Bijušajam omonietim Mihailovam Lietuvā piespriež mūža ieslodzījumu
1991. gadā notikušajā Medininku robežkontroles punkta slaktiņā apsūdzētajam bijušam Rīgas omonietim Konstantīnam Mihailovam jeb Konstantīnam Ņikuļinam Viļņas tiesa trešdien piespriedusi mūža ieslodzījumu.
Tiesa arī likusi Mihailovam samaksāt valstij vairāk nekā divus miljonus litu (408 000 latu), lai atlīdzinātu izdevumus par upuru apbedīšanu un pieminekļiem, kā arī viņu ģimenēm izmaksātās kompensācijas.
Spriedumu augstākas instances tiesā var pārsūdzēt līdz 20. maijam.
Mihailovam bija izvirzītas apsūdzības septiņu Lietuvas policijas un muitas darbinieku nogalināšanā un mēģinājumā nogalināt vēl vienu muitnieku 1991. gada 31. jūlija naktī notikušajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam pie Baltkrievijas robežas.
Lietas izskatīšana tiesā ilga gandrīz divus gadus. Šā gada 31. jūlijā šai lietai apritētu noilguma termiņš.
Izšķiroties par mūža ieslodzījumu, tiesa ņēmusi vērā, ka noziegums bijis iepriekš izplānots, Mihailovs ar pārējiem līdzdalībniekiem darbojies saskaņā ar šo plānu un vērsies pret saviem upuriem nevis kā pret personām, bet kā pret Lietuvas Republikas amatpersonām, kā arī to, ka viņš iepriekš jau tiesāts. Kā atzinusi tiesa, viņa atbildību pastiprinājis arī tas apstāklis, ka viņš darbojies organizētā grupā, lietojis ieroci un bijis aktīvs šā nozieguma dalībnieks. Vainu mīkstinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Pirmos desmit gadus Mihailovs sodu izcietīs cietumā, bet vēlāk, ņemot vērā viņa uzvedību un drošības apsvērumus, viņš pēc administrācijas ieteikuma varētu tikt pārcelts uz labošanas darbu koloniju.
Pats Mihailovs, kas savu vainu noliedzis, vienlaikus atzīstot, ka Medininku slaktiņa brīdī atradies Lietuvā, šo spriedumu nosaucis par "pilnīgu pārpratumu".
Tikmēr viņa advokāts Arūns Marcinkevičs izteicies, ka "tiesas spriedumā faktiski pārrakstīts apsūdzības raksts, it kā divus gadus ilgās prāvas vispār nebūtu bijis". Pēc viņa teiktā, spriedums tiks pārsūdzēts augstākas instances tiesā.
Lietuvas Ģenerālprokuratūras organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta prokurors Sauļus Versecks šo spriedumu nosaucis par būtisku soli Medininku traģēdijas apstākļu noskaidrošanā. "Tiesa atzinusi, ka mūsu minētie uz pierādījumiem balstītie faktiskie apstākļi tiešām bijuši tādi, proti, pēc Rīgas OMON komandiera Česlava Mļiņņika rīkojuma noorganizēta personu grupa, kas nogalinājusi amatpersonas Medininku muitas punktā," sacījis prokurors.
Uz jautājumu, kādas ir izredzes notiesāt pārējos trīs šai lietā apsūdzētos bijušos Rīgas omoniešus - Aleksandru Rižovu, Andreju Laktionovu un Česlavu Mļiņņiku, ko Krievija neizdod Lietuvai, Versecks atbildējis, ka varētu tikt risināts jautājums par viņu tiesāšanu neklātienē.
Jautāts, cik upuru nāvē vainojams tieši Mihailovs, prokurors skaidrojis, ka saskaņā ar Lietuvas krimināllikumu gadījumā, kad noziegums veikts grupā, visi tā līdzdalībnieki ir atbildīgi par tā sekām vienādā mērā. Atzinums par Mihailova līdzdalību balstīts uz visu pierādījumu kopumu, nevis uz kādu vienu atsevišķu pierādījumu.
Runājot par Mihailovam izvirzītās civilprasības īstenošanu, prokurors norādījis, ka tā būs atkarīga no reālajām iespējām. Šobrīd nekāda Mihailova manta nav arestēta.
Kā pēc sprieduma pasludināšanas uzsvēris Medininkos nogalinātā Staņislova Orlaviča dēls Justīns, šai lietā ir svarīgi noskaidrot ne tikai tiešos pavēles devējus, bet arī noziegumā ieinteresētās personas, kas palikušas ēnā. "Kaut kā savādi izklausās - viens cilvēks to izdomāja, trīs izpildīja, un septiņu cilvēku vairs nav. Rodas jautājums - kādēļ? Prokurori saka, ka viņi pildījuši dienesta pienākumu, - jā, tā ir, bet es uzskatu, ka aiz tā vēl kaut kas slēpjas," viņš sacījis.
Pēc Justīna Orlaviča teiktā, prāvas gaitā viņam radies iespaids, ka Mihailovs tiešām ir vainīgs. "Kad redzi cilvēku, kā viņš reaģē uz liecinieku teikto, manuprāt normāls, nevainīgs cilvēks reaģētu pavisam citādi," viņš piebildis.
Traģiskajā 1991. gada 31. jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki - Mindaugs Balavaks, Antans Musteiķis, Jozs Janonis, Aļģimants Jozaks, Aļģirds Kazlausks, Staņislovs Orlavičs un Ričards Rabavičs. Izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.
Pirmstiesas izmeklēšana tika sākta nozieguma dienā.
2007. gadā par aizdomās turamo šai lietā tika atzīts bijušais Rīgas OMON vienības loceklis, 1967. gadā dzimušais Konstantīns Ņikuļins.
Tā paša gada oktobrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra, balstoties uz Eiropas aresta orderi, vērsās pie Latvijas kolēģiem ar lūgumu izdot Ņikuļinu, kas Latvijā jau bija notiesāts par pretvalstisku darbību, bet šai laikā bija kļuvis par Konstantīnu Mihailovu, jo savulaik viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība kā lieciniekam Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, līdz ar to viņš bija ieguvis pasi uz Latvijas pilsoņa Mihailova vārda.
2008. gada janvāra beigās Mihailovs tika izdots Lietuvai.
Viņa lietas pirmstiesas izmeklēšanu Lietuvas Ģenerālprokuratūra pabeidza 2009. gada janvārī. Tā apkopota 41 sējumā, un katrā no tiem ir vismaz 200 lappušu.
Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļāva spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30. jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi.
Izmeklēšana lietā par Lietuvas amatpersonu nogalināšanu notiek vēl pret trim bijušajiem Rīgas omoniešiem - Aleksandru Rižovu, Andreju Laktionovu un Česlavu Mļiņņiku, ko Krievija joprojām neizdod Lietuvai. No daudzajiem Lietuvas Ģenerālprokuratūras pieprasījumiem ļaut nopratināt arī iespējamos Medininku traģēdijas lieciniekus un veikt citas procesuālās darbības Maskava izpildījusi tikai dažus.
Rižovs, Laktionovs un Mļiņņiks nesen bija pieminēti Abhāzijas medijos sakarā ar apbalvojumiem, ko viņi esot saņēmuši kā "Sanktpēterburgas brīvprātīgie", kas 1993.gadā devušies palīdzēt "Abhāzijas tautai tās Tēvijas karā". Īpašo uzdevumu vienību komandējis Mļiņņiks. Par šiem nopelniem visiem trim piešķirts Abhāzijas Leona ordenis.
Rižovs 2009. gadā Krievijā tika aizturēts par citiem noziegumiem, bet Maskava vilcinājās dot Viļņai atbildi par viņa izdošanu.
Mihailovam Rīgas apgabaltiesa 2004. gada oktobrī piesprieda brīvības atņemšanu uz divarpus gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Saskaņā ar apsūdzību Mihailovs kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas Milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.