Dombrovskis atzīstas, ka devis pateicības Ceļu policijai
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kuram šodien šajā amatā aprit divi gadi, pieņem smagus lēmumus un cer iet pensijā ap 65-67 gadiem. Premjers atzīst, ka savulaik "devis pateicības" Ceļu policijai.
Intervijā "Sestdienai" Dombrovskis saka, ka atšķirībā no kultūras ministres Sarmītes Ēlertes pateicības ārstiem neesot devis. "Nu, ārstiem šķiet, ka ne, bet deviņdesmitajos gados kaut kas ar Ceļu policiju ir bijis, jā," atceras premjers.
Viņš prognozē, ka pensijā dosies ap 65 - 67 gadu vecumu, vēl gan nezinot, vai pensijā došoties kā premjers vai vismaz kā politiķis. "To pašreiz grūti prognozēt, mani iepriekšējie darbi ir mainījušies ļoti strauji un negaidīti, tāpēc neņemos prognozēt, ko darīšu pensijas vecumā," uzsver premjers.
Uz jautājumu, vai pensija viņam būs, kad pienāks laiks, Dombrovskis norāda: "Kaut kādā apjomā būs. Protams, zinot demogrāfiskās tendences, ir skaidrs, ka šis ienākumu aizvietojuma līmenis, proporcija starp vidējo pensiju un vidējo algu nevarēs paaugstināties. Tas ir pilnīgi skaidrs."
Brīvajā laikā Dombrovskis uzspēlējot basketbolu, lai gan nekāds labais spēlētājs neesot. "Brīvais laiks man ir minimāli. Cenšos aiziet uzspēlēt basketbolu, lai būtu kādas sportiskās aktivitātes. Ir mums tāda kompānija. Bet spēlējam sētas līmenī sava prieka pēc, nekas profesionāls mums tur nenotiek," piebilst Ministru prezidents.
Atbildot uz jautājumu par nepatīkamajiem lēmumiem, kas viņam jāpieņem kā premjeram, Dombrovskis saka, ka visi lēmumi ir ļoti nepatīkami, un daudz labprātāk viņš tos nepieņemtu, taču ja nesavedīs kārtībā valsts finanses, kur vēl aizvien ir diezgan liels budžeta deficīts, tad nevarēs nodrošināt to pamatu, uz kura atkopties valsts ekonomikai, un faktiski ievedīs Latviju vēl negatīvākā scenārijā.
"Tie lēmumi jau bija iebūvēti iepriekšējos gados, kad mums bija divciparu ekonomiskā izaugsme, bet vēl aizvien nebija sabalansēta budžeta. Un, kad divciparu izaugsme nomainījās uz divciparu recesiju, budžeta deficīts bija tik liels, ka neviens nebija gatavs to finansēt. Tāpēc nācās sākt starptautiskā aizdevuma programmu," skaidro premjers.
Viņš skaidro, ka "fiskālā uzdzīve" sākusies Induļa Emša (ZZS) valdīšanas laikā, vēlāk to turpinājis Aigars Kalvītis (TP).
2003.gadā, veidojot 2004.gada budžetu, tika ieviests tā sauktais Eināra Repšes (V) taupības budžets, ministrijām bija uzdots samazināt bāzes budžetu par sešiem procentiem. Dombrovskis atceroties, ka jau tad bijusi liela neizpratne, kāpēc tas vajadzīgs.
"Mūsu uzstādījums toreiz bija, ka budžetam jau 2005.gadā jābūt sabalansētam un jāiet uz budžetu ar pārpalikumu. Bet Repšes valdība toreiz krita, un pirmā lieta, ko izdarīja Emša valdība, bija šī taupības režīma atcelšana. Sākās visa tā fiskālā uzdzīve, kas vēlāk jau Kalvīša laikos valsti noveda līdz krīzei," stāsta premjers.
Dombrovskis esot pārliecināts, ka Latvija var atkopties, "Latvija jau tagad atkopjas", lai gan daudzi, viņaprāt, šim izteikumam nepiekrītot.