Latvija izmirst ar ātrumu 30 cilvēku dienā, bet bērni nav vajadzīgi

Proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvija jau ilgu laiku ir Eiropas savienības līdere bērnu adopcijā uz ārzemēm, bet šobrīd izskatīšanai valdībā vēl ir sagatavoti jauni grozījumi Civillikumā, kas šo tendenci var vēl vairāk pasliktināt. 1998. gadā adopcija uz ārzemēm īslaicīgi bija atcelta - izrādījās, ka likumdošanā ir robi, jo to regulē vecais 1937. gada Civillikums.

Pašlaik izskatīšanai valdībā ir sagatavoti grozījumi Civillikumā, kuru mērķis ir veicināt to, ka aizbildnība faktiski tiek aizstāta ar adopciju. «Grozījumu mērķis ir atvieglot adopciju. Mēs gribam panākt, lai bērnu statuss tiek mainīts un dod lielākas iespējas bērnam tikt pie ģimenes,» skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa. Tomēr pastāv, ka šīs likuma izmaiņas varētu vēl vairāk palielināt bērnu adopciju uz ārzemēm.

2010. gada dati vēl nav apkopoti, bet 2009. gadā Latviju ir pametuši 8709 bērni. Adoptēti joprojām tiek mazākā daļa no „liekajiem” bērniem, un statistika liecina, ka vieglākais ceļš izrādās aizsūtīt viņus prom no valsts. Adopciju uz attīstītajām pasaules valstīm praktizē arī citur Austrumeiropā: Čehijā, Ungārijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. Turpretī no vecajām Eiropas valstīm uz ārvalstīm adoptē tikai imigrantu bērnus, kuri atgriežas vecāku dzimtenē.

Šāgada sākumā adopcijas reģistrā bija 1263 juridiski brīvi bērni, no kuriem reāli adoptējami - 771 (piemēram, bērni paši var atteikties no adoptēšanas). No tiem par 510 jau sniegta informācija vai norīkojumi ārvalstu adoptētājiem. Rindā uz adopciju gaidīja 47 Latvijas adoptētāji un 219 ārvalstnieki. Pārsvarā viņi ir no ASV, Itālijas, Francijas un Šveices.