Ekonomikas ministrs Kampars kārtējo reizi runā muļķības

„Frankfurtes Allgemeine Zeitung” interneta versijā publicētajā intervijā viņš gan par ceturto daļu palielinājis Latvijas iedzīvotāju vidējo mēnešalgu, gan apgalvojis, ka vāciešiem no Latvijas viesstrādniekiem neesot ko baidīties, jo peļņā uz Vāciju došoties, augstākais, 1000 - 2500 cilvēku no Latvijas, raksta portāls Pietiek.com.

Ministrs „palielina” Latvijas vidējo darba algu

„Vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto (vairāk nekā 420 lati „uz rokas”),” – ar šādu skaitli Kampars laikrakstam skaidrojis iemeslus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti darba piedāvājumos Vācijā. Taču izrādās, ka šo skaitli Kampars vienkārši ir „pagrābis no gaisa”. Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati liecina, ka 2010. gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati bruto (aptuveni 331 lats jeb 472 eiro neto, tas ir „uz rokas”). Savukārt šā gada aprīlī publicētajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā minēts, ka 2010. gada pēdējā ceturksnī vidējā neto mēnešalga Latvijā bija tikai 460 eiro – gandrīz par ceturto daļu mazāka nekā Kampara nosauktā.

Kampars pagaidām nav atbildējis uz pietiek.com jautājumu, kur viņš ir ņēmis šos datus par 600 eiro vidējo neto mēnešalgu.

Kampars: latvieši uz Vāciju nebrauks

Šos no gaisa pagrābtos datus viņš min reizē ar savu pārliecību saistībā ar Latvijas iedzīvotāju interesi par Vācijas darba tirgu: „Tas mani neuztrauc, jo es uz to raugos no globālākas perspektīvas. Mums Eiropā ir jābūt atvērtiem tirgiem, arī darbaspēka jomā. Citādi ilgtermiņā mēs nespēsim konkurēt ar tādām stiprām valstīm kā Ķīna un Brazīlija.”

„Vāciešiem nav pamata baidīties no latviešiem. Uzņēmēji Latvijā tāpat kā Vācijas uzņēmēji žēlojas, ka viņi bieži nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Mums cilvēki ir jāapmāca labāk – un tā visā Eiropā. Mēs esam vienisprātis ar Vācijas Darba ministrijas prognozi, ka gada laikā uz Vāciju no visām astoņām ES valstīm emigrēs ne vairāk kā 100 tūkstoši cilvēku un no Latvijas iebraukt gribēs tikai 1000 – 2500 cilvēku. Turklāt imigranti pēc dažiem gadiem bieži atgriežas atpakaļ, un tad viņi ir labāk izglītoti nekā pirms tam,” turpina Kampars. Ministrs uzskata, ka Vācijā esot gaidāms ārkārtīgi niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits.

Pārpratumu gūzma

Šīs nav pirmās muļķības, ko Kampars būdams ekonomikas ministra amatā sagvelzis gan žurnālistiem, gan citu valstu amatpersonām.

Pagājušā gada decembrī Kampars ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijai gandrīz „sarunāja” daudz lielākas gāzes cenas nekā tās ir pašlaik. Kampars ierosināja, kā būtu, ja cenu piesaistītu biržas cenai, uz ko Putins uzreiz atbildēja - labi, no 1.janvāra. Faktiski Kampars piedāvājis Putinam iespēju pārdot gāzi Latvijai par ievērojami augstākām cenām nekā līdz šim.

Bet pirms pusotra gada Kampars Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā visnotaļ neveikli atbildēja zviedru žurnālistiem par to, kādas būs Latvijas valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem tuvāko divu mēnešu laikā.

Mēneša sākumā atklājās, ka Kampara iesniegtajā amatpersonas deklarācijā pēkšņi nez no kurienes uzradušies „lieki” 20 000 lati. Pēc tam ministrs tos centās „norakstīt” uz savu sievu, kura vīram uzdāvinājusi 27 000 latus, kurus ieguva pirms vairākiem gadiem pārdodot dzīvokli ar visu iedzīvi.

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA