Rozentāle no sabiedrības slēpj bīstamu infekciju
Sabiedrība

Rozentāle no sabiedrības slēpj bīstamu infekciju

Jauns.lv

Pēdējos mēnešos Latvijā vērojams legionelozes jeb tā dēvētās "leģionāru slimības" saslimšanas gadījumu skaita pieaugums.

Rozentāle no sabiedrības slēpj bīstamu infekciju...
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja Baiba Rozentāle neuzskata, ka par legionelozi būtu jāinformē sabiedrība.
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja Baiba Rozentāle neuzskata, ka par legionelozi būtu jāinformē sabiedrība.

Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja Baiba Rozentāle vēstulē informējusi Veselības ministriju (VM), Veselības inspekciju, slimnīcas un ģimenes ārstus par to, ka "2010. gada beigās un 2011. gada sākumā vērojams ievērojams legionelozes saslimšanas gadījumu skaita pieaugums", liecina portāla "pietiek.com" rīcībā nonākusī LIC vadītājas vēstule.

15. aprīļa vēstulē Rozentāle informē: "Ja laikā posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim Latvijā reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi ar legionelozi (vidēji 0,3 gadījumi mēnesī), tad no 2010. gada 1. novembra līdz šim jau ir reģistrēti 11 (vidēji 2,2 gadījumi mēnesī). Visi saslimušie ir pieaugušie. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka lielākā saslimušo daļa (72%) inficējušies Latvijā."

Rozentāle arī informē, ka šogad Rīgā reģistrēti jau trīs legionelozes perēkļi, kuros epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā "ar lielu varbūtības pakāpi norāda uz to, ka inficēšanās notikusi dzīves vietā, ieelpojot kontaminētās ūdens daļiņas mazgāšanās laikā. Minētajos dzīvokļos ar legionelozi saslimuši četri cilvēki, no kuriem viens ir letāls gadījums." Satraukumu rada arī fakts, ka līdz šim LIC ņemtajos vides paraugos infekcijas slimību perēkļos saslimšanas radītāja - legionella - tikusi izdalīta tikai vienā paraugā 2006. gadā, raksta portāls.

Legioneloze ir smaga un salīdzinoši reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija. Tai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5 grādiem pēc Celsija. Attīstoties pneimonijai, slimniekam novēro sausu klepu, sāpes krūtīs un elpošanas traucējumus. Ja slimība netiek ārstēta, mirst apmēram 40% saslimušo, bet ārstēšanas gadījumā letāli beidzas 5-10% saslimšanu.

"Leģionāru slimība" jeb legioneloze pasaulē pazīstama kopš 20. gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947. gadā, bet pirmais uzliesmojums - 1957. gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē. Kopš šī laika legionelozes gadījumi tiek reģistrēti Amerikā, visās Eiropas valstīs, Āfrikā, Japānā, Austrālijā u.c. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, sporādiski saslimšanas gadījumi un arī uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA