Pasaules datortīklos pamanīts pirmais kiberierocis

Taču uzņēmumu informācijas sistēmām galvenais apdraudējums aizvien ir parastie kibernoziedznieki, kas vēlas izkrāpt vai izspiest naudu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica datu drošības kompānijas "Kaspersky Lab" vadītājs un viens no dibinātājiem Jevgēņijs Kasperskis.

Par kiberieroci Kasperskis dēvē pērn pamanīto ļaundabīgo programmatūru "Stuxnet", kas savas uzbūves sarežģītībā un ar citām īpašībām atšķiras no līdz šim pamanītajām ļaundabīgajām programmām. "Esam iegājuši kiberieroču laikmetā. Piemērs ir ļaundabīgā programmatūra "Stuxnet", kura izstrādāta kā elektroniskas sabotāžas ierocis," viņš teica.

"Apskatot pirmkodu, ir skaidrs, ka to nav radījuši kibernoziedznieki. Viņi tādu naudu netērē. Kaut ko tādu attīstīt ir ļoti dārgs pasākums. Lēšam, ka tas izmaksājis vairākus miljonus ASV dolāru. Tas prasījis augsti kvalificētu inženieru komandas darbu. Viņiem ir bijusi piekļuve konfidenciālai informācijai. Arī publiskajos interneta aprakstos ir apgalvots, bet nav neapgāžami pieradīts, ka šo programmatūru izstrādāja valstis," teica Kasperskis.

Kā izriet no rakstiem un komentāriem internetā, "Stuxnet", visticamāk, ir izstrādāts, lai uzbruktu Irānas kodolindustrijai, pārņemot savā varā ļoti specifiskas industriālo procesu vadības sistēmas un sakropļojot centrifūgas, ar ko tiek bagātināts urāns. Rakstos izteikti minējumi, ka "Stuxnet" varētu būt izstrādājuši ASV un Izraēlas speciālisti ar aizsardzības iestāžu vai slepeno dienestu finansējumu.

Kasperskis uzskata, ka ikdienā uzņēmējiem un privātpersonām galvenokārt jāsargā sevi no kibernoziedzniekiem, kas meklē veidus, kā tiem izkrāpt naudu un informāciju, ar kuru citiem izkrāpt vai izspiest naudu, bet par "Stuxnet" tipa ļaundabīgo programmatūru un paņēmieniem, kurus var izmantot kiberteroristi, arī esot jāpadomā.

"Visām valstīm jābīstas no "Stuxnet" tipa programmām. Sevišķi jābīstas valstīm, kas ir ļoti atkarīgas no interneta un informācijas tehnoloģijām (IT). Tām valstīm ir gan ko zaudēt, gan pašām ir spējas attīstīt kiberieročus. Bet var ciest arī valstis, kas nav īpaši atkarīgas no IT sistēmām, jo tām nav inženierzinātniskās kapacitātes, lai pretotos šādiem uzbrukumiem. Tātad šāda programmatūra ir bīstama visām valstīm. Tā ir bīstama katra valstij un tās ekonomikai," teica Kasperskis.

"Kaspersky Lab" dibināta 1997.gadā Krievijā. Viens no tās dibinātājiem Kasperskis bija mācījies fiziku un matemātiku, pēc tam specializējies kriptogrāfijā, telekomunikācijās un datorzinātnē. 1991.gadā Kasperskis sāka strādāt informācijas tehnoloģiju centrā "KAMI", kur kopā ar kolēģiem turpināja attīstīt datorvīrusu pamanīšanas un neitralizēšanas rīkus, kas vēlāk kļuva par pamatu "Kaspersky Lab" risinājumiem.

Patlaban "Kaspersky Lab" nodarbina 2000 strādājošo (no tiem aptuveni 1000 Maskavā) un uztur pārstāvniecības 29 valstīs, arī Latvijā (kopš 2010.gada beigām). 2007.gadā Kasperskis, kas bija "Kaspersky Lab" galvenais ļaundabīgās programmatūras pētnieks, kļuva par uzņēmuma izpilddirektoru. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pētniecības un analīzes kompānija "International Data Corporation" (IDC) ierindojusi "Kaspersky Lab" starp pasaules vadošajām datu sistēmu aizsardzības kompānijām.

LETA