Valmieras mēram Inesim Boķim lielāka alga nekā Ušakovam
Ar 324 002 latu ienākumiem starp Latvijas pilsētu pašvaldībām pārliecinošs līderis ir Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, pagaidām mazākie ienākumi - 14 387 lati - bijuši Daugavpils domes priekšsēdētājai Žannai Kulakovai, toties lielākā pilsētas mēra alga bijusi Inesim Boķim Valmierā.
Jāpiebilst, ka 324 002 latu Lemberga ienākumus aizēno viņa parādsaistības, kas ir 9,51 miljons latu. Taču Ventspils vadītāji apsteidz vairumu citu pašvaldību. Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieka Gunta Blumberga ienākumi pērn bijuši 61 905 lati, bet otra vietnieka Jāņa Vītoliņa ienākumi - 59 319 lati.
Lieli ienākumi pērn lutinājuši arī Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Viņa ieņēmumi pērn bijuši 36 006 lati un 30 000 eiro (21 084 lati). Tiesa, viņam gan nav lielākā alga, jo Liepājas domē Sesks par pagājušo gadu saņēmis 21 817 latu algu. 14 189 latus viņš nopelnījis, pildot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Savukārt 30 000 eiro (21 084 latus) Sesks saņēmis kā aizdevuma atmaksu no Latvijas piensaimnieku veterānu kluba "Vecais piensaimnieks".
Trešais ienākumu apmēru ziņā bijis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) - 24 699. Arī viņš algā Jūrmalas domē saņēmis tikai daļu - 15 123 latus, bet pārējo - banku uzkrājumu procentos un citos amatos - gan "Jūrmalas siltumā", gan pašvaldības SIA "Jūrmalas attīstības projekti".
Jēkabpils domes priekšsēdētāja Leonīda Salceviča (LPP/LC) ienākumi pērn bijuši 24 668 lati, no kuriem domē viņš pērn nopelnījis 17 824 latus, bet pārējo - pašvaldības uzņēmumu vadībā.
Līdzīgi bijuši Rīgas mēra Ušakova (SC) ienākumi - 24 253 lati, kur domes priekšsēdētāja amatā viņš nopelnījis 21 340 latus, bet no Rīgas Brīvostas pārvaldes atalgojumā saņēmis 2913 latus.
Domes priekšsēdētāja algas apmēru ziņā Ušakovu apsteidzis Valmieras mērs Inesis Boķis (TP), kurš pērn nopelnījis 22 714 latus. 2010.gadā viņš nopelnījis par 9889 latiem mazāk nekā 2009.gadā, kad viņš nopelnīja 32 603 latus. Šajā gadā kā vienīgo ienākumu avotu savā deklarācijā viņš norādījis algu, ko saņēmis, vadot Valmieras pašvaldību.
Jelgavas mēram Andrim Rāviņam (ZZS) ienākumi pērn sarukuši par piektdaļu un bijuši 19 472 lati, bet Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (SC) ienākumi pērn samazinājušies astoņas reizes un bijuši 18 197 lati.
Starp republikas pilsētām Daugavpils domes jaunā priekšsēdētāja Žanna Kulakova (LPP/LC) 2010.gadā nopelnījusi vismazāk - 14 500 latu. Tomēr tā nav bijusi pašvaldības vadītājas alga, jo to viņa saņēmusi Sociālās pārvaldes vadītājas un Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieces amatā.
LETA jau ziņoja, ka šā gada 24.martā Daugavpils domes mēra amatu zaudēja Jānis Lāčplēsis (LPP/LC), un Daugavpils domes ārkārtas sēdē desmit no desmit pašvaldības deputātiem, kas tajā piedalījās, par Daugavpils jauno mēru ievēlējuši Kulakovu.
2009.gadā Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmās vietnieces bijušās domes priekšsēdētājas Ritas Strodes (LPP/LC) ienākumi bijuši 21 453 lati, bet Daugavpils domes priekšsēdētāja Jāņa Lāčplēša (LPP/LC) ienākumi 2009.gadā bijuši 16 422 lati.
Starp novadu pašvaldību vadītājiem 2010.gads kā pats ienesīgākais, iespējams, bijis Mērsraga novada domes priekšsēdētājam Laurim Karlsonam ("Demokrātiju visiem"), kura ienākumi pērn bijuši 71 428 lati, taču to lielāko daļu veido viņa komercdarbība, nevis alga pašvaldībā.
Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka (ZZS) ienākumi pērn palielinājušies par 11 900 latiem un bijuši 27 305 lati, lai gan algā Krāslavas novada domē Upenieks pērn nopelnījis 14 351 latu.
Starp novadu mēru amata atalgojumiem joprojām vieni no augstākajiem bijuši Dobeles novada mēram Andrejam Spridzānam (ZZS), kura ienākumi pērn bija 21 482 lati.
Spēju izaugsmi 21.gadsimtā piedzīvojis Ozolnieku novads, kurš no 7500 iedzīvotāju teritorijas ap 2000.gadu izaudzis par novadu, kura iedzīvotāju skaits pēdējos gados pārsniedz desmit tūkstošus. Ozolnieku novada vadītāja Māra Aināra (ZZS) ienākumi - 20 193 lati - pērn apsteiguši lielāku kaimiņu novadu vadītāju ienākumus. Bauskas mēra Valda Veipa (PS) ienākumi pērn bijuši 19 543 lati, bet Jelgavas novada pašvaldības vadītāja Ziedoņa Caunes (ZZS) ienākumi pērn bijuši 18 891 lats. Savukārt Tukuma novada mēra Jura Šulca ("Tukuma pilsētai un novadam") ienākumi pērn bijuši 18 085 lati.
Starp nelielām novadu pašvaldībām daudz mazāk saņēmusi Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa (ZZS), kura, savā amatā strādājot kopš ievēlēšanas, pērn nopelnījusi 12 204 latus, kas varētu būt viens no mazākajiem pašvaldību vadītāju ienākumiem Latvijā.
Ņemot vērā, ka Gulbenes novadā ir vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju, jūtami lielāki ienākumi bijuši pašvaldību vadītājiem novados ar aptuveni 10 000 iedzīvotāju, piemēram, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājam. Līdzīgu apmēru novados Iecavas novada domes priekšsēdētāja Jāņa Pelša (TB/LNNK/ZZS) ienākumi pērn bijuši 15 200 lati, bet Aizkraukles novada mēra Leona Līduma (TP) ienākumi pērn bijis 13 391 lats.
Salīdzinājumam jāatgādina, ka premjera Valda Dombrovska (V) ienākumi pērn bijuši 27 300 latu, starp kuriem par darbu valdībā Valsts kanceleja viņam izmaksājusi 22 943 latus.
Novadu pašvaldību vadītāju ienākumu pārskats ir aptuvens un nav statistisks, jo aģentūras LETA apkopotās amatpersonu deklarācijas par 2010.gadu neaptver visu mazo novadu pašvaldību vadītājus.
Kā iepriekš LETA jau ziņoja, Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga deklarētās parādsaistības pērn bijušas 9,51 miljons latu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2009.gadā, kad Ventspils mērs bija parādā 9,72 miljonus latu.
Lembergs norādīja, ka amatpersonas deklarācija neprasa visu darījumu detalizētu izklāstu, tāpēc nereti tās pārpublicēšana bez paskaidrojumiem radot visdažādākās spekulācijas. Attiecībā par savām parādsaistībām Lembergs vēloties informēt, ka tie ir viņa parādi nevis kādai bankai vai kredītiestādei, bet gan saviem bērniem.
Salīdzinot ar 2009.gadu, kad Lemberga ienākumi bija 307 300 lati, pērn tie palielinājušies par 16 702 latiem.
Lielākos ienākumus - 132 000 latu - pērn Lembergs guvis, pildot savus pienākumus Biznesa attīstības asociācijā, kur viņš ir valdes loceklis un priekšsēdētājs. Otrs ienesīgākais ienākumu avots Ventspils mēram pērn bijusi AS "Valters un Rapa" - viņa ieņēmumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības šajā uzņēmumā bija 63 371 lats. Savukārt 58 800 latu algu Lembergs pērn saņēmis Ventspils Attīstības aģentūrā, kur viņš ir prezidents un valdes loceklis.
Pildot savus pienākumus Ventspils brīvostas valdē, Lembergs pērn saņēmis 34 092 latus. Ventspils domē viņš nopelnījis 16 315 latus, savukārt Lemberga alga Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā, pildot valdes locekļa un prezidenta pienākumus, bijusi 14 400 latu.
6085 eiro jeb 4276 latus Ventspils mērs saņēmis procentu veidā no "Latvijas Hipotēku un zemes bankas", bet nepilnus astoņus eiro (5,58 latus) - no "Latvijas Krājbankas". Lembergs pērn saņēmis arī invaliditātes pensiju, kuras kopējas apjoms pērn bijis 742 lati.
LETA / Foto: Gatis Dieziņš/LETA
