Ne Zatleram, ne Sudrabai uz prezidenta amatu nav Saeimas vairākuma atbalsta
Sabiedrība
2011. gada 13. marts, 21:01

Ne Zatleram, ne Sudrabai uz prezidenta amatu nav Saeimas vairākuma atbalsta

Jauns.lv

Ne Valdim Zatleram, ne kuluāros minētajai valsts kontrolierei Ingūnai Sudrabai pašlaik neesot Saeimas vairākuma atbalsta ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, - informē TV3 raidījums "Nekā personīga".

­

"Vienotībā" esot spriests arī par Vairas Vīķes-Freibergas atgriešanos Rīgas pilī, taču sapratuši, ka to noteikti nepieļaus Aivars Lembergs un viņa Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tā paša apstākļa dēļ par neiespējamiem atzīti arī tādi kandidāti kā bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis un bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Bet esošo prezidentu Valdi Zatleru neviena no partijām joprojām tā arī nav aicinājusi kandidēt vēlreiz. Bet, kamēr piedāvājuma nav, Zatlers turpina gaidīt.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka no esošā prezidenta puses vajadzēja nākt kaut kādai indikācijai, ka viņš vēlas tomēr strādāt tālāk, tikties ar partijām, "zondēt šo situāciju".

Šonedēļ arī "Vienotība", uz kuras balsīm Zatlers visvairāk varētu paļauties, par viņa pārvēlēšanu jau atklāti šaubījās. Neoficiālos izteikumos no "Vienotības" skanot, ka Zatlers tomēr nav bijis tik labs prezidents, lai nebūtu vērts pameklēt labāku.

Tiek pieminēts, ka ārpolitikas īstenošanā Zatleram korupcijas ēna aplokšņu lietā traucējusi veidot Latvijas attiecības ar Skandināviju un tāpēc viņš bijis spiests vairāk draudzēties ar valstīm Austrumos. Tikpat neformāli no zaļajiem zemniekiem dzirdams, ka Zatlers savā amatā nav bijis pietiekami pateicīgs tiem, kuri savulaik viņu par prezidentu izvirzīja.

Ja ir tā, ka Zatleru neatbalsta ne ZZS, ne "Vienotība", ne Saskaņas centrs (SC), tad ir skaidrs, ka Rīgas pils saimnieks mainīsies un gatavošanās tam jau notiek.

SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzsver, ka "visi kandidāti jau sen ir atraduši ceļu pie visām partijām. Viņi jau ir savirknēti. Tagad ir iestājies jau saskaņošanas etaps. Jau visi ir apzināti."

Tiek minēti valsts kontroliere Inguna Sudraba, eirokomisārs Andris Piebalgs, bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš un bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Taču gandrīz visi līdz šim jau paguvuši pateikt kandidēšanai nē, izņemot Daudzi un Sudrabu, kura arī nekādu uzaicinājumu neesot saņēmusi.

"Vienotības" pasūtītajā aptaujā liels sabiedrības atbalsts esot Sudrabai, kas pārspējot visus līdzšinējos rekordus. ZZS aptaujai, kura vēl top, var prognozēt līdzīgus rezultātus. Taču pirmoreiz publiski izskan, ka Sudrabai varētu būt problēmas ieņemt valsts pirmo amatu, informē "Nekā personīga".

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) pieļauj, ka par Sudrabu varētu būt ļoti smaga diskusija, jo, "protams, Sudrabas kundze ir ļoti populāra. Bet, katrā ziņā, ir tiem cilvēkiem, kam ir pielaide valsts noslēpumiem, ir arī informācija, kas varētu likt apšaubīt to, vai Sudrabas kundze ir labākā kandidāte šobrīd prezidenta amatam."

Nekādu konkrētu faktu par to gan pagaidām neesot, tikai mājieni uz drošības iestādēm, kas konstatējušas, ka valsts kontrolierei esot pārāk ciešas draudzības saiknes Krievijā, kas prezidenta amatā Latvijas-Krievijas attiecībās Sudrabai varot radīt grūtības Latvijas interešu aizstāvībā.

Sudraba no intervijas televīzijā par šo tēmu attiekusies, taču telefoniski teikusi, ka viņai esot laba sadarbība ar kolēģiem Krievijas Revīzijas palātā. Taču savā darbībā viņa neredzot neko tādu, ko varētu uzskatīt par valsts noslēpuma nodevību. Turklāt Sudraba jau iepriekš ir tikusi cauri Satversmes aizsardzības biroja filtriem un pielaide augstākā līmeņa valsts noslēpumiem viņai joprojām ir spēkā.

Pašreizējais noskaņojums Saeimā liecina, ka "Vienotība" par Sudrabu nebalsotu un arī SC esot atraduši citu kandidātu, bet gribot to vēl paturēt noslēpumā, "tā nebūšot Sudraba".

Aizkulisēs dzirdams, ka partijas gribot atrast kādu, kurš būtu vairāk prognozējams un ne tik populārs sabiedrībā, kā Sudraba. Kā viena no izvēlēm, par ko varētu sabloķēties ZZS un SC ir bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Vairāki "Nekā personīga" informācijas avoti atzinuši, - gadījumā, ja vienošanās objekts ir Daudze, "saskaņieši pretim noteikti ir saņēmuši stingru solījumu, ka jaunais prezidents nākotnē parūpēsies par tāda premjera nosaukšanu, kurš ļautu saskaņiešiem sasniegt sen kāroto mērķi - nokļūt valdībā".

LETA/Foto: Lita Krone/LETA

­