Valdība kaļ plānus, kā samazināt minimālo algu

Valdībai jauni minimālās algas aprēķināšanas noteikumi ir jāizstrādā tādēļ, ka ir beidzies iepriekšējais septiņgadu posms (no 2003. līdz 2010. gadam), kurā valdības koncepcija paredzēja, ka minimālā mēneša alga pakāpeniski bija jāpaaugstina līdz 50% no strādājošo vidējās mēneša algas. Labklājības ministrija gan atzīst, ka šīs koncepcijas „mērķis nav sasniegts”, bet nu ir „nepieciešams izstrādāt jaunu pamatprincipu minimālās algas apmēra noteikšanai.”

Pēc visa spriežot, minimālo algu šogad nepaaugstinās, bet pazemināt gan to var. Ceturtdien, 21. aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē tiek apspriests MK noteikumu projekts „Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”. Tajā uzmanība jāpievērš teikumam, kas paredz minimālās algas samazināšanu (protams, noteikumos ir arī ierakstīts, ka, starp citu, to var ne tikai samazināt, bet arī paaugstināt).

„Ja ekonomiskās krīzes situācijā tiek prognozēts, ka nākošajā gadā vismaz par pieciem procentiem samazināsies strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa, tad minimālā mēneša darba alga nākošajā gadā tiek saglabāta iepriekšējā apmērā vai samazināta tādā apmērā, kas būtu samērīgs attiecībā pret valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu samazināšanu.”

Ņemot vērā to, ka  strādājošo bruto alga pēdējos divos gados pastāvīgi ir samazinājusies, iespējams, ka arī minimālā alga varētu sarukt. Jautājums tikai pēc kādas metodikas to aprēķinās un par cik? 2008. gada vidējā bruto alga bija 479, 2009. – 461. bet 445 lati. 2010. gada reālā darba samaksa attiecībā pret iepriekšējo gadu saruka par 6,5%, bet 2009. gadā attiecībā pret 2008. gadu – par 5,6%. Šī gada martā strādājošo vidējā alga bija 441 lats, bet pērnā gada martā - 475 lati. Tas nozīmē, ka varētu būt reāls pamats minimālās algas samazināšanai. Par kādu apjomu, gan nav skaidrs, jo MK noteikumos visai miglaini teikts, ka tam jābūt „samērīgam attiecībā pret valsts budžetu”.

Palielināt nedrīkst samazināt

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, kurš piedalījās diskusijās par jauno MK noteikumu izstrādāšanu, kasjauns.lv teica, ka gan arodbiedrības, gan darba devēji iebilst pret minimālās algas samazināšanu, ja šī alga nav virs iztikas minimuma. Centrālā statistikas pārvalde gan aprēķinājuši, ka martā iztikas minimums bija 173,51 lats, kas ir lielāks par minimālo algu – 200 latu.

Baldzēns gan teic, ka šis iztikas minimums ir jārēķina ne tikai uz konkrētu strādājošo, bet arī jāpieskaita viņa apgādībā esošie cilvēki, piemēram, bērni. No šāda viedokļa raugoties iznāk, ka minimālās algas samazināšana nav pieļaujama. Baldzēns teic, ka arodbiedrības iestāsies pret minimālās algas samazināšanu.  Uz to, ka tā varētu celties, gan nevajadzētu cerēt, jo starptautiskie aizdevēji - gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Komisija, ir pret to minimālās algas celšanu.

Te jāteic, ka balsojot par minimālās algas samazināšanu, arī ministri pazeminās savas algas. Ministru darba samaksa ir pielīdzināta vidējai darba samaksai valstij to reizinot ar attiecīgu koeficientu. Ja samazina minimālo algu, loģiski, samazinās arī vidējā darba alga valstī.

Katrā ziņa valdības teiktajam un lemtajam par minimālās algas apjomiem vairs lielas uzticības nav. Valdība ar minimālās algas jautājumu mīcās kā velns pa pakulām.

Pagājušā gada vasarā  valdība nolēma, ka šogad minimālā alga būs 180 lati. 2012. gadā tā varētu būt 185 lati, 2013. gadā - 190 lati, bet 2014. gadā - 195 lati, rakstīja valdības oficiozs „Latvijas Vēstnesis”. Savukārt novembrī Ministru kabinets pēkšņi nolēma to palielināt līdz 200 latiem.

Savukārt februārī Ministru kabineta komisijas sēdē apstiprināja koncepciju par minimālās darba algas noteikšanu, kas paredzēja, ka turpmākos trīs gadus tā pieaugtu par sešiem latiem gadā - 2012.gadā minimālā alga būs 206 lati, 2013.gadā – 212, bet 2014.gadā – 218 lati.

Labklājības ministrijai priekšlikumi par minimālās algas saglabāšanu pašreizējā līmenī, paaugstināšanu vai samazināšanu jāizstrādā līdz šī gada 1. jūnijam.