko plīti — pat 1000 kWh. Tāds pats vidējais patēriņš ir ģimenei 100 kvadrātmetru plašā mājā.
Divu bērnu ģimene laukos ar boileri un elektrisko apkuri — 1200 kWh, ne gadā, bet mēnesī. Un nav nekādas iespējas kaut ko samazināt, jo vajadzīga taču apkure. Viņu kopējie ienākumi ir 600 latu mēnesī, nav vēl tie paši nabadzīgākie. Šobrīd šai ģimenei jāmaksā 99 latus mēnesī, bet līdz ar jauno kārtību — 126,39 lati. Ja esat pieticīgāks un patērējat 300 kWh mēnesī, no 24,75 latiem cena pieaugs līdz 29,73 latiem.
Sociāli atbildīgi tarifi...
Un ko saka varas pārstāvji? Pirms vēlēšanām neko tādu neviena valdība neuzdrošinātos „izlaist cauri”, bet nu ir brīvas rokas. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins („Vienotība”) kasjauns.lv „Latvenergo” ieceri raksturo kā „sociāli atbildīgus tarifus”.
Olšteins skaidro, ka mums ir trešais līdz ceturtais zemākais elektrības tarifs mājsaimniecībām Eiropas Savienībā un ceturtais līdz piektais zemākais — uzņēmējdarbībai.
Trešdaļai mājsaimniecību būs jāmaksā par 1,10 latiem vairāk, Olšteins atkārto „Latvenergo” pausto viedokli. „Iepriekš visu laiku subsidēja lielos elektrības patērētājus ar apsildāmajiem baseiniem,” viņš uzsver. Proti, pats uzņēmums esot no vienas peļņas daļas pārvirzījis naudu citai jomai, tātad šajā gadījumā „baseiniem”...
Parasti jau gan tirgū ir šāda pieeja — jo vairāk pērc, jo lielākas atlaides, bet te otrādi. Olšteins: „Šajā gadījumā izvēlēta tāda tarifu aprēķina politika, kas paredz atlaides mazāk nodrošinātajiem.” Tiesa, nekādas atlaides par mazāku patēriņu jau nebūs, tikai saglabās esošo cenu.
Un ko darīs tie, kas uzstādījuši siltumsūkņus? Cietīs par ekoloģisku risinājumu? „Tas ir atsevišķs stāsts, jādomā, kā viņus atbalstīt,” atzīst Olšteins. Un elektrisko ratiņkrēslu lietotāji? Arī atsevišķs stāsts, jādomā.
Diemžēl rodas iespaids, ka jaunos tarifus var ieviest ātrāk nekā politiķi un ierēdņi paspēs izdomāt visu līdz galam.
Vaicāts par savu patēriņu, Olšteins atzīst, ka ziemā viņam elektrība izmaksā 20 līdz 25 latus — 125 kvadrātmetru dzīvoklī ir apsildāmās grīdas, boileris, elektriskā apkure. Vasarā būs lētāk.
Ak, jā, „Latvenergo” provizoriskā peļņa par 2010. gadu sasniedz 40 miljonus latu — lielākā vismaz pēdējos 10 gados.
