Kāpēc Rīgā tik bieži plīst pazemes ūdensvadi
Ūdensvada caurules Rīgā bieži plīst, jo ir katastrofāli novecojušas. Izskanējušo versiju, ka plīsumi saistīti ar ģeoloģiskiem faktoriem – novirzēm Zemes dzīļu struktūrā, lūzumiem un plaisām – zinātnieki noraida.
Tērbatas ielā pie Ministru kabineta ēkas plīsis ūdensvads.
Ūdens labs, taču caurules plīst
Liela daļa no Rīgas ūdensvada sistēmas būvēta pirms vairāk nekā simts gadiem un pirmās Latvijas Republikas laikā. Tolaik lika izturīgas čuguna caurules. Turpretim padomju laikā 60. un 70. gados iztika ar tērauda caurulēm, cerot, ka pēc dažiem gadu desmitiem tās tiks nomainītas. Ja Latvija būtu augstāks labklājības līmenis, caurules pakāpeniski tiktu nomainītas, skaidro SIA „Rīgas ūdens” sabiedrisko attiecību speciālists Arturs Mucenieks. Ņemot vērā, ka naudas nav, rīdziniekiem nākas samierināties ar to, ka uz laiku, kamēr bojājumu novērš, ūdens tiek atslēgts. Mucenieks skaidro, ka uzņēmums galvenokārt investē attīrīšanas ietaisēs un ūdens kvalitātes uzlabošanā.
„Pavasarī mostas ne vien daba un plaukst pumpuri, bet notiek arī grunts svārstības, tāpēc pieaug spiediens uz caurulēm un vājākie posmi plīst,” stāsta Mucenieks. Viņš teic, ka uzlabojumi desmit gadu laikā ir ievērojami. Par daudziem plīsumiem cilvēki nemaz neuzzina, jo tie tiek operatīvi novērsti. „Tāda situācija, ka ūdens nav vairākas dienas, vispār nav bijusi.” „Rīgas ūdens” pārzina 1400 km ūdensvadu. Tie atrodas apmēram divu metru dziļumā. Ūdensvadus sasalums neapdraud, bet negatīvi ietekmē pastāvīgā vibrācija, ko rada satiksme. Lai radikāli uzlabotu situāciju, nomainot visus vecos ūdensvadus, būtu nepieciešami simtiem miljonu latu, nāktos slēgt satiksmi, pieaugtu rēķini par ūdeni. Kompromiss pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā ir monitorings un savlaicīga avārijas novēršana. Vēl viena problēma, ko nevar novērst „Rīgas ūdens”, ir simtiem kilometru ūdensvadu māju iekšienē. Tie bieži vien esot nolietoti un vainīgi pie tā, ka no krāna tek sliktas kvalitātes ūdens. „Tas, ka atradīsies daži miljardi, mēs nomainīsim ūdensvadus un nākamajos 30 gados dzīvosim bez rūpēm, ir utopija,” saka Mucenieks. Viņš piebilst, ka ūdens kvalitāte Rīgā patiešām ir laba, to mierīgi var dzert.
Plūdi Rīgā
Zemes garoza pie mums ir stabila. Arī nelielās zemestrīces caurules neietekmē
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukšēvičs noliedz, ka bez sadzīviskiem ūdens cauruļu plīšanai varētu būt vēl citi ģeoloģiski iemesli. Arī retās un nelielās zemestrīces caurules neietekmē. Nelielu iespaidu varētu atstāt tā dēvētā kūkumošana, kas veidojas, kad augsnes virskārta un zemākie slāņi sasalstot izplešas. „Pie mums Zemes garoza ir stabila, bet Sāmsalā un Somijā Botnijas līča ziemeļos tā ceļas. Es ieteiktu pirkt tur zemesgabalus, jo jūra atkāpjas un pēc gadiem simts iegādātais zemes pleķis būs krietni lielāks. Pie mums notiek pretējs process. Ir neprāts pirkt zemi pie jūras starp Liepāju un Ventspili, jo krastu drīz noskalos. Vētras laikā krasts uzreiz tiek izskalots pat 10 metrus.” Jautāts, vai iespējams, ka tuvāko 50 gadu laikā Rīga būs zem ūdens, zinātnieks skaidro, ka pagaidām mūsu galvaspilsētai šāda ķibele nedraud, jo tā atrodas 8-9 metrus virs jūras līmeņa. Noplūst vienīgi Kundziņsala, kas ir tikai dažus metrus virs jūras.
