Resni un trakojoši bērni, pateicoties enerģijas dzērieniem
Pavasarī, tuvojoties mācību gada noslēgumam, aizvien vairāk laika bērni un pusaudži pavada ārā – ar saldināta, krāsaina dzēriena pudeli rokās. Ārsti brīdina, ka tie var izraisīt ne vien aptaukošanos, bet arī psihiskās uzvedības traucējumus.
Ir jāmaina krekls un jādzer ūdens
Enerģijas dzērienu stimulējošais sastāvs uz bērnu un pusaudžu augošo organismu iedarbojas graujoši, izraisot nopietnus sirdsdarbības un psihiskās uzvedības traucējumus, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja Dace Gardovska. Pēc viņas domām, tā ir tēma, par ko ne vien jārunā, bet jākliedz. Otrs aspekts – enerģijas un citi krāsainie dzērieni, ir saldināti, tajos ir tukšas kalorijas, bet nav organismam nepieciešamo barības vielu, tāpēc tie izraisa aptaukošanos. “Ja pirms gadiem 20, ieejot klasē, varēja ieraudzīt divus apaļīgus bērnus, kas tamdēļ bija diskomfortā, tagad vizuālā aina klasēs ir mainījusies uz slikto pusi – bērnu ar lieko svaru ir aizvien vairāk. Stils, ka katrs otrais bērns redzams ar saldināta dzēriena pudeli rokā, būtu jāmaina, piedāvājot citas alternatīvas. Ir jāsāk runāt par to, ka stilīgi ir dzert tīru ūdeni un svaigi spiestas sulas glāzi no rīta. Ir jāskaidro, ka tas rada veselīgu, dabisku sejas krāsu, dod organismam nepieciešamos vitamīnus un enerģiju. Bērniem ir jāsaprot, ka dzīves laikā viņi aizvien biežāk saskarsies ar vielām, kas ir vilinošas, bet ļoti kaitīgas. Es nerunāju par to, ka dažreiz svētkos var iedzert arī kokakolu vai ko līdzīgu. Ir jāveicina nākotnes cilvēka kults, kurā tāpat kā nepieciešamība katru dienu vilkt tīru kreklu, ietilpst arī veselīga pārtika, aktīvs dzīvesveids, fiziski laba forma un tīras domas,” stāsta Gardovska.
Kas bīstamāks – lētā kola vai enerģijas dzēriens?
Nesen satraukumu par „Cēsu alus” jaunā produkta - likuma izpratnē bezalkoholiskā sidra, kurā tomēr ir 1,2 tilpumprocenti alkohola, pieejamību bērniem pauda Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un citi narkologi. Arī Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka nav pieļaujama alkohola pieejamība bērniem nekādās devās. Par enerģijas dzērieniem viņam tik lielu bažu neesot, jo tie ir samērā dārgi un statistika rāda, ka to patēriņam nav tendence strauji pieaugt. Lielāku uztraukumu viņā raisa lētās kokakolas milzīgā popularitāte pusaudžu vidū. “Ja bērns izdzer 2 litrus kokakolas, kas nemazina slāpes, bet rada atkarību, viņš ir apēdis divas glāzes cukura,” saka Apinis. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide uzsver izglītojošā darba nozīmi, jau sākot ar bērnudārzu, kuram jābalstās nevis uz aizliegumiem un biedēšanu, bet pozitīviem piemēriem. Bērniem ir jāsaprot, ka enerģijas dzērienu efekts ir mānīgs – sākumā stimulē, bet pēc tam atspēlējas.
Līdz sirdstriekai un nāvei
Nesen ASV publicēts pētījums, kurā secināts, ka enerģijas dzērieni ir bīstami bērnu un pusaudžu veselībai, jo tajos bieži ir pārsniegts pieļaujamais kofeīna daudzums, turklāt bērniem ir tendence tos pārdozēt. Pētījumā teikts, ka 30-50% ASV bērnu, pusaudžu un jauniešu regulāri lieto enerģijas dzērienus. 2007. gadā ASV bija konstatēti 5448 kofeīna pārdozēšanas gadījumi, no kuriem 46% pārdozētāju bija vecumā zem 19 gadiem. Enerģijas dzērienu lietošana un pārdozēšana rada aknu bojājumus, nieru mazspēju, elpošanas traucējumus, nemieru un uzbudinājumu, apjukumu, krampjus, psihozes, nelabumu, vēdersāpes, tahikardiju, sirds aritmiju, hipertoniju, miokarda infarktu, sirds mazspēju, sirdstrieku un pat nāvi. Zinātnieki norāda, ka kofeīns enerģijas dzērienos var traucēt kaulu mineralizācijai skeleta attīstībai kritiskajā posmā. Augstākā riska grupa ir bērni, kuri slimo ar diabētu, kuriem ir sirdsdarbības traucējumi, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, ēšanas traucējumi, kā arī cilvēki, kas lieto medikamentus vai alkoholu.
